Valdībai būs jāizstrādā noteikumi par bērnu dzīvošanu internātos un dienesta viesnīcās 0 48

Grozījumi nosaka deleģējumu valdībai pieņemt noteikumus, kas paredzēs, kādā kārtībā bērni un jaunieši varēs dzīvot izglītības iestāžu dienesta viesnīcās, speciālās izglītības iestāžu internātos un saņemt diennakts aprūpi bērnudārzos.

IZM vairākkārt saņēmusi kritiku, tai skaitā no Valsts kontroles, par neizdarību jautājumā par internātu normatīvā regulējuma trūkumu. Savukārt tiesībsargs norādījis, ka internāti "faktiski ir slēpti bērnunami" un noved pie bērnu tiesību pārkāpumiem.

Patlaban valstī nepastāv vienots pirmsskolas diennakts uzraudzības, internātu un dienesta viesnīcu darbības regulējums, izņemot higiēnas prasību regulējumu. Pakalpojumu saņemšanas kārtību, uzņemšanas kritērijus un citus jautājumus, kas saistīti ar audzēkņu tiesību un interešu nodrošināšanu, nosaka pati izglītības iestāde vai tās dibinātājs.

IZM piekrīt, ka tiesiskā regulējuma trūkuma dēļ dažkārt internāta pakalpojumu saņem arī bērni, kuriem tas nav vajadzīgs. Tas ne tikai pārkāpj bērnu tiesības, bet arī rada liekus izdevumus no valsts budžeta, norāda ministrijā.

Tāpat grozījumi paredz, ka izglītības iestādēm no 2026. gada 1. septembra būs jāsāk īstenot kādu no vardarbības novēršanas programmām atbilstoši audzēkņu vecumposmam.

Lai izglītības iestādes varētu izvērtēt un izvēlēties sev piemērotāko programmu, Rīgas Stradiņa universitāte pēc IZM pasūtījuma 2023. gadā īstenoja pētījumu par emocionālās labbūtības novērtēšanas un nodrošināšanas instrumentiem Latvijas izglītības iestādēs. Toreiz tika apkopotas Latvijā pieejamās programmas un rīki, kā arī izstrādāti desmit kritēriji, kas jāņem vērā šādu programmu izvēlei.

IZM trīs gados plāno sniegt kopumā 600 000 eiro līdzfinansējumu pašvaldībām pedagogu apmācību nodrošināšanai programmu ieviešanai, vardarbības mazināšanas un labbūtības veicināšanas programmu iegādei un citiem pasākumiem. Finansējumu sadalīs pēc pedagoģisko likmju skaita katrā pašvaldībā, paredzot iespēju iesaistīt visas pašvaldības teritorijā esošās izglītības iestādes, tai skaitā arī valsts un privātās skolas.

Grozījumi paredz arī aizliegumu vienlaicīgi apgūt vairākas izglītības programmas, kas pilnībā vai daļēji tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem.

Šobrīd normatīvais regulējums ļauj vienlaikus mācīties gan vispārējās, gan profesionālās izglītības programmās. Reizēm audzēkņi tiek uzņemti abās programmās, bet ne visur sāk mācības. IZM norāda uz gadījumiem, kad skolēns, piemēram, septembrī ir uzņemts vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēs, bet vienā nemaz nemācās un par to nepaziņo. Tas nozīmē, ka audzēknis nepamatoti aizņem vietu, tai skaitā valsts apmaksātu, kas nav atbalstāms, uzsver IZM.

Pamata un vidējās izglītības pakāpes vispārējās un profesionālās izglītības programmās 2023./2024. mācību gada sākumā no visiem reģistrētajiem audzēkņiem 446 bija ar dubulto piederību, liecina IZM sniegtā informācija. Savukārt 2024./2025. mācību gada sākumā tādi bija 370 audzēkņi.

Mācoties profesionālās vidējās izglītības programmā, skolēni apgūst arī vispārējās vidējās izglītības saturu un kārto centralizētos eksāmenus tāpat kā citi. Ja skolēns vienlaikus ir uzņemts arī vispārējās izglītības programmā, tad valsts būtībā divreiz apmaksā viņa mācības vienā izglītības pakāpē - gan vispārējā, gan profesionālajā skolā, norādīja IZM.

Izmaiņas arī paredz noteikt, ka Latvijas izglītības iestādes automātiski atzīs Eiropas skolu izglītības dokumentus.

Tāpat grozījumi paredz pedagogiem par katru apgādībā esošu bērnu ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam ļaut izmaksāt pabalstu tādā pat apmērā, kā tas noteikts citām valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, proti, 750 eiro reizi kalendārajā gadā. Šie grozījumi stāsies spēkā spēkā 2027. gada 1. janvārī.