- gadā Latvijā par 4% ir pieaudzis kopējais antibiotiku patēriņš iedzīvotāju vidū, aģentūru LETA informēja Zāļu valsts aģentūrā (ZVA).
Dati par 2025. gada antibiotiku patēriņu Latvijā varētu tikt apkopoti februāra, marta laikā, norādīja iestādē.
Taču 2024. gada dati liecina, ka, salīdzinot ar 2023. gadu, antibiotiku patēriņš palielinājies no 14,87 līdz 15,46 definētajām dienas devām uz 1000 iedzīvotājiem dienā.
Pieaugums novērots gan ambulatorajā, gan hospitālajā sektorā jeb ārstniecības iestādēs.
Ambulatorajā sektorā 2024. gadā patēriņš palielinājies par 3,3%, bet ārstniecības iestādēs - par 9,6%.
Kā uzsver ZVA, īpaši satraucoša tendence iezīmējas tieši ambulatorajā sektorā - 2024. gadā par trešdaļu pieaugusi plaša spektra antibiotiku lietošana, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas nozīmē, ka arvien biežāk tiek lietotas antibiotikas ar plašāku iedarbību, lai gan daudzos gadījumos infekcijas varētu ārstēt mērķtiecīgāk, izmantojot šaura spektra antibiotikas. Šāda tendence palielina straujāku antimikrobiālās rezistences attīstības risku, skaidro iestādē.
Antibiotiku rezistence veidojas, notiekot mutācijām baktērijas gēnos. Antibiotiku pārmērīga lietošana ir galvenais rezistences jeb noturības attīstības iemesls pret antibakteriāliem līdzekļiem. Sākot lietot antibiotikas, jutīgās baktērijas iet bojā, taču rezistentās var turpināt augt un vairoties. Šīs rezistentās baktērijas var tikt pārnestas no viena cilvēka otram un izraisīt infekcijas arī tiem cilvēkiem, kuri antibiotikas nav lietojuši, skaidro Slimību profilakses un kontroles centrā.
Šaura spektra antibiotikas iedarbojas uz konkrētām baktērijām un ļauj ārstēt infekciju mērķtiecīgi, mazāk ietekmējot citas organismam svarīgas baktērijas. Savukārt plaša spektra antibiotikas iedarbojas uz daudziem baktēriju veidiem un plašāk ietekmē visu organismu. Tāpēc antimikrobiālās rezistences mazināšanā ir īpaši svarīgi, ja iespējams, dot priekšroku tieši šaura spektra antibiotikām un lietot antibiotikas tikai ārsta nozīmētā gadījumā, norāda ZVA.
Iestādes dati liecina, ka 2024. gadā Latvijas slimnīcās proporcionāli samazinājusies plaša spektra antibiotiku lietošana. To īpatsvars no kopējā sistēmiski lietojamo antibiotiku patēriņa sarucis no 42% 2023. gadā līdz 38,1% 2024. gadā, kas ir samazinājums par 3,9 procentpunktiem. Tas liecina par racionālākas antibiotiku lietošanas prakses nostiprināšanos slimnīcās, secina ZVA.
Slimnīcās 2024. gadā vislielākais antibiotiku patēriņš bija penicilīnu kombinācijām, cefalosporīniem, makrolīdiem, imidazola atvasinājumiem, kā arī fluorhinoloniem. Vienlaikus vērojamas arī pozitīvas pārmaiņas - slimnīcās samazinājies vairāku augstas prioritātes antibiotiku patēriņš. Piemēram, fluorhinolonu patēriņš sarucis par 34%, tetraciklīnu - par 14%, bet karbapenēmu jeb tā dēvēto "pēdējās izvēles" antibiotiku patēriņš - par 10%.
Tāpat ZVA pozitīvi vērtē, ka rezerves grupas antibiotiku īpatsvars slimnīcās 2024. gadā samazinājies vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar 2023. gadu.
Lai gan Latvija pēc antibiotiku patēriņa ambulatorajā sektorā joprojām ir starp Eiropas Savienības (ES) valstīm ar salīdzinoši zemāku patēriņu, kopējais pieaugums 2024. gadā liecina par nepietiekamu progresu ceļā uz ES noteikto mērķi līdz 2030. gadam samazināt antibiotiku patēriņu par 9%.
ZVA atgādina, ka antibiotikas ir efektīvas tikai bakteriālu infekciju ārstēšanai. To lietošana bez ārsta norādījuma, neatbilstošās situācijās vai nepilna kursa veidā veicina antimikrobiālās rezistences izplatību un apdraud iespēju nākotnē efektīvi ārstēt infekcijas. Sākot antibiotiku lietošanu, obligāti jāizlieto viss nozīmētais ārstēšanas kurss, pat ja pašsajūta ir uzlabojusies, norāda iestādē.
Dati par zāļu patēriņu Latvijā iegūti, apkopojot un analizējot lieltirgotavu ikmēneša pārskatus par pārdotajām zālēm.
Kā vēstīts, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas galvenais infektoloģijas speciālists Uga Dumpis norādījis, ka ambulatori jeb ārpus slimnīcām antibiotiku patēriņu Latvijā būtu iespējams samazināt par 20% līdz 30%, bet slimnīcās - vismaz par 10% līdz 20%.
Speciālists atzina, ka antibiotiku rezistence ir globāla problēma un ir valstis, kur tā ir ievērojami lielāka.
Vaicāts, vai ir izeja no šīs problēmas, kāds "atpakaļceļš", Dumpis skaidroja, ka diemžēl dažkārt slimnīcās jau tiek lietots termins "pirmsantibiotiku ēra", kad izplatās baktērijas, kurām nav pieejamas antibiotikas. Savukārt jaunās antibiotikas, ja tādas parādās, maksā 100 reizes dārgāk, un arī tām attīstās rezistence.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure aģentūrai LETA pauda, ka noteikti visi ārsti var optimizēt antibiotiku izrakstīšanu, un ir svarīgi tam pievērst uzmanību, periodiski pārskatot šo zāļu izrakstīšanas ieradumus.
