Apdegumu centrā ārstējas 18 pacienti ar apsaldējumiem 0 50

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Valsts apdegumu centrā ārstējas 18 pacienti ar apsaldējumiem, un aizvadītajās trīs dienās slimnīcā nonākuši divi smagi cietuši cilvēki, vienam no tiem plānota kāju, otram kāju un arī plaukstas daļu amputācija. Ārsti novērojuši, ka pacienti bieži vēršas pat nedēļu par vēlu, kad saglābt apsaldētās ķermeņa daļas jau ir grūti. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) norādīja – cietušo skaits pēdējā laikā daudz nemainās. Ik dienu dienesta mašīnas izbrauc vidēji uz 6–7 izsaukumiem, kur pacientam konstatē apsaldējumus vai ķermeņa atdzišanu, diezgan bieži abus kopā. Bieži tie ir seniori, kuri savās mājās atrasti, nokrituši uz zemes. Citkārt insulta dēļ, citkārt ejot paklupuši.

NMPD pārstāve Inga Vītola stāstīja: "Arī telpās var gūt ķermeņa atdzišanu, un, ilgāk atrodoties, piemēram, vairākas dienas nekurinātā telpā, arī var sākties nopietni apsaldējumi. Tad vēl novērojam tādas situācijas ar gados vecākiem cilvēkiem, ka viņi iziet ārpus mājas un arī pakrītot nevar vairs piecelties vai arī šo saslimšanu dēļ, un, piemēram, kaimiņš pamana uz celiņa taciņas, ka ir pakritis kaimiņš, un jau ļoti nopietna situācija ar gan plaukstu, gan pēdu apsaldējumu un, protams, arī ar nopietnu ķermeņa atdzišanu."

Pēc Vītolas teiktā, tieši kaimiņi un tuvinieki ir tie, kuri bieži izglābuši savējos, zvanījuši un, kad viņi necēla, gājuši skatīties, kas noticis, un izsaukuši neatliekamo palīdzību. Tas ir arī ārstu ieteikums – turpināt rūpēties vienam par otru.

Arī RAKUS Valsts apdegumu centra vadītājs Sergejs Smirnovs stāstīja, ka daudzi centra pacienti ir vientuļi seniori, vecumā virs 80 gadiem, proti, cilvēki ar jau tā sliktu ķermeņa apasiņošanu, tādēļ viņi ir īpaši apdraudēti.

Par pēdējās trīs dienās Valsts apdegumu centrā nonākušajiem pacientiem Smirnovs norādīja, ka viens no tiem ir bez noteiktas dzīvesvietas, mitinājies dārza mājiņā, gulējis ar slapjām kājām, tās apsaldējis. Savukārt otrs – alkohola reibumā ilgi staigājis pa mežu. Viņu atveda no kādas slimnīcas reģionā, bija cerība apsaldētās ķermeņa daļas glābt, veikt plašas operācijas, taču izrādījās – nevarēs, cilvēks pēc palīdzības bija vērsies pārāk vēlu. Vēlā vēršanās nav tikai šī cilvēka stāsts, diemžēl pacienti tā rīkojas bieži, atzina Smirnovs.

"Pamatā ir vēlīnā vēršanās pēc palīdzības. Visādu apstākļu dēļ, kāds finansiāli, kāds psiholoģiski, kāds ieradumu – alkohola lietošanas dēļ. Nokavēt to momentu, un kāds vienkārši nenovērtē situāciju. Trīs, četras dienas ir dotas, lai mēs varētu izvilkt, izglābt to ķermeņa daļu no amputācijas. Ja atnāk vēlāk par ceturto, piekto dienu, tad bieži vien, lielāko daļu tās ir amputācijas. Tagad jau arī ir –20 [grādu temperatūra], viņi arī uzreiz neatnāks, bet tad, kad viņi ieraudzīs, ka kājas melnas, tā ka varbūt šīs nedēļas otrā pusē viņi būs, varbūt nākamnedēļ viņi sāks nākt," pauda Smirnovs.

Piemēram, kopš janvāra sākuma Daugavpils reģionālajā slimnīcā nonākuši 11 pacienti ar apsaldējumiem. Puse no tiem zaudēja apsaldētās ķermeņa daļas. Daugavpils slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības klīnikas pārstāve Agnese Serskiha stāstīja: "Tie ir cilvēki arī alkohola reibumā, kas neseko tam līdzi, laikus tur nesakurina savus mājokļus, vai arī staigā nepiemērotos apavos, ilgstoši alkohola reibuma ietekmē viņi to nejūt, tad jau, kad griežas pie mums, tad jau ir par vēlu."