Pētījums: Neskaidras MI lietošanas robežas un vadlīnijas rada spriedzi studentiem un mācībspēkiem 0 49

Pētījuma secinājumi pirmdien tika prezentēti konferencē "Mācīšana un mācīšanās ar ģeneratīvo MI sociālajās zinātnēs".

Pētījuma laikā īstenotas trīs fokusa grupu sarunas ar LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) un Biznesa augstskolas studiju programmu studentiem. Tāpat veiktas trīs daļēji strukturētās intervijas ar ESZF bakalaura studiju programmu studentiem. Vienlaikus organizētas divas diskusiju grupas arī ar mācībspēkiem un programmu vadītājiem.

Pētījuma kvalitatīvie dati liecina, ka vairumā gadījumu studenti ir gatavi uzticēt MI nesvarīgus vai rutīnas uzdevumus, lai vairāk laika veltītu jēgpilnākiem, nozīmīgiem darbiem. Galvenā motivācija lietot MI studentu vidū saistīta ar laika taupīšanu un slodzes mazināšanu. Tāpat noskaidrots, ka MI lietošanas biežumā nav novērojama korelācija starp vērtējumiem un veltīto laiku studijām.

Līdzīga prakse novērota arī mācībspēku vidū, kuri MI visbiežāk izmanto literatūras analīzei, tekstu rediģēšanai un citiem pētniecības procesa atbalsta uzdevumiem, saglabājot kontroli pār būtiskākajiem akadēmiskā darba aspektiem, tostarp studentu vērtēšanu. Pētījuma dati liecina, ka 94,7% aptaujāto mācībspēku ikdienas darbā aktīvi izmanto ģeneratīvo MI.

Kvalitatīvā pētījuma secinājumus par studentu un docētāju pieredzi konferencē izklāstīja LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētnieks Raivis Vilūns, norādot, ka MI bieži tiek uztverts kā palīgrīks un mediators starp studentu un zināšanām.

Pētījumā secināts, ka studentu attieksme pret mākslīgo intelektu studiju procesā ir ambivalenta un reflektēta - MI netiek uztverts ne vienkārši kā tehnoloģisks jaunievedums, ne kā drauds, bet gan kā praktisks palīgrīks, kas galvenokārt palīdz taupīt laiku un strukturēt darbu, vienlaikus radot ētisku spriedzi, uzticamības problēmas un bažas par domāšanas degradāciju.

Secināts, ka akadēmiskā godīguma robežas studentu uztverē ir izplūdušas un balstās individuālajā morālē, nevis skaidri formulētā institucionālā regulējumā. Studenti norāda, ka vēlas skaidrākas vadlīnijas, jo nereti līdz šim nav sapratuši, kā esošās vadlīnijas MI lietojumā sasaistās ar ikdienas darbu. Arī pētījumā uzrunātie pasniedzēji atzīst, ka trūkst skaidra MI lietojuma regulējuma un skaidrības, kā to iekļaut mācību procesā.

Gan studenti, gan pasniedzēji redz vienotas MI ieviešanas un izmantošanas sistēmas trūkumu. Lai gan pasniedzēji zina par LU vadlīnijām, tās netiek uzskatītas par pilnīgām. Aptaujāto studentu grupā vairums nezina par vadlīnijām, noskaidrots pētījumā.

Pētījuma kvantitatīvās daļas rezultātus prezentēja projekta vadītājs profesors Visvaldis Valtenbergs. Viņš uzsvēra, ka pieeja "viens regulējums visiem" MI izmantošanā nestrādātu un augstskolām nepieciešamas studiju virzienu specifikai pielāgotas vadlīnijas. Vienlīdz būtiski pielāgot MI lietošanu atbilstoši studentu prasmēm, jo ne visi vienlīdz labi prot ar šiem rīkiem darboties. Piemēram, izskanēja priekšlikums, ka tie studenti, kas labāk prot rīkoties ar MI rīkiem, varētu mentorēt jeb atbalstīt tos studentus, kas ar šīm tehnoloģijām darbojas iesācēju līmenī. Vienlaikus nevajadzētu "spiest" studentus izmantot tieši ģeneratīvo MI, bet gan būtiski iepazīstināt studentus ar citiem MI rīkiem, kas ir noderīgi studiju procesā.

Pētījuma autori atzīst, ka MI augstākajā izglītībā netiek izmantots galvenokārt krāpšanai, tomēr ētisko un praktisko robežu neskaidrība veicina "pelēkās zonas" situāciju. Proti, atbildība vismaz studentu uztverē tiek pārlikta no sistēmas uz indivīdu, radot trauksmi un potenciālu nevienlīdzības sajūtu.

Lai to mazinātu, augstskolām nepieciešams skaidrs institucionāls ietvars, disciplīnām specifiskas vadlīnijas un atklāta saruna par atbildīgu MI izmantošanu studiju procesā, secināts pētījumā.

Pētījumā tika aptaujāti 279 studenti un 38 mācībspēki.