Ekonomisti: Konflikts Tuvajos Austrumos var izraisīt inflācijas pieaugumu arī Latvijā 0 37

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka notikumi Tuvajos Austrumos atkal aktualizējuši vienu no klasiskajiem globālās ekonomikas riskiem - piegādes traucējumus energoresursu tirgū.

Patlaban redzams, ka konflikta eskalācija - gan triecieni Irānai un naftas infrastruktūrai, gan kuģošanas pauze Hormuza šaurumā, caur kuru plūst aptuveni piektdaļa pasaules naftas un gāzes, gan arī kuģu apdrošināšanas izmaksu kāpums - radījusi strauju cenu reakciju tirgos.

"Brent" naftas cena pirmdienas rītā strauji kāpa, īslaicīgi pārsniedzot 80 ASV dolāru par barelu, bet pēc tam nostabilizējoties zem 80 ASV dolāru atzīmes. Dīzeļdegvielas cenas kāpušas par aptuveni piekto daļu. Savukārt dabasgāzes cena Eiropā, kur dabasgāzes krātuvju piepildījums šajā sezonā laika apstākļu dēļ bijis zems, pirmdienas rītā pieaugusi par vairāk nekā ceturto daļu.

Zorgenfreija uzsvēra, ka neskaidrība ir ļoti augsta, varēs redzēt svārstības cenās, un nav izslēgts, ka "tirgi kādos brīžos pārreaģēs".

Ekonomiste skaidroja, ka šis konflikts nozīmē augstākas enerģijas cenas visā pasaulē un arī Latvijā. Zorgenfreija, atsaucoties uz citiem analītiķiem, minēja, ka "brent" naftas cenas negatīvākā scenārijā var pārsniegt pat 100 ASV dolāru par barelu, bet gāzes cenas varētu dubultoties.

"Enerģijas cenas būs atkarīgas no tā, cik ilgs būs konflikts, cik ilga pauze būs kuģošanai pa Hormuza šaurumu un cik lielā mērā tiks traucēta naftas un gāzes ieguve un bojāta infrastruktūra," sacīja Zorgenfreija, piebilstot, ka Eiropai un Latvijai šāda situācija nozīmē tiešu un ātru energoresursu cenu kāpumu, jo tās ir enerģijas izejvielu importētājas.

""Taustāmākā" ātrā ietekme uz reālo ekonomiku nāks no degvielas cenām. Tās tipiski ir pirmās, kas reaģē - parasti ar dažu nedēļu nobīdi, bet, ņemot vērā situācijas raksturu, tas varētu notikt arī ātrāk," teica ekonomiste.

Viņa pauda, ka savukārt gāzes cenu kāpuma ietekme visdrīzāk būs strauji redzama elektrības cenās tām mājsaimniecībām, kas maksā par elektroenerģiju atbilstoši aktuālajai biržas cenai. Turklāt ne tikai Eiropas krātuvju, bet arī Inčukalna pazemes gāzes krātuves piepildījums šogad ir krietni zemāks nekā tipiski. Lai gan aukstā ziema un aktīvākais gāzes tērēšanas laiks ir beidzies, šovasar gāzes krātuvi nāksies uzpildīt no zemāka līmeņa nekā pērn, visdrīzāk par krietni augstākām cenām, nekā iepriekš cerēts.

"Irānas konflikta eskalācija vēlreiz norāda, ka pie tik svārstīgas pasaules ģeopolitiskās situācijas lielāku uzkrājumu veikšana laikos, kad cenas ir pievilcīgas, ir visai laba ideja," norādīja ekonomiste.

Zorgenfreija skaidroja, ka ir svarīgi sekot ne tikai enerģijas cenai, bet arī eiro un ASV dolāra kursam. Sākotnējā kustība valūtu tirgos iezīmē eiro kritumu attiecībā pret ASV dolāru, kas pastiprina energoizejvielu cenu svārstību efektu uz gala izmaksām.

"Kopumā energoresursu cenu kāpums palielinās spiedienu gan uz mājsaimniecību izdevumiem, gan uzņēmumu izmaksām. Otrreizējie efekti jau nāks caur citu preču un pakalpojumu cenām, īpaši, ja to ražošana un pakalpojumu sniegšana ir energointensīva," skaidroja Zorgenfreija, piebilstot, ka tas nozīmēs augstāku inflāciju, nekā līdz šim prognozēts.

Vienlaikus viņa norādīja, ka patlaban izteikt jaunas prognozes par inflāciju vai ekonomikas izaugsmi ir pāragri, jo ir ļoti daudz iespējamo scenāriju, bet skaidrs, ka inflācija būs augstāka nekā iepriekš prognozētie 2,3%.

Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis aģentūrai LETA norādīja, ka pēdējo dienu notikumi Tuvajos Austrumos jau radījuši būtisku nestabilitāti globālajos enerģijas tirgos, un tirgus reakcija bijusi ļoti strauja. Naftas cenas pasaulē strauji kāpj, jo konflikts apdraud piegādes caur Hormuza šaurumu, pa kuru pārvadā apmēram piekto daļu globālās naftas. Tas jau cēlis "brent" naftas cenu par vairāk nekā 6%, un šāds spiediens var atspoguļoties arī degvielas cenās Eiropā un Latvijā.

"Patlaban tirgus reakcija vairāk atspoguļo risku prēmiju, nevis faktisku piedāvājuma iztrūkumu, un turpmākā ietekme būs atkarīga no tā, vai militārās darbības izvērtīsies par ilgstošu karu, kas ierobežos reģiona valstu naftas eksportu," pauda Purgailis, norādot, ka Latvijā ietekme būs netieša, bet reāla.

Ekonomists skaidroja, ka degvielas cenas Latvijā un Eiropas tirgos nosaka cenu tendences starptautiskajos tirgos, tāpēc naftas globālās cenas kāpums ar nelielu nobīdi atspoguļosies arī Latvijas degvielas uzpildes stacijās.

"Īstermiņā tas nozīmē augstāku degvielas cenu svārstīgumu, savukārt ilgtermiņā tas nozīmē potenciāli augstāku spiedienu uz inflācijas dinamiku, ja konflikts ieilgs. Tātad dārgāka enerģija var ātri sadārdzināt gan degvielu, gan uzņēmumu izmaksas, tādējādi veicinot inflācijas pieaugumu," pauda Purgailis, piebilstot, ka pēdējos mēnešos inflācija Latvijā un Eiropā ir mazinājies, tomēr konflikts Tuvajos Austrumos šo tendenci var izmainīt.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka Tuvajos Austrumos notiekošais nozīmē paaugstinātas inflācijas un lielākas nenoteiktības ekonomikā risku, kas visdrīzāk nozīmēs lēnāku izaugsmi.

"Taču to šobrīd apgalvot vēl ir pāragri. Tādēļ, meklējot atbildes par ietekmi uz globālajiem finanšu un resursu tirgiem, primāri jāskatās uz esošā konflikta potenciālo attīstības gaitu, ģeogrāfiju un ilgumu. Konflikts šobrīd līdzinās eskalācijas scenārijam, kurā Irāna uztver situāciju kā eksistenciālu apdraudējumu, cenšas destabilizēt globālos enerģijas tirgus un kuģošanas maršrutus Persijas līcī," norādīja ekonomists, piebilstot, ka patlaban apturēta kuģošana Hormuza šaurumā, daļa tankkuģu un konteinerkuģu apturējuši kustību, kas var izraisīt tālāku naftas un gāzes cenu kāpumu, kā arī ietekmēt mēslojuma un citu izejvielu cenas.

Gašpuitis skaidroja, ka augstāko Irānas līderu nogalināšana pati par sevi nenozīmē režīma maiņu. Irānas politiskā sistēma ir veidota, lai institūcijas, īpaši Revolucionārā gvarde un reliģiskās struktūras, spētu pārdzīvot atsevišķu līderu zaudēšanu. Tādēļ konflikts var pāraugt izsīkuma karā ar jau tālejošām sekām globālajai un Latvijas ekonomikai. Izšķiroši būs, vai ASV un Izraēla spēs pietiekami ātri iznīcināt Irānas raķešu krājumus un palaišanas iekārtas, pirms tiek izsmelti pretgaisa aizsardzības resursi.

"Cik liela ir Irānas noturība, ir būtisks jautājums. Vienlaikus ASV-Izraēlas mērķi nav skaidri definēti. Vai mērķis ir piespiest Irānu diplomātiski piekāpties, būtiski vājināt tās militāro potenciālu vai cerēt uz iekšēju režīma sabrukumu?" norādīja Gašpuitis, skaidrojot, ja netiks definēti sasniedzami politiskie mērķi, pastāv risks, ka konflikts ieilgs un stratēģiskie rezultāti būs ierobežoti, vienlaikus saglabājot augstu spriedzi tirgos un ietekmējot ekonomiku.

Ekonomists pauda, ka galvenā ietekme uz globālajiem finanšu un resursu tirgiem ir saistīta ar nenoteiktību un energoresursu piegāžu riskiem. Vēsturiski šādos brīžos visātrāk reaģē naftas tirgus. Jo ilgāk konflikts apturēs kuģošanu Persijas līcī vai Hormuza šaurumā, jo lielākas iespējas tālākam naftas un gāzes cenas kāpumam, kas ietekmēs degvielas cenu un citas izmaksas. Gašpuitis skaidroja, ka, no otras puses, tiek veikti pasākumi, piemēram, palielinot naftas ieguvi, lai stress pasaulei būtu pēc iespējas mazāks.

"Finanšu tirgos tas nozīmē lielāku svārstīgumu. Investori kļūs piesardzīgāki, pieaugs interese par drošiem aktīviem, bet akciju tirgi var piedzīvot korekciju," minēja Gašpuitis, skaidrojot, ka Latvijai drīzākā ietekme gaidāma degvielas un gāzes cenās.

Viņš arī norādīja, ja spriedze drīzumā mazinās, cenu kāpums būs īslaicīgs un ierobežots. Savukārt, ja konflikts ieilgst, degvielas cenas var pieaugt noturīgāk. Tas ar nobīdi varētu atspoguļoties arī pārtikas un citu importa preču cenās un celt inflāciju.

"Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ka naftas cenas jau ir ietekmētas. Tās sāka pieaugt jau pirms kara sākuma, jo bija nojaušams, ka tik liela ASV spēku koncentrācija reģionā ir vairāk nekā tikai psiholoģiskā spiediena izdarīšanas līdzeklis.

Zemākā naftas cena janvāra sākumā bija nedaudz zem 60 ASV dolāriem par barelu, sestdien, 28. februārī, tā bija 73 ASV dolāri, bet pirmdienas rītā uz brīdi pārsniedza 80 ASV dolārus par barelu. Dienas vidū tā ir 78,4 dolāri par barelu.

"Šo cenu nevarētu saukt par tādu, kas patērētājiem būtu nomācoši augsta, un patlaban tā daudz neatšķiras no 2025. gada sākuma līmeņa," pauda Strautiņš, piebilstot, ka ir ietekmētas arī citas enerģijas cenas. Eiropas gāzes cenu indekss TTF ir pieaudzis no 32 eiro piektdien, 27. februārī, līdz 38,6 eiro patlaban.

Ekonomists pauda, ka arī šo izmaksu līmeni nevar saukt par šokējošu. Lielajā aukstuma vilnī janvārī un februārī gāzes cenu līkne brīžiem bija augstākā punktā. Taču tas ir viegli nepatīkami brīdī, kad Eiropas gāzes krātuves gandrīz tukšas, un vajadzētu tās ar steigu aizpildīt.

Strautiņš norādīja, ka ar līdz šim notikušo vēl nepietiek, lai izraisītu inflācijas kāpumu. Viņš skaidroja, ka naftas cenu pieaugumu par 10-20 dolāriem var "uz acumēru" redzēt degvielas uzpildes stacijās, bet citu preču un pakalpojumu cenās visdrīzāk nē, avi varbūt ar retiem izņēmumiem. Turklāt šī notikuma ietekme pārklājas ar citiem.

"Latvijas patērētāji vēl pa kripatiņai turpina saņemt ieguvumus no izejvielu cenu krituma pēc lielā kāpuma 2021. - 2022. gadā. Jo īpaši jau pārtikas biržu izmaiņu virziens pēdējā pusgada laikā ir bijis patērētājiem labvēlīgs. Ja pilnīgi un uz ilgu laiku tiks bloķēts Hormuza jūras šaurums, tad naftas cena aizies tālu pāri 100 dolāriem par barelu, ceļot līdzi arī kopējo cenu līmeni," norādīja ekonomists.

Komentējot, kāda tieši var būt ietekme uz degvielas cenām Latvijā, Strautiņš skaidroja, ka 10 dolāri par naftas barelu, kas ir 159 litri, tiešā veidā līdzinās apmēram 5,3 eiro centiem pie šībrīža valūtas kursa. Viņš norādīja, ka proporcionāli nedaudz pieaug arī naftas pārstrādes izmaksas, jo šajā procesā izmanto pašu naftas enerģiju, tāpat proporcionāli naftas cenai aug arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN).

"Taču ar visu to cenu pieaugums par 10 dolāriem par barelu nozīmē cenu kāpumu par mazāk nekā septiņiem centiem par litru. Ja vien nenotiek kādas ļoti saasinātas reakcijas un krasi nemainās naftas un degvielas cenu attiecības, kā tas notika 2022. gadā," pauda Strautiņš, piebilstot, ka ir iespējams degvielas cenu kāpums pāri diviem eiro par litru, taču tas nav bāzes scenārijs, naftas tirgū slēgtie darījumi šādas gaidas neatspoguļo.

Ekonomists norādīja, ka Latvijā ir populāra leģenda, ka uz naftas cenu kāpumiem cena degvielas uzpildes stacijās reaģē strauji, bet uz kritumiem - lēni. "Leģendā ir patiesības elements. Viens no iemesliem - labi informētie un praktiskie latvieši steidz piepildīt bākas, kad ziņu virsraksti vēsta, ka drīz būs jāmaksā dārgāk," pauda Strautiņš, piebilstot, ka savukārt cenu krituma gaidās mēdz ar jau esošo bākas satur iztikt nedaudz ilgāk.

"Neoficiāla informācija no tirgotājiem vēsta, ka cenu gaidu ietekmē ikdienas pārdošanas apjomi var atšķirties pat divkārt. Attiecīgi krājumi tukšojas ātrāk vai lēnāk. Līdz ar to cenu kāpumu ietekmē ne tikai globālā birža, bet arī psiholoģija un uzvedība," pauda ekonomists.

Jau ziņots, ka kopš sestdienas, 28. februāra, Izraēla un ASV ir veikušas triecienus simtiem mērķu Irānā, vēršoties pret raķešu palaišanas vietām, ar Teherānas kodolprogrammu saistītiem objektiem, armijas štābiem un politiskajiem līderiem.

Uzbrukumā likvidēts Irānas teokrātiskā režīma augstākais vadonis ajatolla Ali Hamenei.

Izraēla un ASV uzstāj, ka uzbrukuma mērķis ir novērst draudus, ko rada Irānas raķešu spējas un kodolprogrammas, kā arī dot irāņiem iespēju gāzt savu valdību.

Irāna veikusi prettriecienus Izraēlai, kā arī ASV militārajiem objektiem Persijas līča valstīs.