EP deputāte: Ukrainas miera līgumam jābalstās starptautiskajās tiesībās, teritoriālajā integritātē un drošības garantijās 0 47

EP Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā otrdien rezolūcijā stingri nosodījis Krievijas nelikumīgo un nepamatoto agresijas karu pret Ukrainu, raksturojot to kā klaju starptautisko tiesību un ANO Statūtu pārkāpumu, aģentūrai LETA pavēstīja EP pārstāvniecībā Latvijā.

"Četri kara gadi ir četras ciešanu, izturības un varonības pilnas ziemas un vasaras Ukrainas tautai. Eiropas Parlamentā vēlreiz skaidri apliecinām - mūsu atbalsts Ukrainai ir nenogurstošs. Tas ir mūsu drošības, vērtību un nākotnes jautājums," uzsver Vaidere, kura bija viena no rezolūcijas autorēm.

Viņa uzskata, ka Ukrainas miera līgumam jābalstās starptautiskajās tiesībās, Ukrainas teritoriālajā integritātē un stingrās drošības garantijās. "Nedrīkst atkārtoties 1994. gada Budapeštas memoranda kļūdas," pauž Vaidere.

Deputāte norāda, ka viena no ilgtermiņa drošības garantijām Ukrainai ir tās dalība Eiropas Savienībā (ES) un visās ES kopējās aizsardzības programmās.

Vaidere uzskata, ka sankcijas pret Krieviju nedrīkst atcelt, kamēr nav panākts un ilgtspējīgi īstenots taisnīgs miera līgums. "Gluži pretēji - sankciju režīms ir jāpaplašina un jāīsteno vēl stingrāk, tostarp attiecībā uz Krievijas tā dēvēto ‘ēnu floti’, sankciju apiešanas shēmām, kā arī energoresursu eksportu," norāda Vaidere. Viņa EP bija atbildīgā par likumiem, ar kuriem tiek pārtraukts Krievijas dabasgāzes un lauksaimniecības produktu imports no Krievijas.

Deputāte pauž nožēlu, ka dalībvalstīm neizdevās panākt vienošanos par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam, galvenokārt Beļģijas interešu dēļ. Tā vietā tika pieņemts lēmums par kopīgu aizņēmumu starptautiskajos finanšu tirgos 90 miljardu eiro apmērā Ukrainas tūlītējam atbalstam.

Vaidere ir sašutusi par to dalībvalstu - Ungārijas, Slovākijas un Čehijas - rīcību, kuras atteicās iesaistīties šī aizdevuma mehānismā, un vēl vairāk - par Ungārijas draudiem pat uzlikt veto šai 24 valstu īstenotajai palīdzības programmai.

Viņa pauž, ka Ungārija ar savu rīcību nodara nopietnu kaitējumu ne vien ES vienotībai, bet arī reputācijai. "Šīs dalībvalsts rīcība, sistemātiski bloķējot sankcijas un kavējot palīdzību Ukrainai - būtībā sadarbojoties ar agresoru - rada pamatotu jautājumu, vai tās rīcība ir savienojama ar ES pamatvērtībām, un pat - vai tā ir pelnījusi būt par pilntiesīgu dalībvalsti," vaicā Vaidere.

Deputāte arī uzsver, ka šis karš nav tikai par Ukrainas brīvību un teritoriju. "Tas ir karš par starptautisko tiesību spēku, par demokrātijas nākotni un par Eiropas drošību. Ja agresors netiks apturēts un saukts pie atbildības, apdraudēta būs visa Eiropa. Ukraina šodien maksā augstāko cenu par brīvu Eiropu. EP darīsim visu, lai Ukrainas ceļš uz uzvaru un pilntiesīgu dalību ES būtu neatgriezenisks," sola Vaidere.

Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī, un tas ir prasījis desmitiem tūkstošo Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru upurus.