Latvija tuvākajos gados var atļauties lielāku budžeta deficītu, jo drošības situācija prasa strauji palielināt aizsardzības izdevumus, intervijā pauda Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) vadītājs, Latvijas Universitātes profesors un Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Priede.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka tas ir tikai pagaidu risinājums - Eiropas Savienības (ES) izņēmuma klauzula ir spēkā līdz 2028. gadam. Priede skaidroja, ka ilgtermiņā valsts finanšu stabilitāti noteiks tas, vai spēsim pārskatīt izdevumus, tostarp izvērtēt valsts sniegto pakalpojumu grozu, un vienlaikus palielināt ieņēmumus, veicinot produktīvāku ekonomiku un augstāku pievienoto vērtību.
Priede sacīja, ka FDP vērtējumā budžets joprojām atbilst visām izvirzītajām prasībām. Vienlaikus FDP ir norādījusi trajektoriju, kurp tas viss virzās. "Tāpēc esam arī iezīmējuši bažas par to, cik ilgtspējīgi ir, šādi aizņemoties, finansēt aktuālās vajadzības. Par tām šaubu nav - tās ir saistītas ar aizsardzību. Ir labi, ka politiskajā vidē vispār nav diskusiju par šo jautājumu," teica Priede.
Savukārt attiecībā uz ilgtermiņa trajektoriju FDP raisās bažas, jo principā izņēmuma klauzula par pieļaujamo budžeta deficītu, atļaujot tam novirzīties no normas par 1,5%, ir spēkā līdz 2028. gadam. Priede skaidroja, ka Latvija tad jau būs sasniegusi 5% no IKP aizsardzībai, bet ir vienkārši jāsaprot ilgtermiņa perspektīva - kā mēs par to visu maksāsim.
Jautāts, cik ilgi Latvija, viņaprāt, var atļauties dzīvot ar deficītu virs 3%, neriskējot ar finanšu tirgu uzticību un valsts aizņemšanās izmaksu kāpumu, Priede sacīja, ka negribētu dramatizēt situāciju. Viņš uzsvēra, ka izņēmuma klauzula tomēr dod iespēju vismaz tikt galā ar aktuālajiem izaicinājumiem, kas ir aizsardzības izdevumi. Tieši tiem Latvija pamatā arī aizņemas.
"No starptautiskajām reitingu aģentūrām tūlītējas negatīvas sekas kopumā neredzam. Ar tām mēs tiekamies un runājam pietiekami regulāri. Un kā valsts tomēr spējam normāli pamatot, kādas ir neatliekamās objektīvās vajadzības aizsardzībai un kādas ir potenciālās ekonomikas attīstības trajektorijas," teica Priede.
Viņš pauda uzskatu, ka vismaz līdz 2028. gadam visam vajadzētu būt kārtībā, bet FDP jau sāk domāt par to, kas notiks pēc tam - kā izskatīsies budžets, kas būs izdevumu sadaļā, vai esam gatavi objektīvi paraudzīties uz mūsu tēriņiem, tos pārskatīt un arī - kā mēs pelnīsim, kādas būs valsts iespējas pelnīt vairāk.
Jautāts, vai tas būtībā nozīmē, ka ES drošības izņēmuma klauzula ir ļāvusi atlikt sarežģītus lēmumus citās jomās, piemēram, par izdevumu mazināšanu valsts pārvaldē, nodokļu izmaiņām vai strukturālajām reformām, Priede sacīja, ka no vienas puses FDP ir oficiāli paudusi savu viedokli, zināmā mērā arī atbalstot uzņēmēju organizācijas un viņu teikto, ka valdībai vajadzētu būt ambiciozākai attiecībā uz savu izdevumu pārskatīšanu jau tagad.
"Mans kā profesora viedoklis - svarīgi ir saprast, par kāda veida izdevumiem runājam. Ir objektīvās vajadzības - aizsardzība, izglītība, veselības aprūpe, drošība -, tās ir pamatfunkcijas, ko valsts nodrošina. Un tad ir virkne lietu, lietderīgi izdevumi, kas ir tiešām mērķēti uz valsts nākotnes attīstību, piemēram, cilvēkkapitāla veidošana vai politikas iniciatīvas par investīcijām un nākotnes tehnoloģijām," skaidroja Priede.
Viņš atzina, ka par tēriņu mazināšanu lielākoties publiskajās diskusijās sarunas ir par summu. Piemēram, uzņēmēju organizācijas pieprasīja 800 miljonu eiro izdevumu samazinājumu. Priedes skatījumā tas varbūt ir pamatots skaitlis, lai savilktu budžeta bilanci, bet jautājums ir - kā to darīt.
"Manuprāt, viena bīstama lieta izdevumu mazināšanā ir turpināt darīt visu, ko mēs darām, tikai ar mazāku finansējumu... Tātad - visas funkcijas paliek, bet darām sliktāk. Uzskatu, ka tā ir vislielākā bīstamība," pauda Priede.
Vienlaikus Priede skaidroja, ka labā lieta ir tā, ka pēdējā laikā dzirdama arvien lielāka gatavība runāt par valsts pakalpojumu grozu - ko valsts vispār dara. Priede pieļāva, ka varbūt ir lietas, no kurām varētu atteikties, nedarīt, no groza izņemt ārā, un līdzekļus kārtīgi ieguldīt tajā, kas paliek.
Piemēram, noteiktas funkcijas varētu pārņemt privātais sektors. Priede skaidroja, ka nevajadzētu turpināt darīt visu, ko darījuši līdz šim, tikai sliktāk, jo nav jēgas ir no pakalpojuma, kas ir slikti finansēts.
Tāpēc Priede uzsvēra, ka nepieciešamais virziens ir pēc būtības pārskatīt funkcijas, ko valsts nodrošina, un tādā veidā meklēt iespējas, skatīties pēc efektivitātes, kur ir iespējams mazināt izdevumus.
"Uzskatu, ka izdevumu mazināšana vienmēr ir jāvērtē pēc būtības. Ja skatāmies uz indivīdu - cilvēks aizņemas naudu, lai nopirktu, piemēram, automašīnu privātai lietošanai. Tas var sniegt patīkamas emocijas līdz brīdim, kad sākas maksājumi un remonti. Bet, ja aizņemas naudu, lai investētu savā izglītībā, tas dod iespēju nākotnē pelnīt vairāk," teica Priede.
