Nākamnedēļ, 26. janvārī, uz sēdi sanāks darba grupa, lai spriestu par Kapsētu likumu, tam iesniegtajiem priekšlikumiem un tālāku virzību, aģentūrai LETA pastāstīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).
Komisijas sēdē šodien tika vērtēti iesniegtie priekšlikumi Kapsētu likumam, kuru kopumā ir aptuveni 70. Komisija patlaban paguvusi izskatīt vairāk nekā pusi no tiem.
Piemēram, komisijas sēdē šodien deputāti atbalstīja priekšlikumu likumā noteikt, ka kapsētu apsaimniekotājam ir pienākums kopt atbilstoši pašvaldības noteiktajai kārtībai bezpiederīgo mirušo kapavietas, kā arī kapavietas, kuru izmantošanas tiesības kapavietas turētājam ir atņemtas sakarā ar kapavietas nekopšanu.
Tāpat deputāti atbalstīja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara (JV) priekšlikumu, nosakot likumā, ka pašvaldība izdod administratīvo aktu par kapavietas piešķiršanu. Tāpat pašvaldība Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīga kapavietas piešķiršanu deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai.
Komisijas sēdes laikā Saeimas deputāts Andrejs Ceļapīters (JV) norādīja, ka "visas šīs lietas ir jāregulē pašvaldību saistošajos noteikumos". Ja tiek veidots likums, tajā jāiekļauj tikai pamatprincipi, nevis jānonāk "līdz tādai detalizācijai", kas pēc tam atkal jāskata katrai pašvaldībai atsevišķi. "Nav jāturpina prakse, kurā mēģināt visu regulēt un pārregulēt," uzsvēra politiķis.
Pēc sēdes Burovs aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban galvenais ir saprast, vai šāda likuma redakcija vispār ir nepieciešama - "vai mēs to darām tikai ķeksīša pēc", lai formāli izpildītu Valsts kontroles norādīto, lai pēc likuma pieņemšanas tiešām būtu arī sagaidāmi reāli ieguvumi.
Jau ziņots, ka iepriekšējās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdēs vairāki deputāti norādījuši uz nepilnībām Kapsētu likumā.
Komisijai pirms otrā lasījuma Saeimā skatot Kapsētu likuma projektu, kas paredz noteikt vienotu regulējumu par kapsētu ierīkošanu, uzturēšanu, paplašināšanu un kapavietas piešķiršanu, deputāts Andrejs Ceļapīters (JV) norādījis, ka vairāk nekā 70 iesniegtie priekšlikumi liecina par to, ka likuma projekts nav izstrādāts kvalitatīvi.
Arī deputāts Uģis Mitrevics (NA) norādīja uz lielo priekšlikumu skaitu, sakot, ka patlaban pantos ir "diametrāli pretējas situācijas".
Jau ziņots, ka likumprojektā noteikts, ka par kapsētas izveidi, paplašināšanu vai slēgšanu lemj pašvaldības dome. Lēmumā par kapsētas izveidošanu nosaka tās nosaukumu, robežas un kapsētā iespējamos apbedījuma veidus.
Pašvaldība var noteikt laiku, kad kapsēta tiek slēgta apmeklētājiem, lēmumā iekļaujot pamatojumu, kādēļ šādi ierobežojumi tiek noteikti.
Vienlaikus pēc pieprasījuma pašvaldībai jānodrošina kapsētas pieejamība kultūrvēsturisko tradīciju īstenošanai arī noteikto kapsētas apmeklēšanas ierobežojumu laikā.
Pašvaldībai jau savlaicīgi jāplāno kapsētu izveidošana un paplašināšana saskaņā ar tās teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.
Kapsētu apbedījumiem slēdz, ja tajā nav brīvu vietu apbedījumu veikšanai, bet kolumbāriju slēdz, ja tajā nav brīvu vietu urnu novietošanai.
Likumprojektā ietvertas pamatprasības pašvaldības kapsētu uzturēšanai, paredzot, ka kapsētā pašvaldībai būtu jānodrošina vismaz tādi labiekārtojuma elementi kā norāde ar kapsētas nosaukumu, kapsētas apmeklējuma ierobežojumiem, ja tādi ir noteikti, kā arī kapsētas apsaimniekotāja nosaukumu un kontaktinformāciju.
Tāpat likumprojekts paredz prasību iezīmēt dabā kapsētas teritorijas robežu, kur tā nav uzskatāmi norobežota ar vides vai infrastruktūras objektiem.
Regulējuma mērķis ir nodrošināt, lai vizuāli būtu iespējams nošķirt kapsētas teritoriju, kas nepieciešams arī kapsētas izmantošanas un sabiedriskās kārtības noteikumu, ja tādi noteikti, ievērošanai un kontrolei.
Noteiktā prasība nenozīmē pienākumu pašvaldībai veikt kapsētu norobežošanu ar žogu. Pašvaldība, vērtējot individuāli katras kapsētas izvietojumu dabā, kā arī pieejamos resursus, ir tiesīga izvēlēties piemērotāko kapsētas teritorijas iezīmēšanas veidu.
Attiecībā uz kapsētu labiekārtošanu likumprojektā noteikts, ka pašvaldības kapsētā vai pie tās robežas būtu jāiekārto vismaz viens sadzīves atkritumu savākšanas punkts un, izvērtējot kapsētas apmeklētību, arī ūdens ņemšanas vieta un tualete.
Likumprojekts pieļauj, ka, izvērtējot kapsētas apmeklētību, ūdens ņemšanas vieta un tualete kapsētā var arī netikt iekārtota, ja kapsētas apmeklētība ir tik neliela, ka šādu labiekārtojuma elementu nodrošināšana nav nepieciešama.
Attiecībā uz ūdens ņemšanas vietas un tualetes ierīkošanu likumprojektā paredzēts pārejas periods - viens gads no šā likuma spēkā stāšanās, tādējādi pašvaldībām paredzot garāku termiņu minēto labiekārtojumu izveidei, ja tādi vēl nav ierīkoti.
Kapsētā nepieciešamas norādes uz kulta ēkām, kā arī uz citiem kapsētā esošajiem koplietošanas objektiem. Ar šādām ēkām saprot baznīcas, kapelas, mošejas, sinagogas un citas reliģijas vai kulta ēkas, ar kapsētām saistītās ēkas, kapličas, mauzolejus, sēru zāles, krematorijas, kolumbārijus un tamlīdzīgas ēkas.
Likumprojekts arī nosaka, ka pašvaldībām būs pienākums izveidot un uzturēt elektronisku pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistru. Likumprojekta regulējums nosaka minimālo informācijas apjomu, kas būtu norādāms pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistrā.
Likumprojekts paredz gadu ilgu pārejas posmu iepriekš norādītā reģistra izveidei. Pirms vienota regulējuma izveides lielākoties pašvaldības jau ir veikušas attiecīgās informācijas uzkrāšanu, taču katra pašvaldība to veikusi savā atšķirīgā veidā un atšķirīgā informācijas apjomā.
Ievērojot minēto, likumprojekts attiecībā uz pašvaldību jau uzkrāto informāciju nosaka, ka to minētajā reģistrā iekļauj triju gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās.
Likumprojektā paredzēts vienots regulējums kapavietu piešķiršanai pašvaldību kapsētās.
Kapavietu piešķir pašvaldība kā publiskas lietas sevišķās izmantošanas tiesības.
Primāri, lemjot par kapavietas piešķiršanu, tiks vērtēta mirušā pēdējā deklarētā dzīvesvieta vai norādītā papildu dzīvesvietas adrese, taču vienlaikus neliedzot iespēju kapavietu piešķirt arī, vadoties pēc iesniedzēja deklarētās vai norādītās papildu dzīvesvietas adreses.
Tāpat, vadoties no patlaban pašvaldībās ieviestās kārtības, saglabātas tiesības kapavietu piešķirt arī pēc iesniedzēja brīvas izvēles, ja kapsētā jau ir iesniedzēja lietošanā esoša, brīva kapavieta, vai atbilstoši iesniedzēja izvēlei, ja attiecīgajā kapsētā ir brīva kapavieta.
Likumprojektā noteikta konkrēta kapavietu piešķiršanas secība, kas nozīmē, ka kapavietas attiecīgajā pašvaldībā prioritāri tiek piešķirtas, vadoties pēc mirušā vai iesniedzēja dzīvesvietas.
Paredzēts noteikt, ka pašvaldība pēc iesnieguma saņemšanas sniegs informāciju iesniedzējam par pieejamām kapavietām iesniegumā minētajā kapsētā, un iesniedzējs varēs izvēlēties kapavietu. Gadījumos, kad iesniedzēja izvēlētajā pašvaldības kapsētā nebūs brīvu kapavietu, pašvaldība piedāvās iesniedzēja izvēlei kapavietu citās šīs pašvaldības kapsētās, kurās apbedīšana būs iespējama.
Iesniegumā par kapavietas piešķiršanu iesniedzējam būs tiesības lūgt rezervēt viņam blakus esošu kapavietu, pēc būtības veidojot tā sauktos "dzimtas" apbedījumus.
Pašvaldības pieņemto lēmumu par kapavietas piešķiršanu vai atteikumu varēs apstrīdēt pašvaldībā un pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.
Likumprojektā paredzētas arī kapavietu uzturēšanas pamatprasības un kapavietas turētāja pienākumi, piemēram, kā sagatavot kapavietu apbedīšanai, triju mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu, tai skaitā novākt vītušos ziedus, vainagus, zarus, regulāri kopt kapavietu, tai skaitā apkopt stādījumus un uzturēt labiekārtojuma elementus.
Likumprojekts paredz vienotu regulējumu arī attiecībā uz kapavietas atzīšanu par nekoptu un tās izmantošanas tiesību atņemšanu. Vienotā kārtība paredz, ka kapsētas apsaimniekotājs ne retāk kā vienu reizi kalendārajā gadā no 1. aprīļa līdz 1. novembrim apseko kapavietas un informē par ilgstoši nekoptām kapavietām.
Ilgstoši nekoptas kapavietas ir tādas, no kurām nav novākti vītušie ziedi, vainagi, kritušas lapas, zari, sveču izdedži, salauzti vai sagāzti labiekārtojuma elementi un tamlīdzīgi, kas būtiski pasliktina kopējo kapsētas vizuālo pievilcību.
Pamatojoties uz apsekošanā konstatēto, pašvaldība pieņem lēmumu, ar kuru atzīst kapavietu par nekoptu, un par to informē kapavietas turētāju. Vienlaikus kapavietas turētājam tiek dota iespēja triju gadu laikā veikt minētās kapavietas sakopšanu, tādējādi atceļot minēto pašvaldības lēmumu.
Ja kapavietas turētājs nav zināms, kapsētas apsaimniekotājs pēc pašvaldības lēmuma pieņemšanas novieto kapavietā informatīvu paziņojumu par to, ka kapavieta atzīta par nekoptu, un norāda savu kontaktinformāciju saziņai.
Paziņojumu pašvaldība ir tiesīga izvietot arī citur, ievērojot noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus, piemēram, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", ja kapavietas turētājs nav zināms.
Likumprojekts paredz, ka informācija par kapavietas atzīšanu par nekoptu tiek iekļauta arī pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistra publiskojamajā daļā.
Ja kapavieta pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas minētajā termiņā netiek sakopta, pašvaldība lemj par kapavietas izmantošanas tiesību atņemšanu.
Likumprojekts arī nosaka vienotu regulējumu attiecībā uz apbedījumu veikšanu un urnas novietošanu kolumbārijā, ziņu aktualizēšanu Fizisko personu reģistrā un citiem jautājumiem.
Nodrošinot vienota regulējuma ieviešanu, ar likuma spēkā stāšanās brīdi spēku zaudēs pašvaldību saistošie noteikumi par pašvaldību kapsētu izmantošanu.
Vienlaikus likumprojektā noteikta pārejas kārtība - saistošie noteikumi ir piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šo regulējumu, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 30. jūnijam.
