Kāpēc pieaug degvielas cenas? Skatiens no tirgotāja puses 0 67

Kāpēc pieaug degvielas cenas?

Naftas cenas pasaulē turpina pieaugt, līdz ar tām pieaug arī degvielas cenas. Degvielas cena degvielas uzpildes stacijās Latvijā jau ir pietuvojusies 2022. gada rādītājiem, tas ir, pēc pilna apjoma kara sākuma Ukrainā.

Patērētāju tiesību aizsardzības centru ar jautājumiem apmētājuši sašutušie iedzīvotāji. Bieži izskan jautājums, kāpēc degvielas cenas cēlušās tik strauji, jo noteikti degvielu uzpildes stacijām iepirka jau pirms Persijas līča krīzes, proti, par “vecajām” cenām. Lūk, ko intervijā lat.bb.lv skaidro SIA Kool Latvija (degvielas uzpildes tīkls Latvijā) stratēģijas direktors Aleksejs Švedovs:

"Sāksim ar teoriju. Iepirkuma cenu no degvielas mazumtirgotājiem nosaka cenu formulu (plackotāciju). Un tieši tā nosaka cenu. 10. marta rītā bija zināma pēdējā plaču kotācija par 9. martu, tā tiek noteikta iepriekšējā vakarā pulksten 18.30 - tiek fiksēta dīzeļdegvielas cena. Ja salīdzinām ar kotāciju 27. februārī, pirms konflikta asās fāzes, tad iegūsim šādu nozīmi: dīzeļdegviela pasaules tirgū pieaugusi par 424 dolāriem jeb 56 procentiem vairāk, benzīna ziņā gandrīz divas reizes mazāks kāpums, plus 227 dolāri (31 procents). Ja pārrēķinām kāpumu eiro uz litru, tad teorijā 40 centi uz litru uz dīzeli un aptuveni 20 centi benzīnam.

• Bet degvielu neiepirka 9. martā, ir taču pa vecām kotācijām iepirktā degviela!

«Ļoti labs arguments! Kāpēc tāds jautājums rodas? Te ir 2 nianses. Kad pērkam pēc formulas, tad populārākais variants ir mēneša vidējā kotācija. Šodien ir 11. marts, un mēs nezinām, kāda pašizmaksa būs mēneša beigās. Un izmaksas ir jāaprēķina visa mēneša laikā. Un mēs esam spiesti reaģēt kopā ar pārējo tirgu. Runa nav par alkatību - jo zemāka cena, jo mazāk naudas vajag šim biznesam. Mēs visi esam ne tikai pārdevēji, bet arī degvielas pircēji. Pirms kara tūkstoš tonnu dīzeļdegvielas maksāja 750 tūkstoši dolāru, tas pats daudzums pēc nedēļas - vairāk nekā miljons dolāru, bet pēc vēl pāris dienām miljons trīssimt tūkstoši. Tas grauj likviditāti jebkuram treiderim (tirgotājam). Un nauda finanšu tirgū nav bez maksas. Tiklīdz rodas šādas inflācijas briesmas, visi tirgi, ne tikai naftas tirgi, domā par inflāciju. Un nauda kļūst dārgāka, arī bankas paceļ likmes, arī finanšu institūcijas novērtē tirgus.

Kāpēc nesamazinām cenas, lai gan krājumi benzīntankos bija. Bet šiem krājumiem ir nenoteikta cena. Un, pat pieņemot, ka februāra beigās izveidoja krājumus, tie neļauj uzkrāt vērā ņemamus krājumus. Savukārt, kad krītas cena, nesamazinām cenas tikpat strauji. Izskaidrojums ir ļoti vienkāršs: degvielas bizness ir risku pārvaldīšana. Ja kotējuma placī cena nokritīs uz leju, lēmums būs atkarīgs no tā, vai tas ir noticis mēneša sākumā vai beigās. Ja mēneša otrā puse, tad nesanāks cenas pazemināt. Ja pirmā puse cena bija ļoti augsta, tad nedrīkst samazināt krasi cenu.

Turklāt cena krītas biržas tirgos. Un mums ir fiziskie tirgi, nevis biržas tirgi!”