RAKUS janvārī palīdzība sniegta 21 pacientam ar nopietniem apsaldējumiem un 13 gadījumos veiktas amputācijas 0 175

Šajā ziemas sezonā RAKUS ārsti novēro satraucošu tendenci - apsaldējumus arvien biežāk gūst vientuļie seniori, kuri ilgstoši uzturas neapkurinātās telpās vai nespēj laikus saņemt palīdzību. Šā gada janvārī ārstēti jau septiņi seniori.

Piemēram, viens no pacientiem, kuram ir 89 gadi, savās mājās vairākas dienas gulējis neapkurinātās telpās, jo vairs fiziski nav spējis kurināt krāsni. Pacients nogādāts Austrumu slimnīcas Valsts apdegumu centrā.

Austrumu slimnīcas Valsts apdegumu centra ārsti aicina ziemas laikā biežāk sazināties ar vientuļajiem tuviniekiem, lai pārliecinātos par viņu labsajūtu un savlaicīgi sniegtu nepieciešamo palīdzību.

Austrumu slimnīcas Valsts Apdegumu centra vadītājs, traumatologs Sergejs Smirnovs uzsver, ka apsaldējuma gadījumā ir svarīgi mediķu palīdzību meklēt iespējami ātrāk. Ja cilvēks nonāk mediķu rokās trīs dienu laikā pēc apsaldējuma gūšanas, ir liela cerība, ka apsaldēto ķermeņa daļu izdosies glābt. Savukārt pēc trim līdz četrām dienām audu bojājumi visbiežāk jau ir neatgriezeniski - attīstās gangrēna, un vienīgā iespējamā ārstēšanas metode ir apsaldētās ķermeņa daļas amputācija, skaidro Smirnovs.

Viņš norāda, ka cilvēki nereti neapzinās, ka guvuši nopietnu apsaldējumu, jo tas, ka pirksti kustas un nesāp, vēl nenozīmē, ka viss ir kārtībā.

Viena no būtiskākajām apsaldējuma pazīmēm ir jutības zudums sala skartajā ķermeņa daļā. Apsaldējuma attīstības laikā āda kļūst izteikti bāla. Sākotnēji var parādīties sāpes, taču audiem sasalstot un bojājumam kļūstot dziļākam, tās bieži vien ātri izzūd.

Ārsti aicina nebūt vienaldzīgiem, redzot uz ielas salā guļošu cilvēku. Ievērojama daļa apsaldējumus guvušo pacientu ir bezpajumtnieki vai cilvēki apreibinošo vielu ietekmē, bet apsaldējumus gūst arī seniori, kuriem uz ielas kļūst slikti, kā arī jaunieši, kuri, piemēram, pēc svinībām alkohola reibumā iekrīt kupenā un ilgstoši paliek guļam, neviena nepamanīti.

Riska grupā ir vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem ir apasiņošanas traucējumi, piemēram, slimojot ar cukura diabētu vai kardiovaskulārām slimībām.

Jāuzmanās arī cilvēkiem, kas reiz jau ir guvuši apsaldējumus, jo viņi, iespējams, var nejust salšanu.

Vienlīdz būtiski par pareizu un atbilstošu apģērbu salā rūpēties arī tiem, kas sporto ārā - slēpo, skrien vai brauc ar velosipēdu. Pirms sākt sportot ziemas apstākļos, par piemērotu apģērbu ieteicams konsultēties specializētajos sporta preču veikalos.

Nereti apsaldējumi ir arī aktuāla problēma jauniešiem, kuru visbiežākā kļūda ir ziemas laikapstākļiem nepiemērots apģērbs un apavi.

Kā liecina Valsts apdegumu centra ārstu pieredze, smagus apsaldējumus guvušie bezpajumtnieki vai hroniski alkohola lietotāji visbiežāk pie ārsta nonāk tikai pēc vairākām nedēļām, kad apsaldētās ķermeņa daļas jau ir atmirušas un nomelnējušas.

Tas nozīmē, ka 2026. gada ziemas mēnešos, saglabājoties aukstam laikam, apsaldējumus guvušo pacientu skaits, visticamāk, pieaugs, prognozē speciālisti.

Smirnovs skaidro, ka viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem ir laikapstākļiem atbilstošs apģērbs. Apaviem jābūt ne tikai siltiem, bet arī brīviem un ērtiem, jo šauri apavi saspiež pirkstus, traucē asinsriti un būtiski palielina apsaldējumu risku. Tāpat aukstā laikā ikvienam ieteicams valkāt cepuri, lai pasargātu ausis, kā arī cimdus, priekšroku dodot dūraiņiem, kas saglabā siltumu labāk nekā pirkstaiņi.

Īpaša uzmanība jāpievērš arī tam, lai apavi un cimdi būtu sausi, jo mitrums veicina audu straujāku atdzišanu un apsaldējumu veidošanos. Spēcīgā salā apsaldējumus iespējams gūt pat 15 minūšu laikā, tāpēc, sajūtot aukstumu, pēc iespējas ātrāk jāmeklē siltums. Ja tas nav iespējams, ieteicams aktīvi kustināt roku un kāju pirkstus, lai veicinātu asinsriti un mazinātu nosalšanas risku.

Vienlaikus Valsts Apdegumu centra vadītājs atgādina, ka nosalušās ķermeņa vietas nedrīkst berzēt ar sniegu, jo sniega kristāli var savainot ādu un vēl vairāk atdzesēt audus. Tāpat nav ieteicams nosalušās vietas ierīvēt ar spirtu vai degvīnu, jo tas sakairina jau bojāto ādu un nesniedz sildošu efektu. Pretēji izplatītam mītam alkohols organismu nesilda - tas paplašina asinsvadus un veicina siltuma zudumu, turklāt reibumā cilvēks bieži vien neapzinās, ka viņam ir auksti, uzsver speciālists.

Ja apsaldējums tomēr ir gūts, Smirnovs iesaka nosalušās rokas vai kājas sasildīt pakāpeniski. Ekstremitātes nevajadzētu likt karstā ūdenī, jo jutības traucējumu dēļ pastāv apdegumu risks. Drošākais veids ir sākotnēji dažas minūtes iemērkt tās remdenā ūdenī un pakāpeniski, vairāku desmitu minūšu laikā, paaugstināt ūdens temperatūru līdz ķermeņa temperatūrai.

Šāds sasildīšanas process ļauj arī novērtēt bojājuma nopietnību - ja pirkstu gali kļūst tumši, tas liecina par dziļāku audu bojājumu un nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība. Savukārt, ja rokas vai kājas kļūst vienmērīgi sārtas, nopietns bojājums, visticamāk, nav radies, tomēr vēl vairākas dienas tās jāpasargā no aukstuma.

Ja ir aizdomas par smagu apsaldējumu, iedzīvotāji aicināti nekavējoties vērsties pēc palīdzības Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca stacionāra "Biķernieki" uzņemšanas nodaļā Lielvārdes ielā 68, Rīgā, un lūgt Valsts Apdegumu centra speciālista konsultāciju. Palīdzību iespējams saņemt arī jebkuras slimnīcas uzņemšanas nodaļā vai pie sava ģimenes ārsta.

Katru gadu Austrumu slimnīcas Valsts apdegumu centrā ziemas sezonā ārstējas vidēji 30 līdz 50 smagus apsaldējumus guvuši pacienti.

Pacientu skaits palielinās laikā, kad ārā valda sals un gaisa temperatūra ir mīnus grādos. Piemēram, no 2024. gada janvāra līdz decembrim Austrumu slimnīcas Valsts apdegumu centrā nopietni apsaldējumi ārstēti 47 pacientiem, bet 2025. gadā, kad ziema nebija tik auksta, - 27 pacientiem.

RAKUS Valsts apdegumu centrs ir Baltijas valstīs vienīgais specializētais ārstēšanas centrs pacientiem ar termiskām traumām. Centrā palīdzību saņem pacienti ar apdegumiem, apsaldējumiem, trofiskām čūlām, pēcapdegumu sekām (rētaudi un kontraktūras), ādas un zemādas strutainiem procesiem.

Ambulatoru konsultāciju var saņemt uzņemšanas nodaļā 24 stundas diennaktī. Apdegumu centrā ir 50 pacientu gultas vietas, no kurām septiņas ir intensīvās terapijas gultas.

Centrā tiek veikta ķirurģijas un konservatīvās termiskas traumas ārstēšana. Katru gadu tajā specializēto palīdzību saņem vairāk nekā 600 pacientu ar dažādas etioloģijas apdegumiem, aukstuma traumām, plašām inficētām brūcēm un cita veida strutainu patoloģiju. Apdegumu centra personāls veic aptuveni 700 operāciju un vairāk nekā 10 000 pārsiešanu gadā.