Konkurences padome (KP) saskata vairākus būtiskus riskus karteļu kriminalizācijas gadījumā, aģentūrai LETA norādīja KP pārstāvji, komentējot Saeimā patlaban skatītos grozījumus Konkurences likumā, kas paredz personisko atbildību tirgus dalībnieku amatpersonām par iesaisti karteļos publiskajos iepirkumos.
KP pauda, ka kriminalizācija varētu radīt tiesisko nenoteiktību par administratīvā procesa un kriminālprocesa mijiedarbību, kā arī apdraudēt iecietības programmas efektivitāti, jo kriminālatbildības risks varētu atturēt uzņēmumus no brīvprātīgas karteļu atklāšanas. Kriminālprocesā piemērojamie noilguma termiņi varētu radīt situācijas, kurās fiziskās personas faktiski izvairās no atbildības, kamēr administratīvajā procesā šāds ierobežojums nepastāv.
Vienlaikus kriminālprocess ir ilgāks un sarežģītāks, ar augstāku pierādīšanas standartu un trim pārsūdzības instancēm, savukārt administratīvais process ļauj efektīvāk un savlaicīgāk sodīt par karteļu vienošanos.
KP norādīja, ka jāņem vērā arī tas, ka KP ir pieredze un zināšanas par karteļu izmeklēšanas procesu, savukārt šāda pārkāpuma veida sekmīga izmeklēšana kriminālprocesā citām iestādēm būtu liels izaicinājums.
Līdzšinējie rezultāti karteļvienošanos apkarošanā ir pierādījuši esošā administratīvā regulējuma efektivitāti. Tādēļ šobrīd būtiskāk ir saglabāt un pilnveidot esošo instrumentu klāstu administratīvajā procesā, kas veiksmīgi darbojas un ir raksturīgs lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, nevis ieviest jaunu krimināltiesisku regulējumu, atzīmēja KP.
Padome uzskata, ka regulējuma pilnveidei primāri jābūt vērstai uz administratīvā procesa stiprināšanu, paredzot personisko atbildību amatpersonām, stimulējošus mehānismus sadarbības veicināšanai karteļu atklāšanā, kā arī precīzākus starpinstitucionālās sadarbības noteikumus.
Patlaban Saeimā tiek skatīti grozījumi Konkurences likumā, kas paredz personisko atbildību tirgus dalībnieku amatpersonām par iesaisti karteļos publiskajos iepirkumos, tostarp ierobežojot tiesības ieņemt vadošus amatus līdz trim gadiem.
Publisko iepirkumu reformas kontekstā KP uzsver nepieciešamību saglabāt pietiekamus instrumentus pierādījumu iegūšanai un datu pieejamībai publisko iepirkumu pārskatāmībai, lai proaktīvi identificētu aizliegtas vienošanās pazīmes. Vienlaikus tiek izstrādāts karteļu skrīninga rīks ar mākslīgā intelekta palīdzību, kura efektivitāte būs atkarīga no publiski pieejamas informācijas.
KP norādīja, ka kontekstā ar Elektronisko sakaru likuma grozījumiem šobrīd tiek diskutēts par institūciju loka ierobežošanu, kurām būtu pieejami elektronisko sakaru operatoru saglabājamie dati, tostarp atrašanās vietas dati, kas ir būtiski tieši slēptu karteļvienošanos efektīvai turpmākai atklāšanai. Lai efektīvi izmeklētu un pierādītu aizliegtas vienošanās, KP ir būtiski saglabāt šīs tiesības.
Vienlaikus KP pauda, ka būtiski ir palielināt trauksmes cēlēju institūta efektivitāti karteļvienošanos atklāšanā, materiāli motivējot personas, kuru sniegtā informācija kalpojusi par pamatu pārkāpumu konstatēšanai. Šāda prakse, piemēram, tiek īstenota Lietuvā, pieminēja KP.
Jau ziņots, ka "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcija iesniegusi grozījumus Krimināllikumā, piedāvājot ieviest kriminālatbildību fiziskām personām par iesaistīšanos aizliegtās vienošanās jeb tā dēvētajos karteļos iepirkumu procedūrās.
JV grozījumu mērķis ir pastiprināt šobrīd noteikto atbildību, lai nodrošinātu taisnīgu un samērīgu sodu par izdarītajiem pārkāpumiem un atturētu personas no šādu pārkāpumu veikšanas, pauž partija.
Aizliegtas vienošanās iepirkumos ir nodarījumi, kas apdraud valsts ekonomisko drošību, radot materiālus zaudējumus un kaitējumu valsts, vietējo pašvaldību un sabiedrības interesēm. To rezultātā patērētāji maksā augstāku cenu par preci vai pakalpojumu. Patlaban par šādiem pārkāpumiem KP var sodīt uzņēmumus, taču fiziskās personas, kuras faktiski vienojušās par cenām vai dalības noteikumiem, paliek nesodītas, norādījusi JV.
Politiskais spēks uzsvēris, ka jaunais regulējums nemainīs kārtību attiecībā uz uzņēmumiem - to atbildību joprojām administratīvā procesa ietvaros izskatīs KP. Grozījumi tapuši, konsultējoties ar Tieslietu ministriju.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti neatbalsta JV Saeimas frakcijas iesniegtos grozījumus Krimināllikumā.
Kā aģentūrai LETA sacīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, lai arī ideja kriminalizēt kartelī iesaistīto personu atbildību šķiet loģisks solis, jo dalība kartelī ir smagākais konkurences tiesību pārkāpums, ZZS uzskata, ka šāda rīcība nenovedīs pie efektīvākas karteļu sodīšanas.
Rokpelnis pauda viedokli, ka karteļu kriminalizēšana ierobežos KP iespējas karteli izmeklēt, kā arī nozīmēs, ka karteļa juridiskai pierādīšanai būtu nepieciešams lielāks pierādījumu apjoms nekā līdz šim.
Nacionālās apvienības (NA) valdes priekšsēdētāja Ilze Indriksone aģentūrai LETA sacīja, ka NA atbalstīs likumprojekta nodošanu komisijai. NA ieskatā, svarīgi ar visām pusēm izdiskutēt, kā šis jautājums tiks īstenots. "Svarīgi ir diskutēt un risināt šo jautājumu," pauda Indriksone.
Kriminālatbildības noteikšanu personām, kas iesaistītas karteļos, atbalsta koalīcijā esošie "Progresīvo" deputāti.
"Progresīvie" norādījuši, ka vairākums Saeimas deputātu 2024. gada decembrī neatbalstīja priekšlikumu paredzēt kriminālatbildību par prettiesisku vienošanos starp pretendentiem publiskajos iepirkumos.
Tikmēr Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) nesen sociālajos medijos pauda viedokli, ka Saeimai ir jāatgriežas pie karteļu jautājuma risināšanas. Viņa informēja, ka ir vienojusies ar Saeimas Juridiskās komisijas vadītāju Andreju Judinu (JV), ka šis jautājums tiks atkārtoti skatīts tuvākajā laikā. "Te svarīga diskusija gan par esošo normu piemērošanu tiesā, gan par atbildības pastiprināšanu," pauda premjere.
Siliņa atgādināja, ka JV iepriekš tika virzījusi priekšlikumu, ka par aizliegto vienošanos kā smagāko konkurences tiesību pārkāpumu nepieciešama kriminālatbildība.
Tāpat vēstīts, ka KP 2021. gadā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) savāktās informācijas palīdzību atklāja būvniecības uzņēmumu karteli, kura dalībnieki iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 687 miljoni eiro.
Desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus KP sodīja ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Vairākas no tām Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzēja KP lēmumu.
Administratīvā apgabaltiesa noraidīja būvfirmu pieteikumu par KP 2021. gada 30. jūlija lēmuma atcelšanu būvnieku karteļa lietā.
Savukārt Augstākā tiesa (AT) ir atcēlusi Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīti būvniecības komercsabiedrību pieteikumi par KP lēmuma atcelšanu, un nodevusi lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. AT lielākās problēmas saskatīja tajā, ka pierādījumi karteļa pierādīšanai savākti krimināltiesiskām metodēm, bet likums tādas iespējas neparedzot.
AT traktējumā, gan KP, gan Administratīvā apgabaltiesa, lai pierādītu konkurences tiesību pārkāpumu, neatļauti izmantojušas KNAB veiktajā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju, proti, slepeni noklausītu sarunu ierakstus un to atšifrējumus. AT vērtējumā, tāda konkurences tiesību pārkāpuma kā karteļa vienošanās atklāšana neiekļaujas Operatīvās darbības likumā uzskaitītajos mērķos un uzdevumos, kuru sasniegšanai pieļaujams izmantot sevišķā veidā veicamā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju.
AT uzstāj, ka šādu informāciju, pat ja tā ir pievienota kriminālprocesa materiāliem, nevar brīvi nodot tālāk izmantošanai tādiem mērķiem, kas nav saistīti ar operatīvās darbības uzdevumiem. Pretējā gadījumā tas paverot "plašu un nekontrolētu iespēju operatīvās darbības rezultātā iegūto informāciju, neierobežojot datu veidu un apjomu, caur kriminālprocesu nodot nenoteiktam saņēmēju lokam izmantošanai faktiski jebkurā citā procesā, kurā tā it kā būtu nepieciešama". Tas radītu būtisku patvaļīgas iejaukšanās un pilnvaru ļaunprātīgas izmantošanas risku un neatbilstu likuma kvalitātes kritērijam attiecībā uz paredzamību, pārliecināta tiesa.
AT uzsvērusi, ka operatīvās darbības pasākuma rezultātā iegūtā informācija arī pēc tās pievienošanas kriminālprocesa materiāliem, kā tas bija noticis izskatāmajā gadījumā, saglabā īpašo tiesisko statusu un izmantošanas ierobežojumus.
Turklāt AT judikatūrā jau agrāk atzīts, ka operatīvā sarunu noklausīšanās ir veicama vienīgi, lai atklātu noziegumus, bet ne kriminālpārkāpumus. Tā kā likumdevējs ir vairākkārt apzināti noraidījis iespēju kriminalizēt darbības, kas attiecas uz aizliegtu vienošanos konkurences tiesībās, to atklāšanai operatīvās darbības veikt ir aizliegts, uzstāj AT.
AT pauda, ka tiesiskajā regulējumā nav noteikts skaidrs pamats tam, kas ļautu operatīvās darbības rezultātā iegūto informāciju nodot KP izmantošanai administratīvajā procesā.
Pieteicējiem nelabvēlīga sprieduma gadījumā būtu jāmaksā sods, un šie uzņēmumi nedrīkstētu piedalīties valsts iepirkumos noteiktu laiku, kā arī pret tiem varētu sākt celt prasības par jau īstenotiem projektiem.
