Ugunsdrošība daudzdzīvokļu mājās: kas jāzina ikvienam iedzīvotājam? 0 79

Par to, kā uzlabot ugunsdrošību daudzdzīvokļu mājās un kā rīkoties ugunsnelaimes gadījumā, skaidro nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” darba drošības speciālists Dāvis Kairis.

Ugunsdrošība daudzdzīvokļu mājā sākas ar ēku kopumā

Runājot par ugunsdrošību daudzdzīvokļu mājās, ēka jāuztver kā vienota sistēma, kur būtiska nozīme ir evakuācijas ceļiem, kāpņu telpu stāvoklim un koplietošanas telpu izmantošanai. Kāpņu telpām vienmēr jābūt brīvām un pieejamām, jo ugunsgrēka gadījumā tās ir galvenais evakuācijas ceļš.

Kā uzsver “Bonava Latvija” darba drošības speciālists Dāvis Kairis, tieši koplietošanas telpu stāvoklis nereti kļūst par izšķirošu faktoru ārkārtas situācijās. “Ugunsdrošība daudzdzīvokļu mājā sākas ar visu ēku kopumā. Ja kāpņu telpas ir aizkrautas, izeja uz jumta ir aizslēgta vai evakuācijas ceļi nav skaidri apzīmēti, tas var apdraudēt daudzu cilvēku drošību,” norāda speciālists.

Ne mazāk svarīga ir arī ugunsdrošības risinājumu uzturēšana ikdienā. Dūmu detektori koplietošanas telpās palīdz savlaicīgi pamanīt apdraudējumu, savukārt ugunsdrošas durvis – ierobežot uguns un dūmu izplatību. Skaidri marķēti evakuācijas virzieni ļauj ātrāk nokļūt drošā pulcēšanās vietā. Šo elementu trūkums vai nolietojums īpaši raksturīgs pirmskara un padomju laikā celtām daudzdzīvokļu mājām, kur risinājumi bieži neatbilst mūsdienu prasībām.

Savukārt jaunajos dzīvojamo māju projektos ugunsdrošība tiek risināta kompleksi jau projektēšanas stadijā. “Mūsdienu projektos ugunsdrošība ir integrēta ēkas koncepcijā – tiek izmantoti ugunsdroši materiāli, pārdomāts telpu zonējums un skaidri evakuācijas risinājumi,” uzsver Dāvis Kairis, vienlaikus norādot, ka arī tie pilnībā neizslēdz ugunsnelaimes risku.

Ugunsdrošība dzīvoklī – katra iedzīvotāja atbildība ikdienā

Lai gan ugunsdrošība daudzdzīvokļu mājā sākas ar ēku kopumā, lielākā daļa ugunsgrēku izceļas dzīvokļos. Tas nozīmē, ka katra iedzīvotāja ikdienas paradumiem ir izšķiroša nozīme ne tikai savas, bet arī kaimiņu drošības nodrošināšanā. Kā secina Dāvis Kairis, visbiežāk ugunsnelaimes izraisa pārslogotas elektroierīces, bojāta elektroinstalācija, nepareizi lietotas apkures ierīces vai bez uzraudzības atstātas atklātas liesmas. “Viens no vienkāršākajiem un efektīvākajiem drošības risinājumiem dzīvoklī ir dūmu detektors, kas savlaicīgi brīdina par ugunsgrēku. Tomēr ar tā uzstādīšanu vien nepietiek – būtiski ir regulāri pārbaudīt, vai detektors ir ieslēgts un darba kārtībā,” viņš atgādina.

Papildu drošībai ieteicams turēt ugunsdzēsības pārklāju, īpaši virtuves zonā, kur ir paaugstināts aizdegšanās risks. Pulverveida ugunsdzēsības aparāts nav obligāts, taču tas ir īpaši ieteicams dzīvokļos ar kamīna vai malkas apkuri. Vienlaikus svarīgi ne tikai aprīkot mājokli ar šādiem līdzekļiem, bet arī zināt, kā tos pareizi izmantot, tāpēc ikvienam iedzīvotājam ieteicams regulāri atjaunot zināšanas ugunsdrošības jautājumos.

Vienlaikus jāatceras, ka daļa risinājumu, kas lielākoties padomjlaikos būvētos projektos ieviesti, lai pasargātu mājokli no nevēlamu personu iekļūšanas, ugunsnelaimes gadījumā var kļūt par nopietnu apdraudējumu. Dzelzs restes uz balkoniem vai pirmā stāva logiem var traucēt evakuācijai, savukārt balkonu evakuācijas kāpnes nedrīkst tikt bloķētas vai demontētas. Par to, lai šādi risinājumi neradītu apdraudējumu, atbildīgi ir gan dzīvokļu īpašnieki, gan ēku apsaimniekotāji.

Kā rīkoties ugunsnelaimes gadījumā?

Pat visdrošākajā ēkā nav iespējams pilnībā izslēgt ugunsgrēka risku, tāpēc izšķiroši svarīgi ir zināt, kā rīkoties brīdī, kad notikusi nelaime, atgādina Dāvis Kairis.

Pirmkārt, evakuējoties no daudzdzīvokļu mājas, vienmēr jāizmanto kāpņu telpa, nevis lifts. Jaunajos projektos, nostrādājot ugunsgrēka trauksmei, lifta darbība tiek automātiski bloķēta – kabīne nobrauc uz pirmo stāvu un durvis atveras, liedzot tālāku izmantošanu. Savukārt daudzās pirmskara un padomju laikā celtajās ēkās šādu drošības funkciju bieži nav vai tās vairs nedarbojas, kas lifts padara bīstamu ugunsnelaimes gadījumā

Otrkārt, situācijās, kad evakuācija nav iespējama, drošāk ir palikt telpā, aizvērt durvis un samazināt dūmu iekļūšanu. Lai pasargātu elpceļus, ieteicams samitrināt dvieļus vai apģērbu un ar tiem aizsegt degunu un muti, kā arī uzturēties zemāk – tuvāk grīdai, kur dūmu koncentrācija parasti ir mazāka. Logi un durvis jāaizver, bet durvju spraugas iespējams noslēgt, lai izvairītos no piedūmojuma telpā.

Treškārt, svarīgi signalizēt par savu atrašanās vietu un saglabāt mieru, jo zināšanas par pareizu rīcību palīdz pieņemt pārdomātus lēmumus kritiskā brīdī. Dokumentus un svarīgākās lietas vēlams turēt viegli pieejamā vietā, taču ārkārtas situācijā nevajadzētu riskēt ar dzīvību mantu dēļ.