Cilvēkresursu jautājuma risināšanai Valsts kontrole aicina turpināt reformēt izdienas pensiju sistēmu Valsts policijā (VP), ar laiku jaunajiem darbiniekiem to vairs neparedzot, savukārt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) sola meklēt "saprātīgu" virzienu rīcībai šajā jautājumā, bet Valsts policijas vadība - turpināt darbu jaunu policistu piesaistei.
Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu neapstāties pie jau sāktās izdienas pensiju reformas, jo pašreiz apstiprinātās izmaiņas izdienas pensiju sistēmā nerisinās cilvēkresursu problēmu VP, otrdien žurnālistiem pauda Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka, protams, nepieciešama taisnīga pāreja tiem policistiem, kas jau strādā VP, un šo jautājumu nevar risināt, pensiju "nogriežot kā ar nazi".
Litvins izcēla vēl vairākas ar likumdošanu saistītas lietas, kas varētu palīdzēt risināt cilvēkresursu problēmu VP. Tostarp dot arī tirgotājiem, kuriem nākas saskarties ar zagļiem, plašākas iespējas attiecībā uz datu apstrādi, arī biometrijas datu apstrādi. Šos jautājumus lielā mērā šobrīd ierobežo datu aizsardzības regula, viņš norādīja. Šo jautājumu kā problēmu izcēla arī VP priekšnieks Armands Ruks.
Tāpat, pēc Litvina paustā, būtu nepieciešamas valsts līmenī apstiprinātas izmaiņas, piemēram, tādos jautājumos kā policistu uzdevumi, kurus var izpildīt citi.
Valsts kontrole uzskata, ka būtisku ieguldījumu var sniegt brīvprātīgie policijas palīgi, kuru efektivitāti apliecina kaimiņvalstu pieredze. Latvijā šobrīd ir vien 27 policijas palīgu un šī formāta attīstība un nozīme nav pietiekami novērtēta, tāpēc nepieciešami pilotprojekti, lai noteiktu efektīvākos modeļus.
Iekšlietu ministrs žurnālistus informēja, ka pagājušajā gadā VP dienestā darbu sākuši par 73 policistiem vairāk nekā atvaļinājušies. Tas esot vēsturiski labākais rezultāts.
Komentējot izdienu pensiju reformu, Kozlovskis piekrita Litvina paustajam, ka sistēmu nevar strauji izbeigt vienas dienas laikā, jo tas ir saistīts ar personāla aizplūšanas iespējām. "Mēs skatāmies uz priekšu, un šajā situācijā tas ir virziens, kur mēs iesim, bet tam ir jābūt saprātīgam," uzsvēra Kozlovskis.
Viņš arī norādīja, ka tas nenesīs tūlītēju atdevi valsts budžetā, tomēr, kā uzsvēra ministrs, ir jāsaprot, kādā laikā mēs dzīvojam - iekšējā drošība ir fundamentāls jautājums.
Savukārt Ruks pastāstīja, ka problēmas ar VP cilvēkresursu trūkumu sākās 2008./2009. gada ekonomikas krīzes laikā, kad tika likvidētas darba vietas. Kopš tā laika līdz pagājušajam gadam bijusi tikai viena reize, kad VP darbu sākuši vairāk policistu nekā atvaļinājušies.
Ruks minēja, ka pērn policistu skaita pieaugumu veicinājusi atalgojuma palielināšana. Viņš prognozēja, ka šāda tendence turpināsies. Vienlaikus viņš atzina, ka atalgojums nav vienīgais jautājums, kas motivē darbiniekus. Tostarp paši policisti kā svarīgus faktorus minējuši slodzi un darba vidi.
VP priekšnieks uzskaitīja vairākas lietas, kas veiktas, lai mudinātu pievienoties jaunus policistus, kā arī atbilstoši sadalītu slodzes. Viņš solīja, ka VP strādās, lai ieviestu Valsts kontroles ieteikumus. Valsts kontroles revīzija parāda, ka VP ir uz pareizā ceļa, uzskata Ruks.
Jau vēstīts, ka Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka galvenais iemesls darbinieku trūkumam VP vairs nav atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana.
Revīzijā noskaidrots, ka pēdējos piecos gados policistu skaits ir samazinājies par vairāk nekā 1000. Šobrīd vakantas ir aptuveni ceturtā daļa amata vietu, kuras ilgstoši nevar aizpildīt, bet policistu skaits Latvijā uz iedzīvotāju skaitu ir par 58% mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES).
Valsts kontrolē norāda, ka iespējas cilvēkresursu trūkumu kompensēt ar jaunu policistu piesaisti ir ierobežotas, jo darbaspēka deficīts Latvijā jau šobrīd ir jūtams gandrīz visās nozarēs. "Revīzija parāda, ka uzlabojumi ir iespējami arī ar esošajiem resursiem, bet tas prasa drosmīgus lēmumus," skaidro Valsts kontrolē.
Vienlaikus revīzijā arī izpētīts, ka esošā izdienas pensiju sistēma veicina amatpersonu aiziešanu no dienesta. Izdienas pensija gandrīz pilnībā - par 93% - atvieto dienesta laikā gūto darba samaksu. Lai gan izdienas pensiju sistēmas reforma stāsies spēkā no 2027. gada, Valsts kontroles vērtējumā tā būtiski nemainīs situāciju vēl vismaz 25 gadus.
Pēc dienesta VP izdienas pensijā ik gadu vidēji dodas 244 personas, un to vidējais vecums ir 48 gadi. Iekšlietu nozares izdienas pensiju saņēmēji visvairāk ietekmē valsts budžetu, jo tie ir vairāk nekā 80% no visiem izdienas pensiju saņēmējiem. 2024. gadā izdienas pensijas saņēma 8844 no iekšlietu iestādēm atvaļinātās personas. Kopējās gada izmaksas sasniedz ap 72 miljonus eiro.
Plānotais izdienas stāža un vecuma pieaugums par pieciem gadiem notiks pakāpeniski desmit gadu laikā, un tas nerisinās policistu trūkumu tuvākajā nākotnē, uzskata Valsts kontrole. Turklāt reforma var neskart pat būtisku daļu amatpersonu, kas arī turpmāk varēs doties izdienas pensijā salīdzinoši agrā vecumā.
Tiek arī norādīts, ka Latvijas izdienas pensiju sistēma turpinās būtiski atšķirties no citu ES dalībvalstu sistēmām, kurās ir atšķirīgi pensionēšanās noteikumi vai pat ir atceltas izdienas pensijas. Lai nodrošinātu taisnīgu, samērīgu un valsts interesēm atbilstošu izdienas pensiju sistēmu, tā ir jāturpina reformēt, pārliecināti revidenti.
