Sociālajā kampaņā "Dzirdi savu sirdi!" iedzīvotājiem šonedēļ būs iespēja veikt bezmaksas veselības mērījumus un saņemt speciālistu konsultācijas Rīgā, Liepājā, Valmierā un Daugavpilī, informēja kampaņas rīkotāji.
Trešdien, 10. jūnijā, no plkst. 10 līdz 13 Āgenskalna tirgus siltumnīcā Rīgā varēs bez maksas izmērīt asinsspiedienu un pulsu, noteikt glikēto hemoglobīnu, pārbaudīt acu spiedienu un saņemt optometrista konsultāciju.
Savukārt sestdien, 13. jūnijā, no plkst. 11 līdz 14 bez maksas asinsspiedienu varēs izmērīt un padomu par sirds veselību saņemt vairākās "Mēness aptiekās" - Rīgā, tirdzniecības centrā "Dole", Latgales ielā 357, Liepājā, Tirgoņu ielā 24, Valmierā, Rīgas ielā 46, un Daugavpilī, Cietokšņa ielā 60.
Kampaņas rīkotāji norāda, ka sirds un asinsvadu slimības sabiedrībā bieži tiek saistītas galvenokārt ar paaugstinātu asinsspiedienu, infarktu vai insultu, tomēr retāk tiek apzināta šo slimību saikne ar citām veselības problēmām, piemēram, cukura diabētu, nieru darbības traucējumiem, redzes pasliktināšanos vai mentālo veselību.
To uzrāda arī kampaņas "Dzirdi savu sirdi!" laikā pētījumu aģentūras "Norstat" veiktā aptauja. Tās rezultāti liecina, ka tikai 18% Latvijas iedzīvotāju apzinās, ka visām aptaujā minētajām veselības problēmām var būt saistība ar sirds un asinsvadu slimībām.
Aptaujas dati arī rāda, ka iedzīvotāji sirds un asinsvadu slimības visbiežāk saista ar hipertensiju jeb paaugstinātu asinsspiedienu - to minējuši 65% respondentu. Miokarda infarktu ar sirds un asinsvadu slimībām saista 60% aptaujāto, asinsrites traucējumus - 58%, bet insultu - 56%.
Savukārt daudz retāk iedzīvotāji apzinās sirds un asinsvadu slimību saikni ar citām veselības problēmām. Vielmaiņas traucējumus, tai skaitā cukura diabētu un aptaukošanos, ar sirds veselību saista 37% aptaujāto, nieru darbības traucējumus - 12%, bet redzes traucējumus - 10%. Savukārt aknu, elpošanas, reproduktīvās un psihiskās veselības traucējumus ar sirds un asinsvadu slimībām saista mazāk nekā 7% iedzīvotāju.
Aptaujā novērotas arī paaudžu atšķirības. Jaunieši līdz 29 gadu vecumam biežāk nekā vecākās paaudzes sirds veselību saista ar psihisko veselību un elpošanas orgānu slimībām, savukārt cilvēki pēc 50 gadu vecuma biežāk atpazīst klasiskos sirds un asinsvadu riskus un sekas - hipertensiju, insultu un infarktu.
"Veselības centru apvienības" kardiologs Alberts Bērziņš skaidro, ka aptaujas rezultāti norāda uz sabiedrībā joprojām dominējošu priekšstatu par sirds un asinsvadu slimībām kā atsevišķu diagnozi, nevis visa organisma veselības stāvokļa atspoguļojumu. Speciālists skaidro, ka cukura diabēts, aptaukošanās un nieru slimības būtiski palielina sirds un asinsvadu slimību risku, savukārt sirds darbības traucējumi var negatīvi ietekmēt arī nieru funkciju, redzi un citus veselības aspektus.
Tāpat aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāji visbiežāk zina savu asinsspiediena rādītāju - to norādījuši 72% respondentu. Savu pulsu zina 58% aptaujāto, holesterīna līmeni - 42%, cukura līmeni asinīs - 41%, bet ķermeņa masas indeksu - 38%. Savukārt 15% respondentu atzinuši, ka nezina nevienu no minētajiem veselības rādītājiem.
Seniori savus veselības rādītājus pārzina ievērojami biežāk nekā jaunāki cilvēki. Savu asinsspiedienu zina 91% senioru, bet jauniešu vecumā līdz 29 gadiem vidū šo rādītāju zina 50% aptaujāto. Līdzīga tendence vērojama arī attiecībā uz holesterīna un cukura līmeni asinīs, vienlaikus jaunieši biežāk zina savu ķermeņa masas indeksu un pulsu.
"Olpha" Medicīnas un klīniskās izpētes departamenta vadītājs Vadims Ķīsis uzsver, ka cilvēki visbiežāk zina savu asinsspiedienu, taču retāk pievērš uzmanību citiem veselības rādītājiem, lai gan tieši rādītāju kopums ļauj savlaicīgi pamanīt sirds un asinsvadu slimību riskus.
Aptauja arī rāda, ka iedzīvotāji salīdzinoši labi apzinās klasiskos sirds un asinsvadu slimību riska faktorus. Lieko svaru par risku uzskata 86% respondentu, neveselīgu dzīvesveidu un augstu asinsspiedienu - 83%, bet paaugstinātu holesterīna vai cukura līmeni asinīs - 80%. Vienlaikus cukura diabētu ar sirds un asinsvadu slimību risku saista tikai puse aptaujāto.
"Centrālās laboratorijas" Imunoloģijas un imūnhematoloģijas nodaļas vadītāja, laboratorijas ārste un ģimenes ārste rezidente Vlada Terepa norāda, ka zināšanas par riska faktoriem ne vienmēr nozīmē izpratni par to savstarpējo saistību. Viņas vērtējumā, satraucoši ir tas, ka tikai puse respondentu cukura diabētu saista ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību risku.
Kampaņas "Dzirdi savu sirdi!" laikā šī gada maijā pētījumu aģentūra "Norstat" aptaujāja 1004 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Kampaņu īsteno "Mēness aptieka", "Veselības centru apvienība", "Centrālā laboratorija" un "Olpha".
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru