Apgrozījums no azartspēlēm pērn Latvijā saglabājies iepriekšējā gada līmenī 0 67

Visvairāk ieņēmumu 2025. gadā azartspēļu kompānijas guvušas no interaktīvajām azartspēlēm - 170,655 miljonus eiro, kas ir par 10,9% vairāk nekā 2024. gadā.

Tostarp ieņēmumi no kazino spēles auguši par 11,6%, sasniedzot 146,594 miljonus eiro, ieņēmumi no totalizatora palielinājušies par 3,9%, sasniedzot 20,83 miljonus eiro, bet ieņēmumi no kāršu spēlēm kāpuši par 30,4% - līdz 3,231 miljons eiro.

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēļu automātiem pagājušajā gadā bija 115,838 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2024. gadu ir kritums par 11,6%.

Savukārt azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) pagājušajā gadā bija 10,779 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,1% mazāk nekā gadu iepriekš, ieņēmumi no totalizatora vietām - 2,225 miljoni eiro, kas ir par 0,6% vairāk, bet ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 83 000 eiro apmērā, kas ir kritums par 14,3%.

Inspekcijas dati arī liecina, ka 2025. gada ceturtajā ceturksnī azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm bija 81,127 miljonu eiro apmērā.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā atzīmē, ka, aplūkojot dažu pēdējo gadu azartspēļu ieņēmumu rādītājus, secināms, ka ņemot vērā komersantu rentabilitātes rādītājus, izmaiņas nozares pakalpojuma pieprasījumā, mainās azartspēļu tirgus tendences un dažādu spēļu veidu ietekme.

Inspekcijā norāda, ja pirmspandēmijas laikā 2018. gadā azartspēļu automātu ieņēmumu īpatsvars kopējos nozares ieņēmumos bija 78%, tad 2025. gadā tie bija vairs 39%, bet kazino spēļu galdu ieņēmumu īpatsvars šajā periodā samazinājies no 6% līdz 3%. Savukārt interaktīvo azartspēļu ieņēmumu īpatsvars no 15% 2018. gadā pieaudzis līdz 57% 2025. gadā.

"Ņemot vērā tendences jaunu licenču pieprasījumā, skaidrs, ka interaktīvā vide turpinās attīstību, bet klasiskās azartspēles savu piedāvājumu samazinās nevis administratīvu regulējumu iespaidā, bet ievērojot rentabilitātes rādītājus," norāda Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā.

Pēc inspekcijā vēstītā, minēto apliecina arī fakts, ka 2025. gada septembrī izsniegta jauna interaktīvo azartspēļu organizēšanas licence SIA "Gmf", kā arī 2025. gadā pēc komersantu iesnieguma anulētas 14 spēļu zāļu licences dažādās Latvijas pilsētās un novados. Kopumā Latvijā 2025. gada decembrī darbojās 4047 azartspēļu automāti, kas ir par 495 mazāk nekā 2024. gada decembrī. Azartspēļu automāti bija izvietoti 163 spēļu zālēs un divos kazino. Savukārt totalizatora likmes tika pieņemtas 76 punktos.

Speciālā azartspēļu un izložu nodokļa un nodevas veidā nozares komersanti 2025. gadā valsts un pašvaldību budžetos ieskaitīja 58,997 miljonus eiro, kas gan ir par 2,658 miljoniem eiro mazāk, nekā plānots. Pārējie aprēķinātie nodokļi, ko komersanti ieskaitījuši valsts budžetā dažādu nodokļu maksājumos veidoja 55,083 miljonus eiro.

Atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 3. oktobra rīkojumam par Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas pievienošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir sākta Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas likvidācija, pievienojot to apakšstruktūras statusā VID no 2026. gada 1. aprīļa.

Pērn Latvijā azartspēles organizēja 20 komersanti, no tiem seši komersanti organizēja klātienes azartspēles spēļu zālēs un kazino, trīs komersanti organizēja totalizatoru likmju pieņemšanas vietās, bet 17 komersanti organizēja interaktīvās azartspēles.