Braže: NATO jākļūst rīcībspējīgākai atbilstoši ģeopolitiskajai realitātei 0 41

Ārlietu ministrijā aģentūru LETA informēja, ka Braže šonedēļ darba vizītē apmeklēja ASV - Ņujorku un Vašingtonu.

Tiekoties ar ASV Administrācijas un Kongresa pārstāvjiem, ministre pārrunāja Latvijas un ASV sadarbības padziļināšanu drošībā, aizsardzībā, ekonomikā un cīņā pret kopīgiem drošības izaicinājumiem, tostarp migrācijas instrumentializāciju, draudiem robežu un jūras drošībai.

Tāpat Braže ar ASV amatpersonām runāja par ASV militāro klātbūtni Baltijas reģionā, gatavošanos NATO samitam Ankarā, ASV miera centieniem, Krievijas politisko un ekonomisko ierobežošanu un visaptverošu atbalstu Ukrainai, kā arī līdzagresora Baltkrievijas radītajiem izaicinājumiem reģiona drošībai.

Braže vizītes laikā tikās ar ASV aizsardzības ministra vietnieku Elbridžu Kolbiju, ASV īpašo sūtni Baltkrievijā Džonu Koulu, abu partiju ASV Kongresa senatoriem un citām amatpersonām. 25. februārī Braže piedalījās ASV prezidenta Donalda Trampa uzrunā par stāvokli valstī.

"ASV ir mūsu stratēģiskais sabiedrotais. Pateicos par ASV militāro klātbūtni Latvijā un Baltijas jūras reģionā," komentēja Braže.

Viņa atklāja, ka ar ASV aizsardzības ministra vietnieku pārrunājusi praktiskus soļus, lai padziļinātu ASV un Latvijas sadarbību drošībā un aizsardzībā. Braže Kolbiju informēja arī par Sēlijas militārā poligona izbūves attīstību.

"Saņēmu atzinīgus vārdus par Latviju - paraugsabiedroto, kas atbildīgi izturas pret savu drošību un aizsardzību, tam novirzot 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jau šajā gadā. Tas ir ieguldījums visas eiroatlantiskās telpas drošībā. ASV augstu novērtē Latvijas ieguldījumu NATO Austrumu robežas sargāšanā, kā arī sasniegto enerģētisko neatkarību no Krievijas," teica Braže.

Viņa uzsvēra, ka Latvija un ASV ir vienisprātis, ka gaidāmajā NATO samitā Ankarā ir svarīgi demonstrēt progresu, virzoties uz 5% no IKP ieguldījumiem aizsardzībā, par ko sabiedrotie vienojās samitā pērn. "Aliansei jākļūst stiprākai, modernākai un rīcībspējīgākai, atbilstoši ģeopolitiskajai realitātei," uzsvēra Braže.

Ministre pateicās par ASV centieniem panākt mieru Ukrainā, uzsverot, ka Krievija nav sasniegusi savus stratēģiskos mērķus kaujas laukā un tagad to mēģina izdarīt caur tā dēvētajām miera sarunām.

Krievija ir ilgtermiņa drauds visai eiroatlantiskajai telpai, un to jāturpina ierobežot politiski, ekonomiski un ar spēcīgām sankcijām, īpaši pret tās "ēnu floti", pauda Braže. Viņa arī informēja, ka Ukrainas militārajam atbalstam citastarpā Latvija līdz šim iemaksājusi 17,2 miljonus eiro NATO PURL iniciatīvā kritiski nepieciešamā bruņojuma iegādei no ASV.

Ar ASV Valsts departamenta īpašo pārstāvi Baltkrievijā Džonu Koulu Braže pārrunāja situāciju Baltkrievijā, tās radītos izaicinājumus reģiona drošībai un Eiropas Savienības sankcijas pret Baltkrievijas režīmu, kas 26. februārī pagarinātas vēl uz gadu. Ministre pateicās par ASV iesaisti politieslodzīto, tostarp trīs Latvijas pilsoņu, atbrīvošanā.

Vairākiem ASV Kongresa senatoriem ministre pateicās par konsekvento un pārliecinošo abu partiju atbalstu Baltijas drošības iniciatīvai, kas būtiski stiprina Latvijas aizsardzības spējas.

Vizītes laikā Braže piedalījās ASV-Centrāleiropas biznesa asociācijas apaļā galda diskusijā, kur ASV uzņēmējus iepazīstināja ar investīciju vidi Latvijā un pārrunāja sadarbības iespējas enerģētikā, militārajā industrijā, dronu tehnoloģijās, mākslīgā intelekta, 5G/6G un kvantu tehnoloģijās. Latvija atbalsta "Pax Silica" iniciatīvu tehnoloģiju piegāžu ķēžu stabilizācijai.

Tāpat Braže piedalījās starptautiskās drošības domnīcas GLOBSEC ASV-Eiropas forumā. Ar Džordžtaunas Universitātes studentiem ministre diskutēja par Latvijas ārpolitikas prioritātēm, NATO un Eiropas drošību, atbalstu Ukrainai, kā arī Latvijas prioritātēm ANO Drošības padomē.

Ministre vizītē sniedza intervijas vairākiem ASV medijiem - "CBS News", AP, "NewMax" un citiem.

24. februārī, Ņujorkā Braže teica uzrunu pēc Ukrainas un Latvijas aicinājuma sasauktajā ANO Ģenerālās asamblejas ārkārtas sanāksmē par Ukrainu. Sanāksmē tika pieņemta rezolūcija "Par atbalstu ilgstoša miera nodrošināšanai Ukrainā".

Ārlietu ministre ar paziņojumu par Krievijas agresiju Ukrainā uzstājās arī ANO Drošības padomes sanāksmē.

Uzrunās Braže skaidroja Kreivijas kara globālo ietekmi un sekas, un izcēla tās pastrādātos kara noziegumus.