Pali šogad varētu būt ilglaicīgi un ar postošām sekām 0 52

Reaģējot uz sinoptiķu prognozēm par strauju temperatūras paaugstināšanos un lietu, atbildīgie dienesti gatavojas paliem. Tie šogad varētu būt ilglaicīgi, turklāt pārvērsties plūdos ar postošākām sekām nekā iepriekšējos gados. Vai atbildīgie dienesti, ir gatavi palu sezonai, devās noskaidrot 360 TV Ziņas.

Gatavojoties palu sezonai, atbildīgie secinājuši – palu periods varētu ilgt apmēram no 5. marta līdz aprīļa vidum. Prognozējams, ka vispirms pali sāksies Kurzemē un Ventas baseinā, tam sekos Lielupes, tad Gaujas un noslēgumā Daugavas baseins. Rīcības plāns esot gatavs. Ja upēs radīsies ledus krāvumi, tos primāri centīsies šķelt. Spridzināt ledu plānots tikai tādos gadījumos, kad nekas cits nelīdzēs. Neveiksmīgiem scenārijiem ir gatavi arī glābēji.

VUGD Civilās aizsardzības sistēmas darbības koordinēšanas nodaļas priekšnieks Artūrs Keslers stāsta: “Mums ir arī papildu plašākas laivas, kurās mēs varam izvietot vairāk glābjamos. Līdz pat sešām personām, konkrēti.”

Tikmēr iedzīvotāji ir aicināti sekot līdzi aktuālajai informācijai. Par plūdu draudiem iedzīvotājus informēs ar šūnapraides ziņojumiem.

Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe aicina: “Mēs aicinām arī aprunāties ar kaimiņiem, kas tur varbūt konkrētā vietā ilgāk dzīvo, īpaši tas ir, protams, tiem, kas dzīvo upju krastos – noskaidrot situāciju, kā ir šādās ziemās, applūst vai nē.”

Lai koordinētu situāciju, šogad izveidota arī Vides riska darba grupa. Tās sastāvā ir valsts pārvaldes institūcijas un ministrijas, kā arī pašvaldības. Darba grupa koordinēs pašvaldību sadarbību.

Jānis Irbe uzsver: “Pašvaldības ir apliecinājušas, ka būs atsaucīgas izmantot viena otras palīdzību un izlīdzēties brīžos, kad tas ir nepieciešams ar kādiem tehniskiem līdzekļiem.”

Arī Finanšu ministrija ir informēta par to, ka iespējams būs nepieciešami papildu neparedzēti līdzekļi plūdos cietušajiem. Šobrīd tiek meklēti veidi, kā iedzīvotājiem ātri piešķirt finansiālu palīdzību.