Šobrīd valstī kādi īpaši papildu drošības pasākumi nav nepieciešami, trešdien žurnālistiem šādu vērtējumu sniedza Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, komentējot Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pagājušā gada pārskatu, kurā secināts, ka Krievijas radītie drošības riski Eiropai un Latvijai ievērojami palielinās.
Politiķis uzsvēra, ka informāciju par aktuālo apdraudējuma līmeni valstī regulāri apspriež drošības iestādes kopā ar atbildīgajām valsts augstākajām amatpersonām, un nepieciešamie lēmumi par kādiem drošības pasākumiem tiek pieņemti, balstoties uz drošības iestāžu sniegto informāciju.
Pēc Rinkēviča vārdiem, SAB un Valsts drošības dienests (VDD) savos publiskajos pārskatos brīdina sabiedrību, ka nevar atslābt. Šādi brīdinājumi, pēc prezidenta paustā, "ir labi".
Šobrīd kādi īpaši drošības pasākumi ārpus tiem, kas tiek valstī regulāri veikti, neesot nepieciešami, uzskata Rinkēvičs, piebilstot, ka ik pa laikam tiek saņemta informācija gan par spiegošanas aktivitātēm, gan potenciālām sabotāžas aktivitātēm. "Un aicinājums sabiedrībai būtu, ja pamanāt ko aizdomīgu savā novadā, savā pilsētā, varbūt sociālajos tīklos, tad arī ziņot par to drošības iestādēm. Un mēs tikai kopīgi tādā veidā varam cīnīties pret šo apdraudējumu," mudināja Rinkēvičs.
Viņa skatījumā, nekas no tā, kas aprakstīts SAB vai VDD pārskatos, pašlaik neliek veikt kaut kādas īpašas drošības aktivitātes.
Jau vēstīts, ka SAB ir publiskojis 2025. gada darbības pārskatu, kurā uzsver, ka Krievija Latvijai pašlaik nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr virkne pazīmju norāda uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā.
SAB uzsver, ka Krievijas mērķis ir vājināt Rietumus gan valstiskā, gan starptautiskā līmenī. "Pēdējo gadu laikā Rietumu kā eksistenciāla drauda valdošajam režīmam uztvere ir tikai pastiprinājusies. Krievija uzskata, ka tā jau šobrīd atrodas tiešā karadarbībā ar Rietumiem un ka cīņa notiek gan Ukrainā, gan globāli, gan ideoloģiski. Krievijas draudu uztverei saasinoties, drošības riski Eiropā būtiski palielinās," pausts pārskatā.
Specdienests uzsver, ka savas ietekmes un plānu īstenošanai Krievija turpina izmantot un pastāvīgi pielāgo jau esošos, kā arī veido jaunus hibrīdinstrumentus. Viens no arvien aktīvāk piemērotajiem instrumentiem esot juridisko mehānismu izmantošana starptautiskajā arēnā ar mērķi starptautiski diskreditēt Latviju, un ilgākā laika posmā panākt, ka uz Latviju tiek izdarīts starptautisks spiediens, lai Latvija mainītu savu rīcībpolitiku pret Krieviju.
SAB vērtējumā, Krievija turpinās uzturēt arī militāru apdraudējumu savām kaimiņvalstīm un NATO kopumā. Tās ekonomikas militarizācija un militāro spēju attīstīšana turpināsies arī pēc kara Ukrainā noslēguma vai iesaldēšanas.
Kā uzsver SAB, tā apkopotā informācija liecina, ka Krievijas uztvere par Latviju kļūst arvien līdzīgāka tai, kāda Krievijai bija par Ukrainu pirms kara sākšanas. Šobrīd Krievija Latvijai nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr virkne pazīmju norāda uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā, konstatē birojs.
