«RB Rail»: Dienesta pārbaude par iepirkumu saistībā ar sliežu ceļu pārmijām ir lieka darbība 0 64

Viņš sacīja, ka uzņēmumam kopumā bažas par izmeklēšanu nav, tomēr uzņēmuma ieskatā tā ir lieka darbība, kas nesekmē projekta tālāku virzību.

Tāpat Daugavietis piebilda, ka lēmums ir pieņemts, un kompānija sadarbosies ar komisiju un sniegs visu tai nepieciešamo informāciju.

"Pēc visiem izvērtējumiem, ko esam veikuši un pasūtījuši, šķietami, neesam pārkāpuši likumu un esam centušies rīkoties maksimāli Publisko iepirkumu robežās," uzsvēra Daugavietis.

Pēc viņa paustā, pārmetumi par iepirkumu radās no neizpratnes par to, kā strādā iepirkums ar sarunu procedūru, kā arī tāpēc, ka tiek salīdzinātas divas nesalīdzināmas lietas.

Daugavietis skaidroja, ka sākotnējais piedāvājums ir veidots, balstoties uz pamatprincipiem, tehnisko specifikāciju un ļoti augsta līmeņa līgumu, kurā sākotnēji bija atstātas arī tukšas vietas, par ko bija jārunā, piemēram, cik liels būs avanss, kādi būs piegādes termiņi, kāds būs minimālais pasūtījums un citi jautājumi.

TV3 raidījums "Nekā personīga" šogad marta sākumā ziņoja, ka iepirkumā divas firmas iesniedza piedāvājumus visās trijās iepirkuma daļās. Sākotnēji Austrijas tērauda izstrādājumu ražotāja "Voestalpine" piedāvātā līgumcena bija 646,249 miljoni eiro, bet vācu dzelzceļa tehnoloģiju uzņēmuma "Vossloh" - 379,242 miljoni eiro. Pēc tam "Vossloh" no iepirkuma tika izslēgts, jo tā bija iesniegusi neatbilstošu bankas garantiju. Savukārt "Voestalpine" sarunu gaitā sākotnējo piedāvājumu samazināja par 173 miljoniem eiro - līdz 473 miljoniem eiro, kas ir par 94 miljoniem eiro vairāk nekā no konkursa izslēgtais piedāvājums.

"RB Rail" finanšu direktors norādīja, ka pirmais iesniegtais piedāvājums no pretendentiem bija indikatīvs un sarunu ceļā bija jānonāk pie konkrēta, visām pusēm pieņemama līguma.

"Šajā brīdī tiek salīdzinātas dažādas lietas, jo ir viens gala piedāvājums un viss. Savukārt sākotnējais piedāvājums bija citos apsvērumos balstīts un otrs piegādātājs iesniedza neatbilstošo piedāvājumu. Tas ir iepirkumu process, un tas nav nekas neparasts," skaidroja Daugavietis.

LETA jau ziņoja, ka valdība otrdien vienojās veidot divas dienesta pārbaudes komisijas, lai izvērtētu "RB Rail" iepirkumu par sliežu ceļu pārmiju un sliežu izplešanās šuvju piegādi, kā arī nepabeigto tilta balstu Daugavā un iesākto dzelzceļa estakādi Mārupē.

Pirmajai dienesta pārbaudes komisijai būs jāveic vispusīgs izvērtējums par "RB Rail" rīkotās iepirkuma procedūras "Konsolidētā sliežu ceļu pārmiju un sliežu izplešanās šuvju piegāde "Rail Baltica" dzelzceļa būvniecībai" organizēšanas atbilstību normatīviem un iespējamu tiesību aktiem neatbilstošu rīcību ar budžeta līdzekļiem, kā arī jāizvērtē iesaistīto amatpersonu iespējamā atbildība.

Komisijām būs jāsagatavo izvērtējums par secināto līdz valdības sēdei 28. aprīlī.

TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš ziņoja, ka Igaunija, Latvija un Lietuva "Rail Baltica" projektā vajadzīgos materiālus savulaik vienojās iepirkt kopīgi, lai panāktu lētāku cenu un piesaistītu nopietnākus piegādātājus. Pēc vairāku gadu strīdiem par specifikācijām, termiņiem un daudziem citiem jautājumiem iepirkumi noslēgušies.

Raidījumā minēja, ka pārmiju iepirkumā samērā formāla iemesla dēļ izslēgts uzņēmums, kas iesniedza par 267 miljoniem eiro zemāku finanšu piedāvājumu.

Atbilstoši "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.