VI nekonstatē pārkāpumus divu ārstu darbā, par kuru profesionalitāti radās šaubas Somijā 0 74

VI ieskatā nav pamata apšaubīt šo ārstu profesionalitāti Latvijā, vēsta LTV.

VI Veselības aprūpes departamenta vadītāja vietniece Dina Lazdiņa LTV skaidroja, ka VI runājusi ar slimnīcas vadību, tiešo vadītāju, uzklausījusi ārstu kolēģus, kā arī pacientus. "Profesionālajā ārstu darbībā pārbaudītajos apgabalos mēs pārkāpumus nekonstatējām, līdz ar to nav pamata apšaubīt viņu profesionalitāti," pauda Lazdiņa.

LTV norāda, ka dažu pēdējo gadu laikā Latvijas uzraugošo iestāžu redzeslokā ar piecām sūdzībām bija nonākusi tikai Ribakova, taču decembrī saņemts jauns iesniegums - sūdzība par otru ārsti Leikumu.

Šajā gadījumā bijušas aizdomas, ka ir problēmas ar sniegto veselības aprūpi. Lazdiņa skaidroja, ka šīs sūdzības vēl izskata VI ārsti - eksperti.

Ārste Leikuma komentēja, ka sūdzība bijusi par to, ka trīs dienas pēc pārvešanas uz Rēzeknes slimnīcu nomiris pacients ar akūtu insultu. Leikuma skaidroja, ka tik smags insults nekad negarantējot atveseļošanos. "Meita uzskatīja, ka esmu vainīga, ka viņš tur kaut ko nav saņēmis. Man pagaidu nozīmētajā lapā nebija ierakstīts viss tā, kā vajag. Bet es to darīju vienkārši ļoti ātri, jo pie insultiem ir svarīgs laika posms," LTV komentēja Leikuma.

Viņa stāstīja, ka pierakstījusi tikai galveno, kas toreiz licies svarīgi. Slēdziena šajā lietā vēl nav. Kontrolē, kurā VI pie abām ārstēm devās pēc tam, kad novembra beigās to darīt uzdeva veselības ministrs, šis gadījums netika vērtēts, vēsta televīzija.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV), komentējot VI vizītēs secināto, ka ārstu profesionalitāti neesot pamata apšaubīt, pauda, ka saprot, ka bija aptaujāti arī pacienti, kuri arī lielā mērā esot apmierināti gan ar ārstēšanu, gan ar komunikāciju. "Līdz ar to mēs nevaram pateikt, ka šobrīd tur ir kāds iemesls, lai konkrētajām ārstēm pateiktu, ka nedrīkst turpināt strādāt vai praktizēt," stāstīja Abu Meri.

Ja būs vēl kādas sūdzības, tās vērtēs, vēsta LTV.

Kā ziņots, veselības ministrs Abu Meri aicināja Latvijas Ārstu biedrību (LĀB) pārbaudīt šo ārstu zināšanas, jo par viņu profesionalitāti radušās šaubas Somijā, rakstīja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica". Vairāk nekā 100 ārstu, kuriem par nopietniem pārkāpumiem aizliegts praktizēt vienā Eiropas valstī, turpina strādāt citā. Vismaz divas šādas ārstes pieņem arī Latvijā, atklāja starptautiska žurnālistu izmeklēšana, kurā piedalījās "Re:Baltica".

Ģimenes ārste Ribakova pieņem pacientus Liepājā, bet 2016. gadā viņa strādāja Somijā. Savukārt infektoloģe, interniste Leikuma pašlaik strādā Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā.

"Re:Baltica" raksta, ka Somijas ārstu uzraudzības iestādes "Valvira" lēmums uzskaita virkni nopietnu pārkāpumu Ribakovas darbā. Piemēram, nebūdama apmācīta, viņa ir veikusi ginekoloģisku pārbaudi. Citā gadījumā ar pieaugušajiem paredzētu ginekoloģisko aprīkojumu gribēja izmeklēt bērnu. "Valvira" eksperte secināja, ka tas "liecina par spriestspējas un izpratnes trūkumu par to, ka viņas rīcība varētu nodarīt kaitējumu pacientam".

Citā reizē Ribakova "nebija diagnosticējusi acīmredzamu pneimoniju". Vēl citā - nepamanīja acu problēmu, kuras dēļ pacients gandrīz zaudēja redzi.

Pēc visu pušu uzklausīšanas "Valvira" 2017. gadā nolēma, ka Ribakovas profesionālās iemaņas nav pietiekamas, lai varētu strādāt par ārsti Somijā. Un viņai atņēma tiesības praktizēt.

Pati Ribakova Latvijas Televīzijai iepriekš apgalvoja, ka nekas nopietns nenotika, un "Valvira" atzinumam nepiekrīt. "Nu, kaut kādi tur bija cilvēki neapmierināti, tas taču, es domāju, nekas traģisks nav," viņa spriež. Ārste domā, ka problēma bijusi viņas nepietiekamās zināšanas par somu veselības aprūpi. Nevienai no Latvijas iestādēm viņa nav paziņojusi, ka viņai Somijā aizliegts strādāt par ārsti. "Kāpēc man būtu jāsaka? Tā ir mana privāta lieta," viņa sacīja.

Savukārt attiecībā uz Leikumu sākumā somu uzraugs nevarēja saprast, vai par ārsti sūdzas, jo viņai trūkst zināšanu, vai tāpēc, ka viņa pietiekami labi neprot somiski. "Valvira" nolēma, ka situācija jāpārbauda rūpīgāk, tāpēc Tamperes universitātei uzdeva izvērtēt gan Leikumas teorētiskās, gan praktiskās zināšanas.

"Iekšķīgo slimību rakstiskajā eksāmenā Leikuma ieguva septiņus punktus no 80," lasāms dokumentā. Piemēram, viņa nespēja atpazīt akūtu leikēmiju. Citā pārbaudē, kurā vērtēja iekšķīgo slimību zināšanas no primārās veselības aprūpes skatupunkta, Leikuma ieguva 12 punktus no 80. "Piemēram, vienā no jautājumiem Leikuma nespēja atpazīt nevienu iespējamu tūlītēju risku, un šāda rīcība veselības aprūpē varētu radīt kaitējumu pacientam," secināja eksaminētāji.

2016. gada februārī Leikumai atņēma tiesības praktizēt medicīnu Somijā.

Leikuma Latvijas Televīzijai uzsvēra, ka somu lēmumam nepiekrīt. Viņa uzskata, ka tas bijis politisks pasūtījums. Pēc atgriešanās Latvijā viņa nevienu neinformēja par aizliegumu, jo, "ja ierēdnis kaut ko pieņem, tam nav nekāda sakara ar Latviju", viņa izteicās.

Abas ārstes par aizliegumiem Somijā savas darba vietas Latvijā neesot informējušas. Somijas iestādes brīdinājumu par abām ārstēm nosūtīja Eiropas Komisijas (EK) Iekšējā tirgus informācijas sistēmā jeb IMI. Tajā 30 ES un asociētās valstis kopš 2016. gada apmainās ar informāciju arī par ārstiem, kam pārkāpumu dēļ aizliegts praktizēt.