Ģenerālprokurora Armīna Meistera pirmajās 100 dienās amatā stiprināta sadarbība un noteiktas attīstības prioritātes 0 58

2026. gada 28. februārī apritēja 100 dienas kopš ģenerālprokurora amatā stājās Armīns Meisters. Šajā laikā sperti nozīmīgi pirmie soļi prokuratūras darba efektivitātes paaugstināšanā, starpinstitucionālās sadarbības stiprināšanā un sabiedrības uzticības veicināšanā.

Prokuratūras attīstība vērsta uz to, lai tā spētu operatīvi un efektīvi izpildīt prokuratūrai uzticētās funkcijas, tādējādi nodrošinot pilnvērtīgu uzraudzību pār likumības ievērošanu. Pirmās 100 dienas iezīmē mērķtiecīgu kursu uz atvērtāku, efektīvāku un ciešāk strādājošu prokuratūru, kuras uzmanības centrā ir sabiedrības drošība un tiesiskuma stiprināšana. Ģenerālprokurors kā savas prioritātes izvirzījis valsts drošības aizsardzības stiprināšanu, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu sadarbības pilnveidi un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitātes uzlabošanu, iekšējo darba procesu modernizāciju un resursu mērķtiecīgu izmantošanu.

“Šīs 100 dienas amatā ir bijušas intensīvas un piepildītas ar konkrētiem soļiem, lai stiprinātu prokuratūras kapacitāti un veidotu saliedētu komandu. Esam uzsākuši prokuratūras darba organizācijas pilnveidošanu un stiprinājuši iekšējo komunikāciju, lai prokuratūra kā institūcija kļūtu vēl vienotāka un efektīvāka. Es augstu vērtēju man uzticēto iespēju vadīt prokuratūras komandu un izsaku pateicību sadarbības partneriem un visiem kolēģiem – prokuroriem un prokuratūras darbiniekiem – par darbu, kurš katru dienu tiek pildīts ar vislielāko centību, īstenojot prokuratūras vīziju – neatkarīga, profesionāla un mūsdienīga tiesu varas institūcija, kura kalpo sabiedrībai. Tas ļauj man ar pārliecību īstenot nepieciešamās pārmaiņas un uzlabot sadarbību ar izmeklēšanas iestādēm un tiesām, lai kopā stiprinātu sabiedrības uzticēšanos tiesiskumam,” uzsver ģenerālprokurors Armīns Meisters.

Ģenerālprokurors norāda, ka priekšā vēl daudz darāmā, lai turpinātu prokuratūras attīstību saskaņā ar mūsdienu tendencēm un starptautiskajiem standartiem. Viņš īpašu uzmanību turpinās pievērst prokuroru un darbinieku labbūtībai, veidojot drošu, motivējošu un atbalstošu darba vidi, kur profesionālā darbība tiek jēgpilni novērtēta un katram ir radītas iespējas profesionāli pilnveidoties atbilstoši savām individuālajām prasmēm un pieredzei.

Ģenerālprokuratūrā izveidots Valsts drošības aizsardzības departaments

Viena no ģenerālprokurora prioritātēm, stājoties amatā, bija valsts drošības aizsardzības jautājumi. Lai pievērstu tiem uzmanību visaugstākajā līmenī, Ģenerālprokuratūrā izveidots jauns departaments – Valsts drošības aizsardzības departaments. Plānots, ka jaunais departaments darbu sāks martā un tajā būs sešas amata vietas – viens virsprokurors un pieci prokurori. Departamenta atbildībā būs kriminālprocesi par noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud valsts drošības intereses.

Dialoga uzturēšana un iestāžu savstarpējās sadarbības uzlabošana

Sava darba pirmajos mēnešos ģenerālprokurors aktīvi ticies un veidojis dialogu ar valsts augstākajām amatpersonām, parlamentu, tiesu, izmeklēšanas iestādēm, valsts drošības iestādēm, risinot stratēģiski svarīgus jautājumus, kas saistīti gan ar valsts drošību, gan ar prokuratūras darbību. Tikšanās ar sadarbības iestāžu vadību deva iespēju pārrunāt sadarbības stiprināšanas jautājumus, darba kvalitātes celšanas iespējas, noziedzības apkarošanas prioritātes un citus būtiskus jautājumus. Tāpat šajā laikā strādāts pie risinājuma informācijas apmaiņas uzlabošanai, lai veicinātu vienotu pieeju un savstarpēji saskaņotu valsts drošības un izmeklēšanas iestāžu rīcību noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā. Vienlaikus ģenerālprokurors arī aktīvi iesaistās Tieslietu padomes darbā un dažādās nacionālās nozīmes darba grupās, piedāvājot savu redzējumu un priekšlikumus tiesu sistēmas efektivitātes uzlabošanai, noziedzības mazināšanai un tiesiskuma stiprināšanai.

Piedalīšanās normatīvo aktu pilnveidē

Ģenerālprokurors aktīvi iesaistījās nozares tiesību aktu pilnveidošanā, sniedzot argumentētu viedokli par normatīvo aktu projektiem, kas tieši ietekmē prokuratūras darbību un tai uzticēto funkciju īstenošanu. Pēc ģenerālprokurora aicinājuma Valsts prezidents neizsludināja un nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā. Tāpat ģenerālprokurors tikās ar Konkurences padomi un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kā arī uzturēja aktīvu dialogu ar Saeimu, meklējot efektīvus risinājumus karteļu apkarošanai un tiesiskuma nodrošināšanai.

Prokuratūras darbības virzība uz rezultātu orientētu pieeju

Pirmajās 100 dienās tika uzsākta būtiska prokuratūras darbības virziena maiņa – no formālas procesa izpildes uz skaidri definētu rezultātu sasniegšanu, stiprinot vienotu praksi un sakārtojot iekšējo normatīvo aktu sistēmu. Tiek strādāts pie skaidru darbības prioritāšu definēšanas un efektīvas to izpildes sistēmas radīšanas, kā arī birokrātisku funkciju, kas kavē ikdienas darbību, izskaušanas iestādes darba procesos. Veidojot saliedētu, mērķtiecīgu un profesionāli atbildīgu prokuratūras darbību, ģenerālprokurors īsteno koleģiālu lēmumu pieņemšanu, aktīvi uzklausot un iesaistot kolēģus procesu pilnveidošanā, kā arī stiprinot Ģenerālprokurora padomes kompetenci un lomu stratēģisku jautājumu risināšanā. Ģenerālprokurors iestājas par to, lai prokuratūra funkcionētu efektīvi un ikviens iedzīvotājs justu, ka prokuratūra strādā sabiedrības interesēs, tādējādi arī ceļot uzticēšanos un apmierinātību ar iestādes darbu.

Tālredzīga personāla vadība un prokuroru izaugsme

Sekmīgai prokuroru pēctecībai un prokuratūras darba nepārtrauktībai būtiska ir pilnvērtīgi sagatavotu un zinošu juristu piesaiste darbam prokurora amatā. Mērķtiecīgas un kvalitatīvas mācības nodrošina, ka jaunie prokurori spēs atbildīgi un pārliecinoši īstenot savu lomu tiesu varas sistēmā, savukārt pieredzējušo prokuroru iesaiste ļauj iegūt padziļinātu, praksē balstītu skatījumu uz ikdienas darbu. Tāpēc arī ģenerālprokurors iesaistās prokurora amata kandidātu apmācībā, vadot lekcijas prokuratūras sadarbībā ar Tieslietu akadēmiju rīkotajās mācībās. Tikpat liela uzmanība tiek pievērsta prokuroru profesionālo prasmju attīstīšanai un motivācijas stiprināšanai, veicinot viņu vēlmi celt kvalifikāciju un pilnveidot darba kvalitāti.

Prokuratūras lomas un darba skaidrošana sabiedrībai

Ģenerālprokurora ieskatā prokuratūrai kā iestādei un prokuroriem kā amatpersonām ir būtiski būt atvērtiem sadarbībai un aktīvi iesaistīties komunikācijā ar sabiedrību. Tāpēc jau no pirmajām darba dienām šajā amatā viņš daudz uzmanības un laika veltīja prokuratūras komunikācijas uzlabošanai, mērķtiecīgi veicinot atklātu sarunu un skaidrojot prokuratūras nozīmīgo lomu tiesiskuma veicināšanā. Ģenerālprokurors regulāri sniedza intervijas medijiem, piedalījās televīzijas un radio raidījumos, skaidrojot sabiedrībai būtiskos jautājumus par prokuratūras darbu. Īpaša uzmanība tika pievērsta prokuratūrā notiekošo procesu un pieņemto lēmumu saprotamai izskaidrošanai, nodrošinot savlaicīgu, objektīvu un regulāru informāciju, kas palīdz mazināt pārpratumus publiskajā telpā un stiprināt sabiedrības uzticēšanos prokuratūras darbam.

Saeima Armīnu Meisteru ģenerālprokurora amatā apstiprināja 2025. gada 20. novembrī. Saskaņā ar Prokuratūras likumu ģenerālprokuroru pēc Tieslietu padomes priekšlikuma amatā ieceļ Saeima uz pieciem gadiem.

Armīna Meistera darba stāžs prokuratūrā ir vairāk nekā 25 gadi. Pirms stāšanās ģenerālprokurora amatā viņš bija Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors. No 2000. gada viņš strādājis dažādās prokuratūras struktūrvienībās, tostarp bijis Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras virsprokurors un Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors.