Samazinās atbalsts Ukrainas bēgļiem Latvijā — kopiena noraizējusies 0 129

Tas nozīmē izmaiņas pabalstos un atsevišķu pakalpojumu sniegšanas kārtībā, vienlaikus tiks saglabāts atbalsts visneaizsargātākajām grupām. Iekšlietu ministrijā uzsver, ka atbalsta samazināšana nav saistīta ar uzlabojumiem militārajā situācijā Ukrainā.

«Faktiski par pamatu kalpo pieejamais finansējums — tikai un vienīgi, ņemot vērā visus budžeta izdevumus, sākot ar aizsardzības sektoru un valdības lēmumiem. Pašlaik tas bija maksimums, ko valdība var dot,» norādīja Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Sabiedrības integrācijas fondā — vienā no iestādēm, kas strādā ar Ukrainas civiliedzīvotājiem — visbiežāk saskaras ar nodarbinātības un mājokļa jautājumiem. Tā kā kopš kara sākuma pagājuši jau gandrīz četri gadi, ievērojama daļa ieradušos ir stabilizējusies.

«Ir ļoti daudz ukrainiešu, kuri ir spējuši integrēties. Viņi strādā pietiekami labi atalgotā darbā, viņi ir motivēti. Tie, kas vēlas dzīvot un redz savu dzīvi Latvijā, integrācijas procesu iziet ātrāk,» norādīja Sabiedrības saliedēšanas pasākumu koordinācijas departamenta direktore Kristīne Kļukoviča.

Ķekavas ukraiņu kopienas koordinatore Irina Bondarčuka norādīja, ka atbalsta samazinājums būs jūtams un visvairāk skars mazaizsargātās grupas, tostarp ģimenes ar bērniem, cilvēkus ar invaliditāti, gados vecākus un vientuļos vecākus.

«Paaugstināsies slodze uz pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, kas jau tagad strādā ar ierobežotiem resursiem. Tas var palēnināt integrācijas procesus, apgrūtināt valodas apguvi, dzīves stabilizāciju un iekļaušanos darba tirgū. Ilgtermiņā tas var radīt arī papildu izdevumus valsts budžetam,» sacīja Bondarčuka.

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem Latvijā ar spēkā esošu pagaidu aizsardzības statusu dzīvo nedaudz vairāk nekā 31 000 Ukrainas civiliedzīvotāju.