Dzīvokli jaunajā projektā pēdējo piecu gadu laikā ir iegādājušies 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām, informēja nekustamā īpašuma attīstītājs "Kaamos", atsaucoties uz pētījumu, kuru pēc "Kaamos" pasūtījuma pagājušā gada nogalē veikusi pētījumu kompānija "Kantar".
Lielākā daļa jeb 68% respondentu dzīvokli jaunajā projektā, kas būvēts pēc 2009. gada, iegādājušies Rīgā. Populārākā izvēle jaunajai mājvietai bijusi Latgales priekšpilsēta, Purvciems un Pļavnieki, kā arī Āgenskalns, Centrs un Teika.
Kompānijā atzīmē, ka, salīdzinot ar 2024. gadu, būtiski pieaugusi Jūrmalas pievilcība - pērn mājokli jaunā dzīvokļu ēkā tur iegādājušies 12% aptaujāto. Ārpus Rīgas iecienīta izvēle bijusi arī Ropažu un Mārupes novadi, kuros dzīvokli jaunajā projektā īpašumā ieguvusi piektā daļa aptaujas dalībnieku.
"Kantar" pētījuma dati liecina, ka 63% aptaujāto dzīvokli jaunajā projektā iegādājušies ģimenes vajadzībām, savukārt aptuveni piektā daļa to pirkuši bērniem vai tuviniekiem, liecinot par pieaugušu tendenci salīdzinājumā ar 2024. gadu. Kā investīciju mājokli jaunā ēkā iegādājušies 12% respondentu.
Pēdējo piecu gadu laikā dzīvokli jaunajā projektā iegādājušies galvenokārt jauni cilvēki, proti, iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kuri ieņem vadošu amatu vai ir augstākā līmeņa speciālisti. Viņu personīgie ienākumi pārsniedz 1500 eiro, un gandrīz piektajai daļai šo respondentu ir bērns vecumā līdz vienam gadam.
Laba cenas un kvalitātes attiecība, pieņemama cena un sakārtota vide ap māju respondentu ieskatā ir svarīgākie aspekti, domājot par jaunu dzīvokļu māju attīstītājiem un to piedāvātajiem nekustamajiem īpašumiem, secināts pētījumā. Kā nozīmīgus faktorus aptaujātie minējuši arī mājokļu plānojumu un risinājumu praktiskumu, energoefektivitāti. Desmit svarīgāko aspektu vidū ir arī attīstītāja reputācija, labs garantijas atbalsts, augsta dzīvokļa kvalitāte un skaidra, atklāta attīstītāja komunikācija.
Attiecībā uz jauno dzīvokli, kas iegādāts pēdējo piecu gadu laikā, iedzīvotāji visvairāk novērtē zaļo un sakārtoto vidi ap mājokli, ērtu atrašanās vietu, kā arī terasi vai balkonu, noskaidrots pētījumā. Savukārt lielākā neapmierinātība izteikta par velosipēdu novietnēm, būvniecības kvalitāti un dzīvokļa trokšņu un skaņas izolāciju. Aspekti, kas jaunajā mājvietā iedzīvotājiem visvairāk pietrūkst, ir lielāka dzīvojamā platība vai papildu istabas, balkons vai terase, kā arī labāka skaņas izolācija.
Kompānijā arī norāda, ka atbilstoši Swedbank" datiem tipiskākais A klases dzīvokļa pircējs ir vīrietis - 65% gadījumu kredīta ņēmējs ir vīrietis, savukārt klientu vidējais vecums ir 37 gadi. Dati arī liecina, ka 44% gadījumu mājsaimniecībā ir bērni, bet vidējie mājsaimniecības ienākumi ir no 2501 līdz 3000 eiro mēnesī. "Swedbank" vidējā aizdevuma summa A energoefektivitātes klases dzīvokļa iegādei sasniedz 126 399 eiro, un aptuveni piektdaļa aizdevumu tiek ņemti kopā ar līdzaizņēmēju.
Minēto pētījumu, pēc "Kaamos" pasūtījuma, veica sabiedriskās domas pētījumu kompānija "Kantar", 2025. gada nogalē ar interneta starpniecību Rīgā un Rīgas reģionā aptaujājot 1200 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru