Aptauja: Vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju cer uz labāku finansiālo situāciju 2026. gadā 0 66

Kopumā optimistu īpatsvars samazinās, savukārt pieaug gaidas par situācijas saglabāšanos nemainīgā līmenī. Tas var liecināt, ka iedzīvotāji kļuvuši piesardzīgāki savos finanšu plānos un uzmanīgāk raugās uz 2026. gada ekonomisko attīstību.

Lai gan 38% iedzīvotāju sagaida, ka 2026. gads būs finansiāli labāks nekā aizvadītais, kopējā aina rāda, ka iedzīvotāji saglabā mērenu optimismu. Salīdzinot ar 2024. gada datiem, kad optimisma līmenis sasniedz 43%, 2025. gadā tas ir samazinājies. Vienlaikus aptuveni katrs ceturtais jeb 26% iedzīvotāji 2026. gadā būtiskus uzlabojumus savā finanšu situācijā negaida.

Sievietes biežāk prognozē finansiālu uzlabojumu, savukārt vīrieši biežāk ir piesardzīgāki un negaida būtiskas izmaiņas savā finanšu situācijā. Optimistiskāk uz 2026. gadu raugās gados jaunāki iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 39 gadiem, kamēr finansiālās situācijas uzlabošanos galvenokārt nesagaida vecāka gadagājuma iedzīvotāji, vecumā no 50 līdz 74 gadiem.

Aptuveni katrs piektais nespēj prognozēt, kā 2026. gadā mainīsies viņu finansiālais stāvoklis. Šis rādītājs ir audzis, salīdzinot ar 2024. gadu, kad šādu atbildi sniedza 17% iedzīvotāju. Tāpat aptauja rāda, ka 14% iedzīvotāju sagaida, ka 2026. gadā viņu finansiālā situācija pasliktināsies. Salīdzinot ar 2024. gadu, kad šādas gaidas izteica 16% iedzīvotāju, 2025. gadā to īpatsvars nedaudz samazinājies.

Raugoties kaimiņvalstu virzienā, optimistiskāk 2026. gadu vērtē Igaunijas iedzīvotāji - 42% uzskata, ka jaunais gads būs finansiāli labāks nekā aizvadītais. Lietuvā, tāpat kā Latvijā, 38% iedzīvotāju sagaida finansiālu uzlabojumu 2026. gadā. Vienlaikus kaimiņvalstīs ir mazāka nenoteiktība: Lietuvā prognozes nespēj sniegt 18%, bet Igaunijā 17% iedzīvotāju.