Komisijas deputāti vēl nesteidz atbalstīt ieceri nepilngadīgos atbrīvot no kriminālatbildības par narkotisko vielu lietošanu 0 43

Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) sacīja, ka viņam nav izdevies atrast tādu lietu, kur nepilngadīgais būtu sodīts tikai par narkotisko vielu lietošanu, jo vienmēr kopumā tiek pastrādāti arī citi noziegumi. Deputāts arī mudināja atrast tādus spriedumus, kurā nepilngadīgais sodīts tikai par narkotisko vielu lietošanu.

Deputāts Gunārs Kūtris (ZZS) interesējās, kas notiks situācijā, ja jaunietim kabatā ir "tabletīte", vai pieķertajam jaunietim iestāsies atbildība par narkotisko vielu glabāšanu. "Ja viņš to paspēs norīt, tad nebūs atbildība?" interesējās Kūtris.

Tāpat komisijas sēdē Kūtris rosināja nepilngadīgo pie atbildības saukt gadījumā, ja viņš pieķerts, piemēram, narkotiskās vielas lietojot otro reizi, taču nav sācis savas atkarības ārstēšanu.

Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna (JV) komisijas sēdē norādīja, ka "sods neārstē", ir jāsaprot, kāpēc nepilngadīgais šādi rīkojas, proti, lieto narkotiskās vielas. "Lietošana lielākoties ir sekas," teica Paegļkalna.

Paegļkalna aicināja arī apdomāt Kūtra rosinājumu, jo tas pēc būtības būtu atbalstāms.

Judins norādīja, ka par grozījumiem ir dažādi viedokļi, tāpēc ir jādomā par tādu kārtību, kas ir vērsta uz samērību.

Sēdes noslēgumā deputāti vēl neatbalstīja grozījumus pirmajam lasījumam, bet vienojās turpināt darbu pie iespējamām izmaiņām.

Kā ziņots, Latvijas Ārstu biedrība un biedrība "Open Radošais centrs", kas strādā ar grūtībās nonākušiem jauniešiem, 2024. gada vasarā izplatīja aicinājumu valsts amatpersonām dekriminalizēt narkotiku lietošanu. Pēc abu biedrību domām, šādas izmaiņas var novērst nāves gadījumus no narkotiku pārdozēšanas pusaudžu un jauniešu vidē, jo pavērtu lielākas iespējas prevencijas pasākumiem, jo atkarīgās personas varētu drošāk runāt par savām problēmām. Aicinājums izraisīja neviennozīmīgus vērtējumus.

Grozījumi prezentēti vairākās sanāksmēs, kurās līdzdarbojusies arī Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Bērnu labklājības tīkls, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija un Bērnu slimnīcas fonds.

Ar šiem likuma grozījumiem Veselības ministrija (VM) cer "veicināt nepilngadīgo likumpārkāpēju resocializāciju". Patlaban nepilngadīgām personām, kurām par narkotisko vielu lietošanu tiek piemērota kriminālatbildība un kas tiek sodītas ar brīvības atņemšanu, mazinās iespēja veiksmīgākai resocializācijai, spriež VM. Līdztekus apgrūtināta esot arī ārstēšanās no narkotisko vielu lietošanas atkarības.

VM savā argumentācijā atkārto biedrību savulaik pausto nostāju, ka galvenais ieguvums no narkotisko vielu lietošanas dekriminalizācijas būšot stigmas mazināšana, kas ir svarīgi, lai personas vērstos pēc medicīniskās palīdzības. Šādas izmaiņas arī ļautu īstenot dažādus kaitējuma mazināšanas pasākumus, lai novērstu pārdozēšanu un mazinātu infekcijas slimību izplatību gan lietotāju vidū, gan sabiedrībā kopumā.

Kā norāda ministrijā, nepilngadīgas personas, kuras lieto narkotikas, apzinoties iespējamās juridiskās sekas un to ietekmi uz nākotni, baidās vērsties tiesībsargājošās iestādēs un meklēt medicīnisko palīdzību. Kriminālatbildības nepiemērošana veicinātu nepilngadīgā motivāciju vērsties pēc palīdzības, uzskata VM.

Ministrija norāda, ka sodīšana par lietošanu neveicina personas līdzestību ārstēšanās procesā un resocializācijā, jo vielu lietošana ir sekas jau nopietnākiem traucējumiem, pastāvošai atkarībai. Tā būtu jāuztver kā slimība, un šādas personas kā tādas, kuriem nepieciešams ārstēšana un sociālais atbalsts, nevis sods, likumprojektā norāda VM.

Atsaucoties uz pētījumiem, ministrijā skaidro, ka dekriminalizācija uzlabos atkarīgo personu veselības stāvokli un mazinās nāves gadījumu skaitu no narkotisko vielu pārdozēšanas.

VM ir analizējusi ārvalstu praksi narkotisko vielu dekriminalizācijas jomā. Igaunijā, Lietuvā, Čehijā, Itālijā, Polijā, Horvātijā, Portugālē, Spānijā un citās valstīs nepilngadīgo narkotisko vai psihotropo vielu lietošana ir dekriminalizēta. Šajās valstīs sodu vietā tiek piedāvātas ārstniecības un rehabilitācijas programmas, lai jauniešiem nodrošinātu iespēju atgūties un reintegrēties sabiedrībā.

Tāpat VM akcentē, ka dekriminalizācija tiešā veidā neietekmē narkotiku lietošanas un glabāšanas izplatību un tendences, taču tā var uzlabot piekļuvi veselības aprūpei, jo cilvēki, kuri, iespējams, agrāk baidījās meklēt medicīnisko palīdzību juridisku seku dēļ, var justies drošāk, meklējot nepieciešamo palīdzību. Ministrijas ieskatā kriminālatbildības atcelšana padarīs pieejamākus citus profilaktiskos pasākumus - plašāk būs pieejami kaitējuma mazināšanas pakalpojumi, kopienā balstīti atbalsta pakalpojumi un arī ārstēšanas pakalpojumi.

Ar minētajiem grozījumiem paredzēts, ka nepilngadīgas personas netiks pakļautas kriminālatbildībai par narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu, savukārt šo vielu iegāde vai glabāšana atbilstoši Narkotiku aprites likumam joprojām tiks pakļauta Krimināllikuma regulējumam.

Ar piedāvātajiem grozījumiem Narkotiku aprites likumā plāno noteikt, ka administratīvā pārkāpuma procesā pilngadīgas personas tiks brīdinātas par šo vielu lietošanu, nepakļaujot tās kriminālatbildībai, bet pilngadīgas personas joprojām būs saucamas pie kriminālatbildības par atkārtotu narkotiku lietošanu. Pilngadīga persona par jaunas psihoaktīvas vielas vai tās saturoša izstrādājuma, kura aprite ir aizliegta vai ierobežota, lietošanu, kā noteikts likumā, arī turpmāk tiks sodīta administratīvā kārtā un rakstveidā brīdināta par kriminālatbildības iestāšanos gadījumā, ja šādas vielas tiks lietotas atkārtoti gada laikā. Savukārt nepilngadīgām personām šāds brīdinājums nebūs, kas nozīmē, ka bērni par šo vielu lietošanu netiks saukti pie kriminālatbildības, bet gan pie administratīvās atbildības.

Izmaiņas nodrošinās to, ka nepilngadīgām personām netiek radīta nesodāmības un visatļautības sajūta, kā arī tiks novērsti potenciāli riski nepilngadīgo iesaistei narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgā izplatīšanā, jo kriminālatbildība par šo vielu iegādi vai glabāšanu joprojām tiek saglabāta, uzskata VM.

Priekšlikumus atbalstījusi arī Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padome.

Saskaņā ar tiesībsargājošo iestāžu sniegto informāciju par administratīvo pārkāpumu un kriminālprocesu statistiku attiecībā uz nepilngadīgajām personām saistībā ar narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgu iegādi, glabāšanu vai lietošanu grozījumi Narkotiku likumā skartu salīdzinoši šauru personu loku.

Saskaņā ar tiesībsargājošo iestāžu sniegto informāciju 2024. gadā sākti 427 administratīvo pārkāpumu procesi. Salīdzinoši 2023. gadā sākti 353 administratīvo pārkāpumu procesi, bet 2022. gadā - 398 administratīvo pārkāpumu procesi.

Attiecībā uz sāktajiem kriminālprocesiem 2022. gadā apsūdzība celta 24 nepilngadīgām personām, 2023. gadā - 12 nepilngadīgām personām, bet 2024. gadā - desmit nepilngadīgām personām.

VM skaidro, ka daļa no sniegtajiem viedokļiem un iebildumiem, kas bijuši vērsti pret grozījumiem, pamatoti ar bažām par nepilngadīgo iespējamās nesodāmības risku, ja tie iesaistītos narkotisko vai psihotropo vielu glabāšanā un izplatīšanā. Tomēr ministrija norāda, ka likumprojekta grozījumi attiecas vienīgi uz narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu.