Raidījumā "Bez Tabu" nav pārkāpts mediju Ētikas kodekss, informējot par kāda uzņēmuma nepiegādātajām precēm klientiem un nodēvējot to par krāpniecību, tomēr kopumā medijiem, lietojot tādus apzīmējumus, kas vienlaikus ir juridiski termini saistībā ar krimināli sodāmām darbībām, būtu rūpīgi jāizvērtē tiem alternatīvas, secinājusi Latvijas Mediju ētikas padome.
Tajā saņemts iesniegums par gandrīz trīs gadus senu "Bez Tabu" sižetu "Iegādājoties pazīstama latviešu zīmola apģērbu, klienti paliek bez pasūtījuma un naudas; pārdevēja - kā izkūpējusi gaisā", kas vēstīja par pievilto klientu mēģinājumiem atgūt naudu no kādai pašmāju apģērbu dizainerei piederoša uzņēmuma. Uzņēmums bija saņēmis naudu no daudziem klientiem, bet nebija izpildījis pasūtījumus.
Vairākus gadus pēc sižeta un raksta publiskošanas uzņēmēja, kas likvidētajā uzņēmumā bija gan īpašniece, gan vienīgā amatpersona, centās panākt raksta un sižeta dzēšanu un pēc medija atteikuma vērsās Ētikas padomē.
Sūdzības sniedzēja argumentēja, ka medija publiskotā informācija rada nesamērīgu kaitējumu viņas reputācijai kā privātpersonai un neatbilst mediju ētikas pamatprincipiem.
Padome norāda, ka bija saprotams, ka saistība ar notikušo uzņēmējai nevar būt patīkama, jo īpaši situācijā, kad viņa turpina biznesu ar citu ļoti līdzīga nosaukuma uzņēmumu, izmanto jau likvidētā uzņēmuma zīmolu, "Facebook" lapu un mājaslapu un darbojas kā zīmola seja, tomēr rakstā un sižetā nav konstatējams ētikas kodeksa pārkāpums.
Vienlaikus par diskutablu Ētikas padome uzskatīja apzīmējuma "krāpniecība" lietojumu sižetā. Tomēr, kā skaidroja medijs, apzīmējums izmantots, jo to lietojušas sižetā intervētās personas, un tā pieminēšana sižetā atspoguļo šo cilvēku viedokli par notikušo.
Ņemot vērā, ka sižeta veidotāji ļoti skaidri informēja skatītājus, ka policija pēc sūdzību saņemšanas ir atteikusies ierosināt kriminālprocesu par noziedzīgu nodarījumu, Ētikas padome secināja, ka šis jēdziens sižetā lietots sadzīviskā nozīmē, norādot uz morāli nepieņemamu rīcību, maldinot, gūstot materiālu labumu, bet nepildot solījumus, neatklājot vai noklusējot svarīgu informāciju, nevis kā apgalvojums, ka uzņēmēja būtu veikusi darbības, kas sodāmas saskaņā ar Krimināllikumu.
Tai pat laikā tā kā apzīmējumiem mēdz būt arī vairākas nozīmes, Ētikas padome aicina medijus pielietot īpašu piesardzību, lietojot tādus apzīmējumus, kas vienlaikus ir juridiski termini saistībā ar krimināli sodāmām darbībām, un rūpīgi izvērtēt tiem alternatīvas.
Latvijas Mediju ētikas padomes valdes locekle Ilona Skuja atzīst, ka privātuma aspekti ir svarīgi, īpaši, kad runa ir par noziegumu upuriem. "Tomēr redzams, ka medijiem privātums jāsabalansē ar sabiedrības interesēm arī citās situācijās. Iespējamais privātuma pārkāpums nereti tiek izmantots gan kā arguments, lai atturētu medijus ziņot par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem, gan, lai censtos panākt, ka no mediju arhīviem tiek dzēsti agrāk veidoti kritiski materiāli," komentē Skuja.
