LIZDA: Skolotāju palīgu pienākumi un atalgojums pirmsskolās ir nesamērīgi 0 72

Aptauja šodien tika prezentēta LIZDA Padomes izbraukuma sēdē Rīgā.

Aptauja tika veikta laikā no 2025. gada decembra līdz 2026. gada janvārim, un tajā piedalījās 998 respondenti no dažādiem Latvijas reģioniem atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas. Aptaujas mērķis bija identificēt skolotāju palīgu ikdienas darba pienākumus, problēmas un iespējamos risinājumus darba pilnveidei.

Respondentu sadalījums pēc darba stāža liecina, ka skolotāju palīgu vidū ir gan salīdzinoši nesen darba gaitas uzsākušie, gan darbinieki ar ilggadēju pieredzi pirmsskolas izglītībā. Ievērojama daļa aptaujāto šajā amatā strādā vairākus gadus, kas, pēc LIZDA vērtējuma, apliecina gan amata nozīmīgumu izglītības procesā, gan arī to, ka problēmas ar pārslogotību un nepietiekamu atalgojumu skar ne tikai jaunos darbiniekus, bet arī pieredzējušus skolotāju palīgus.

Dati liecina, ka gandrīz visi aptaujātie skolotāju palīgi ikdienā veic pienākumus, kas saistīti ar bērnu aprūpi, sociālo iemaņu veidošanu, palīdzību mācībās un bērnu aktivitāšu vadīšanu.

Aptaujas dati liecina, ka bērnu aprūpes pienākumi veido skolotāju palīgu ikdienas darba būtiskāko daļu. Respondenti norādījuši, ka katru dienu viņiem jānodrošina bērnu ēdināšana, mazgāšana, ģērbšana, diendusas organizēšana, kā arī jāseko bērnu dienas režīmam.

Vidēji bērnu aprūpes pienākumi aizņem 6,8 stundas dienā, turklāt liela daļa šo pienākumu tiek veikta katru dienu.

Vienlaikus aptaujas rezultāti rāda, ka skolotāju palīgi ikdienā aktīvi iesaistās arī bērnu sociālo iemaņu veidošanā. Lielākā daļa respondentu norādījuši, ka regulāri palīdz bērniem apgūt savstarpējās saskarsmes prasmes, konfliktu risināšanu, emocionālo regulāciju un uzvedības normas. Šie pienākumi tiek veikti katru dienu, bieži vien individuāli strādājot ar bērniem, tostarp bērniem ar uzvedības vai attīstības traucējumiem, lai gan šādam darbam nepieciešamas padziļinātas zināšanas bērnu psiholoģijā.

Vienlaikus gandrīz visi respondenti norādījuši, ka viņiem nākas veikt arī pedagoģiska rakstura uzdevumus - individuāli palīdzēt bērniem mācību uzdevumu izpildē, strādāt ar bērniem ar speciālām vajadzībām, kā arī vadīt citas aktivitātes, kurām nepieciešamas pedagoģiskās un psiholoģiskās zināšanas.

Aptaujas rezultāti arī rāda, ka 69% skolotāju palīgu darba apspriedes ar grupas pirmsskolas skolotāju notiek katru dienu. Daļa respondentu norādījuši uz gadījumiem, kad, pildot savus pienākumus, viņiem vairāk nekā divas stundas nācies atrasties kopā ar bērniem bez skolotāja klātbūtnes, lai gan normatīvie akti paredz, ka skolotāja palīgs nedrīkst būt viens ar bērnu.

Atalgojuma ziņā lielākā daļa respondentu norādījuši, ka viņu darba alga pēc nodokļu nomaksas svārstās no 600 līdz 800 eiro. Respondentu komentāros bieži atkārtojas sajūta par izdegšanu, nogurumu, finansiālu nenovērtējumu un nesamērību starp pienākumu apjomu un atalgojumu. Vienlaikus vairums - 388 respondenti - atklāj, ka pienākumus, kas saistīti ar bērnu apmācību vai aktivitāšu organizēšanu, dara labprāt, ar prieku un pēc savas iniciatīvas. Vēl 371 aptaujātais norāda, ka šos pienākumus dara, ja to palūdz grupas pirmsskolas skolotāja. Savukārt 166 respondenti atzīmē, ka šīs darbības veic, jo uzskata tos par saviem pienākumiem. Tāpat 27 respondenti norāda, ka atteiktos veikt šādus pienākumus, ja būtu tāda iespēja. Taču tikai 46 no teju 1000 aptaujātajiem norādījuši, ka pienākumi, kas saistīti ar bērnu apmācību un aktivitāšu organizāciju, viņiem nav jāveic.

Aptaujas dati par darba devēju prasībām attiecībā uz minimālo izglītības līmeni liecina par būtisku nevienādību skolotāju palīgu nodarbināšanā. Kā rāda apkopotā informācija, lielākajā daļā gadījumu - 677 atbildēs - darba devēji par pietiekamu uzskata vidējo vispārējo izglītību. Vidējā profesionālā izglītība kā minimālā prasība minēta 172 gadījumos, savukārt pamatizglītība - 86 gadījumos. Vienlaikus 62 respondenti norādījuši, ka, stājoties darbā, konkrētas izglītības prasības vispār nav bijušas. LIZDA vērtējumā šāda situācija apliecina sadrumstalotu pieeju skolotāju palīgu amata prasībām, lai gan praksē veicamie pienākumi daudzviet ir līdzvērtīgi un bieži pārsniedz formāli noteikto amata aprakstu.

LIZDA secina, ka skolotāju palīgu darba saturs praksē būtiski pārsniedz amata aprakstu, darbs saistīts ar augstu emocionālo un fizisko slodzi, bet atalgojums un sociālais novērtējums neatbilst uzņemtajai atbildībai.

Arodbiedrība rosina pārskatīt profesiju klasifikatoru, skolotāju palīgu mēnešalgas grupu, diferencēt darba samaksu atbilstoši pienākumiem, kā arī novērst pretrunas normatīvajos aktos, lai skolotāju palīgiem nebūtu jāveic pedagoģiskie pienākumi bez atbilstošas izglītības.

Respondenti aptaujā norādījuši, ka, lai kvalitatīvi pildītu savus pienākumus, viņiem būtiski trūkst zināšanu darbā ar bērniem ar speciālām vajadzībām un iekļaujošajā izglītībā. Kā īpaši nozīmīgas minētas zināšanas par autismu, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu, uzvedības un attīstības traucējumiem, kā arī praktiski paņēmieni individuālai pieejai un komunikācijai ar bērniem dažādās situācijās.

Aptaujas dati liecina, ka, neraugoties uz augsto noslodzi, skolotāju palīgi savas zināšanas un prasmes pienākumu veikšanai vērtē salīdzinoši augstu - respondentu vērtējums ir vidēji 4,59 balles piecu ballu sistēmā. LIZDA uzsver, ka tas apliecina augstu profesionālo motivāciju un atbildības sajūtu, tomēr bez sistēmiska atbalsta pastāv būtiski izdegšanas riski.

Kā norāda LIZDA, aptaujas rezultāti tiks izmantoti, lai rosinātu nacionālā un pašvaldību līmeņa politiķus izprast skolotāju palīgu amata nozīmīgumu pirmsskolas izglītībā.