VM: Nav pamata secināt, ka Daugavpils reģionālās slimnīcas iepriekšējā valde izraisījusi finanšu zaudējumus 0 36

Ziņojums sagatavots pēc Ministru kabineta 2024. gada 26. novembra sēdes uzdevuma, kas paredzēja pēc valsts līdzdalības iegūšanas DRS un ārējā audita rezultātu saņemšanas izvērtēt slimnīcas amatpersonu atbildību.

Ziņojumā norādīts, ka slimnīcas finanšu grūtības galvenokārt skaidrojamas ar vairākiem ārējiem faktoriem, tostarp Covid-19 pandēmijas ilgtermiņa ietekmi, strauju personāla, materiālu un energoresursu izmaksu pieaugumu, kā arī ar izmaiņām valsts apmaksāto stacionāro pakalpojumu apjomā.

Vienlaikus auditā konstatētas nepilnības finanšu plānošanā, budžeta kontroles mehānismos un risku vadībā. Tās vērtētas kā pārvaldības kvalitātes jautājumi, nevis pierādījums prettiesiskai rīcībai.

Ārējā audita ziņojumu 2024. gada oktobrī sagatavoja SIA "Grant Thornton Baltic". Tajā norādīts, ka slimnīca pēdējos gados strādājusi ar ievērojamiem zaudējumiem un negatīvu rentabilitāti, kas radīja augstu maksātnespējas risku un būtisku saistību pieaugumu pret piegādātājiem.

Auditā identificēti vairāki galvenie finanšu problēmu cēloņi, tostarp ļoti augsts darbaspēka izmaksu īpatsvars, kas vidēji sasniedza aptuveni 77% no slimnīcas neto apgrozījuma, būtisks medikamentu un materiālu izmaksu pieaugums, kā arī vairāk nekā divkārtējs komunālo pakalpojumu sadārdzinājums pēc energoresursu cenu kāpuma 2022. gadā.

Ziņojumā arī norādīts, ka kopš 2023. gada beigām jaunā DRS valde īstenojusi vairākus pasākumus finanšu situācijas stabilizēšanai, tostarp optimizējusi personāla struktūru un slodzes, pārskatījusi līgumus ar piegādātājiem un uzlabojusi finanšu plānošanu un kontroles mehānismus.

Tāpat 2024. gada starpperiodu finanšu dati liecina par pakāpenisku zaudējumu un kreditoru parādu samazināšanos, tomēr slimnīcas naudas plūsma vēl saglabājās negatīva un darbības nepārtrauktības riski vērtēti kā augsti.

Ziņojumā minēts, ka 2023. gada nogalē policijā ierosināts kriminālprocess par slimnīcas iekšējiem būvdarbiem, kuros darbi veikti ar fiziskām personām noslēgtu uzņēmumu līgumu ietvarā. Patlaban slimnīcas rīcībā neesot informācijas par šī kriminālprocesa virzību.

Ziņojumā norādīts, ka iespējamā civiltiesiskā atbildība tiks aktualizēta atbilstoši ierosinātās krimināllietas rezultātiem.

Ziņojumā arī minēts, ka amatpersonu atbildības izvērtēšanā ņemti vērā ārējā audita secinājumi, slimnīcas valdes ziņojums, padomes uzraudzības funkcijas, kā arī informācija par slimnīcas finanšu stāvokli pirms valsts līdzdalības iegūšanas.

DRS padome esot atzinusi, ka iepriekšējās valdes darbībā pastāvēja nepilnības finanšu plānošanā un kontroles mehānismos, taču nav konstatējusi tādus faktus, kas pamatotu civiltiesiskas atbildības iestāšanos.

Līdztekus ziņojumā norādīts, ka šā brīža DRS valde ir sākusi būtiskus pasākumus finanšu situācijas stabilizēšanai un pārvaldības uzlabošanai, tai skaitā ārējā audita ieteikumu ieviešanu un finanšu disciplīnas stiprināšanu.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, VM pieder 80,58% DRS kapitāldaļu. Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai pieder 16,57% kapitāldaļu, Rīgas Stradiņa universitātei - 1,52%, bet Augšdaugavas novada pašvaldībai - 1,33%.

Kā vēstīts, 2024. gadā valsts ieguva izšķirošu līdzdalību DRS, pārņemot kapitāla daļas no Daugavpils un Augšdaugavas novada pašvaldības, kā arī no Rīgas Stradiņa universitātes. Vienlaikus tika pieņemts lēmums ieguldīt valsts budžeta līdzekļus slimnīcas pamatkapitālā, lai stabilizētu tās finanšu situāciju un segtu iepriekšējo periodu saistības pret piegādātājiem.

DRS nodrošina sekundārā un atsevišķu terciārā līmeņa veselības aprūpes pakalpojumus Daugavpils, Augšdaugavas, Krāslavas, Preiļu un citu novadu iedzīvotājiem.

Slimnīcā darbojas vairākas specializētas nodaļas, tai skaitā kardioloģijas, neiroloģijas, onkoloģijas, traumatoloģijas, intensīvās terapijas, infekciju un tuberkulozes, dzemdniecības, pediatrijas un citas.

Slimnīca sniedz neatliekamo diennakts un ambulatoro medicīnisko palīdzību pārsvarā Latgales reģiona iedzīvotājiem. Veselības aprūpe tiek sniegta sekundārajā ambulatorajā un stacionārajā, kā arī terciārajā veselības aprūpes līmenī.