Augstākā tiesa (AT) ir atcēlusi un nodevusi atkārtotai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai spriedumu lietā par būvatļaujas izdošanu dzīvokļa ierīkošanai mājas bēniņos, aģentūru LETA informēja AT.
Lietas pieteicēja mājas bēniņu telpā bija veikusi patvaļīgu būvniecību, ierīkojot tur dzīvokli, un, lai to legalizētu, viņa iesniedza būvniecības ieceri.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments atteicās izdot būvatļauju, jo viens no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem nebija pievienojies protokolam, ar kuru kopīpašnieki pilnvaroja apsaimniekotāju parakstīt dokumentus būvniecības atļaujai.
Departaments uzskatīja, ka līdz ar to būvniecības iecere nav saskaņota ar visiem kopīpašniekiem.
Pieteicēja šo lēmumu pārsūdzēja, taču gan pirmā, gan apelācijas instance pieteikumu noraidīja.
AT bija jāizvērtē, vai kopīpašnieks, kurš nav parakstījis protokolu, bet pirkuma līgumā par īpašuma domājamo daļu ir atteicies no iebildumiem pret dzīvokļu ierīkošanu bēniņos, uzskatāms par tādu, kas devis piekrišanu būvniecības legalizācijai.
AT uzsvēra, ka būtiski ir noskaidrot, vai piekrišana izteikta apzināti un nepārprotami, nevis tas, kādā dokumentā tā ietverta.
Tiesa norādīja, ka piekrišana var būt dota arī pirms būvprojekta izstrādes un vispārīgā formā, tāpat, reiz dota piekrišana ir saistoša arī jaunajam kopīpašniekam un nav jāiegūst no jauna.
Ja, atkārtoti izskatot lietu secinās, ka attiecīgā kopīpašnieka piekrišana tomēr nav bijusi, tiesai būs jāvērtē, vai ar jaunā kopīpašnieka piekrišanu pietiek, lai atzītu pamatu būvatļaujas izdošanai, secināja AT.
