Latvija par galveno spēju cīņā ar Krievijas informācijas operācijām izvirza sabiedrības noturību, secināts NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra pētījumā par informācijas ietekmes operāciju apkarošanu Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā.
Pētījumā norādīts, ka Latvija ilgstoši ir Krievijas informācijas ietekmes operāciju mērķis gan ģeogrāfiskās atrašanās vietas, gan ievērojamā krievvalodīgo iedzīvotāju skaita dēļ. Draudi Latvijas informācijas telpai pirmo reizi identificēti Valsts aizsardzības koncepcijā 2012.-2016. gadam un iekļauti arī turpmākajās redakcijās.
Pašreizējā Valsts aizsardzības koncepcija 2023.-2027. gadam balstīta visaptverošas aizsardzības pieejā, kas ietver individuālo noturību, kolektīvo noturību kopienu, uzņēmumu un pašvaldību līmenī, kā arī valsts noturību. Dkumentā uzsvērta nepieciešamība stiprināt valdības un sabiedrības spēju pretoties manipulācijām, tostarp dezinformācijai un informācijas ietekmes operācijām, kā arī palielināt sabiedrības izpratni par apdraudējumiem valsts interesēm un potenciālo agresoru nodomiem.
Latvijas pieeju papildina Nacionālā stratēģiskās komunikācijas un informācijas telpas drošības koncepcija 2023.-2027. gadam, kuras mērķis ir izveidot centralizētu stratēģiskās komunikācijas un informācijas telpas drošības koordinācijas modeli. Pētījumā uzsvērts, ka koncepcija paredz stiprināt trīs informācijas telpas pamatelementus - nacionālās stratēģiskās komunikācijas spējas, mediju vidi un mediju un informācijas pratību, lai veicinātu gan valsts institūciju, gan sabiedrības noturību pret informācijas ietekmes operācijām.
Pētījumā norādīts, ka Latvijā ir izveidota starpinstitucionāla pieeja naidīgas informācijas monitorēšanā, atklāšanā, analīzē un reaģēšanā. Koordinējošo lomu pilda Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departaments, kas regulāri rīko sanāksmes ar ministriju komunikatoriem, kā arī ikmēneša tikšanās ar 17 institūcijām, tostarp drošības iestādēm un mediju regulatoriem, kurās uzmanība pievērsta informācijas drošības jautājumiem. Notiek arī koordinācija ar reģionālajiem dalībniekiem, lai gan retāk. Pētījumā uzsvērts, ka salīdzinoši nelielais valsts pārvaldes aparāts veicina neformālu un elastīgu sadarbību, radot iespējas ātrai koordinācijai.
Tāpat pētījumā vērsta uzmanība uz to, ka informācijas ietekmes operāciju ierobežošanā iesaistītas vairākas galvenās valsts institūcijas. Valsts kanceleja vada stratēģiskās komunikācijas un informācijas drošības koordināciju, izstrādā koncepcijas, īsteno informatīvās kampaņas un nodrošina apmācības sabiedrības noturības stiprināšanai.
Savukārt Ārlietu ministrija veicina sadarbību ar starptautiskajiem partneriem un iesaistās publiskās diplomātijas pasākumos. Aizsardzības ministrija (AM) īsteno noturības stiprināšanas pasākumus, tostarp lekcijas, apmācības un mācības par civilās sagatavotības jautājumiem, kā arī piešķir finansējumu nevalstiskajām organizācijām.
Nacionālie bruņotie spēki veic draudu analīzi un piedalās izglītojošos pasākumos, savukārt Valsts drošības dienests veic draudu analīzi, izmeklēšanas un preventīvas konsultācijas. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ierobežo nacionālajai drošībai bīstamus informācijas avotus un īsteno medijpratības programmas.
Pētījumā skaidrots, ka pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvija pastiprinājusi sabiedrības noturības un pilsoniskās sagatavotības pasākumus. No 2024. gada valsts aizsardzības mācība ieviesta kā obligāta vidējās izglītības programmā, bet AM rīko arī lekcijas par rīcību krīzes situācijās jaunākiem skolēniem. Vienlaikus Latvijā īstenota izglītības reforma, nosakot latviešu valodu kā mācību valodu visās skolās.
Medijpratība pētījumā izcelta kā būtisks sabiedrības noturības elements. NEPLP kopš 2023. gada uztur Medijpratības datubāzi, kurā apkopoti materiāli no 30 iesaistītajām pusēm, kā arī rīko apmācības elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem par informācijas ietekmes operācijām, ģeneratīvā mākslīgā intelekta izmantošanu, latviešu valodas lietojumu un hibrīdkara praktiskajiem aspektiem. Daļa apmācību pieejama arī plašākai sabiedrībai. Vienlaikus pētījumā norādīts, ka valstiskā līmenī vienota medijpratības stratēģija vēl nav izstrādāta.
Pētījumā konstatēts, ka Latvija aizvadīto gadu laikā pilnveidojusi arī tiesisko regulējumu, grozot Elektronisko sakaru likumu, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu un Krimināllikumu. Grozījumi paredz plašākas iespējas ierobežot no Krievijas vai ar Kremli saistītus informācijas avotus, kā arī stingrākus sodus par palīdzību ārvalstij darbībās, kas vērstas pret Latviju, un par kara noziegumu, noziegumu pret cilvēci un genocīda attaisnošanu. Nacionālās drošības apsvērumu dēļ līdz šim ierobežota piekļuve vairāk nekā 400 interneta vietnēm, lai gan pētījumā norādīts, ka šādu saturu joprojām iespējams apiet, izmantojot nelegālus kabeļoperatorus, VPN un sociālos tīklus.
Pētījuma secinājumos uzsvērts, ka Latvijas pieeju informācijas ietekmes operāciju ierobežošanai raksturo uz sabiedrības noturību vērsts "visas sabiedrības" aizsardzības modelis, elastīga starpinstitucionālā sadarbība Valsts kancelejas vadībā un plašs tiesisko instrumentu klāsts. Kā viena no būtiskākajām spējām, ko Latvija tiecas attīstīt, izcelta iedzīvotāju noturība, vienlaikus norādot uz Latvijas dalību vairākos starptautiskos sadarbības formātos, tostarp NATO, Eiropas Savienības, G7 un OECD.
