No Latgales nākuši deputāti rosina pagarināt Rēzeknes SEZ darbību līdz 2050. gadam 0 59

Grozījumus iesnieguši Edmunds Teirumnieks (NA), Anna Rancāne (JV), Juris Viļums (AS), Viktorija Pleškāne, Valdis Maslovskis (ZZS), Jeļena Kļaviņa, Alīna Gendele (JV), Līga Kozlovska (JV), Jekaterina Drelinga, Leila Rasima (P), Mārtiņš Felss (JV).

Anotācijā skaidrots, ka 10. decembra Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tika skatīts priekšlikums par Latgales SEZ darbības termiņa pagarināšanu un priekšlikums komisijā guva politisku atbalstu. Tas savukārt rosinājis sagatavot attiecīgu likuma grozījumu par Rēzeknes SEZ darbības termiņa pagarināšanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgus nosacījumus un vienlīdzīgu konkurenci uzņēmējdarbībai reģionā, saglabātu reģiona konkurētspēju un sekmētu sabalansētu teritorijas attīstību. Tas būtu svarīgs signāls investoriem par stabilitāti un ilgtermiņa attīstības perspektīvām Latgalē, pauž deputāti.

Kā norāda likumprojekta autori, kopš Rēzeknes SEZ izveides, komercsabiedrības tajā ir investējušas 310,7 miljoni eiro, kas ir ievērojams ieguldījums vietējā ekonomikā. Tomēr šo investīciju pilnīga izmantošana līdz 2035. gadam, kad beidzas Rēzeknes SEZ darbības termiņš, praktiski nav iespējama, pausts anotācijā.

Deputāti norāda, ka, uzrunājot potenciālos investorus, atlikušais termiņš, kas ir mazāks par desmit gadiem, nerada stabilitātes un drošības sajūtu. Investīciju projekti parasti tiek slēgti uz maksimāli pieciem gadiem, kas nozīmējot, ka jaunizveidots uzņēmums faktiski varēs izmantot nodokļu atvieglojumus tikai aptuveni četrus gadus. Šāds īss periods neļaujot pilnībā realizēt investīciju atmaksāšanos un samazina zonas pievilcību ilgtermiņa ieguldījumiem. Turklāt ir jāņem vērā, ka Rēzeknes SEZ pārvaldes zīmols un tēls ir veidots gandrīz 30 gadu garumā, un tā stabilitāte ir būtisks faktors investoru uzticības veidošanā, pauž likumprojekta autori.

Deputāti norāda, ka ierobežots termiņš apdraud šo uzticību un var negatīvi ietekmēt Rēzeknes un Rēzeknes novada konkurētspēju investīciju piesaistei.

Rēzeknes un Rēzeknes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2035. gadam viens no centrālajiem un prioritārajiem attīstības mērķiem esot uzņēmējdarbības vides stiprināšana, tostarp, reaģējot uz reģionā vērojamo iedzīvotāju skaita samazināšanos. Kā norāda deputāti, konkurētspējīgas uzņēmējdarbības attīstība balstās uz lielākas pievienotās vērtības radīšanu, kvalificēta darbaspēka piesaisti, moderna un uzņēmējdarbību veicinoša regulējuma nodrošināšanu. Līdz ar to šo mērķu sasniegšanai svarīga loma ir uzņēmumiem, kas darbojas gan Rēzeknē un Rēzeknes novadā, gan arī Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā, pauž iesniedzēji.

Vienlaikus, kā norāda deputāti, lai nodrošinātu vienlīdzīgus un konkurētspējīgus nosacījumus uzņēmējdarbībai visā Latgalē, ir svarīgi, ka Rēzeknes SEZ darbības termiņš tiek pagarināts analoģiski Latgales SEZ, kur šāds priekšlikums jau ir saņēmis politisku atbalstu. Abām speciālās ekonomikas zonām ir līdzīga loma reģiona attīstībā, tāpēc konsekvents regulējums ir svarīgs gan investoriem, gan pašvaldībām, gan valsts attīstības plānošanas sistēmai, pauž deputāti.