FID: Latvijā nav būtisks vides noziegumu rezultātā iegūtu līdzekļu legalizācijas risks 0 35

Saskaņā ar starptautisko institūciju atzinumiem noziegumi pret vidi ir viens no visstraujāk augošajiem un ienesīgākajiem noziedzības veidiem pasaulē, ar tiešām un netiešām sekām uz vidi, sabiedrību un valstu ekonomiku, klāsta FID.

FID analīze liecinot, ka Latvija nav uzskatāma par augsta riska jurisdikciju attiecībā uz ārvalstīs izdarītu vides noziegumu rezultātā iegūtu līdzekļu legalizāciju. Latvija vairs nav reģionāls finanšu centrs, kā arī tā ir ieguldījusi būtiskus resursus, lai mazinātu valsts kopējo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas ievainojamību.

Atbilstoši aktuālākajiem pētījumiem par vides noziedzības tendencēm, kā arī vērtējot Latvijas situāciju, FID secina, ka lielākie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski ir saistīti ar legāliem uzņēmumiem, kas sniedz daļu pakalpojumu nelikumīgi, gūstot peļņu no šīm darbībām vai nelikumīgi iegūtajiem dabas resursiem. Latvijas gadījumā tas vistiešāk izpaužas kā patvaļīga koku ciršana un nelikumīgas darbības, kas pārkāpj zemes, tās dzīļu, ūdeņu un mežu apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumus, kā arī atkritumu apsaimniekošanas noteikumus.

Ar ieguvi saistītajās nozarēs tas visbiežāk varētu izpausties kā dabas resursu ieguve/izstrāde, kas pārsniedz atļautos limitus, savukārt atkritumu apsaimniekošanas jomā saistīto pārkāpumu klāsts ir visnotaļ plašs, tostarp ietverot neatļautu atkritumu apstrādi un izgāšanu vai neatļautus atkritumu pārrobežu sūtījumus.

Lai gan organizētās noziedzības grupējumu darbs pilnībā ārpus kompetento iestāžu redzesloka nav izslēgts arī Latvijā, pastāvošie uzraudzības un kontroles mehānismi teju pilnībā izslēdz iespēju liela mēroga nelegālām darbībām, it īpaši dabas resursu ieguves un mežu izstrādes jomās.

Augstākais risks organizētās noziedzības grupējumu iesaistei ir saistībā ar nelikumīgiem pārrobežu atkritumu sūtījumiem, organizētās noziedzības grupējumiem galvenokārt sniedzot profesionālu atbalstu un starpnieku pakalpojumus licencētiem uzņēmumiem.

Uz iespējamu atsevišķu sektoru daļēji neredzamu darbību norāda vairāki faktori. FID secinājis, ka pastāv dažādu līmeņu nesakritības datos. Latvijā nocirstās koksnes apjoms ir vairākus miljonus kubikmetru zemāks par ražošanā nonākušo koksnes apjomu. Šādas nesakritības novērojamas arī datos par kūdras ieguvi un eksportu, pastāvot vairāku simtu tūkstošu tonnu atšķirībai starp kūdru, kas Latvijā tiek iegūta un importēta salīdzinājumā ar to, kas tiek eksportēts.

Abos sektoros šādas nesakritības novērojamas vairāku gadu garumā, un ir tik būtiskas, ka tās nevar tieši izskaidrot kādas metodoloģiskas uzskaites atšķirības. Lai gan saistībā ar koksnes apriti ir vairāki faktori, kas skaidro šo statistikas novirzi, turklāt pēdējos gados tā ir ievērojami sarukusi, nespēja izsekot iegūto koksnes kubikmetru apjomam var palielināt nelikumīgu darbību risku.

Tāpat visas pētītās nozares ir tieši saistītas ar ekonomikas sektoriem, kuriem ir salīdzinoši augsts ēnu ekonomikas īpatsvars. Kā viena no ēnu ekonomikas komponentēm Latvijā ir augsta skaidras naudas aprite, kā arī ārvalstu maksājumu un elektroniskās naudas iestāžu iesaiste darījumos, kur noziedzīgās shēmas Latvijas kompetentajām iestādēm ir apgrūtinoši un sarežģīti identificēt.

Būvniecības un transporta pakalpojumu uzņēmumi, kas ir tieši saistīti ar visiem pētījumā aplūkotajiem sektoriem, regulāri figurē arī FID saņemtajos aizdomīgu darījumu ziņojumos. No FID saņemto aizdomīgu darījumu ziņojumu perspektīvas jāizceļ arī mežsaimniecības uzņēmumi, kas arī regulāri parādās FID saņemtajos ziņojumos, it īpaši saistībā ar potenciāliem nodokļu noziegumiem un korupciju.

FID secinājis, ka sektoru pilnvērtīgas uzraudzības sarežģītība un pastāvošie trūkumi kompetento iestāžu īstenotajā uzraudzībā rada augsni, kurā nelikumīgas darbības atsevišķos gadījumos var norisināties bez būtiskiem šķēršļiem. Uz trūkumiem sektoru uzraudzībā uzmanību ir vērsusi arī Valsts kontrole, pēc revīzijas paredzot gan konkrētus pasākumus, kas jāveic atbildīgajām iestādēm, gan vēršot uzmanību uz trūkumiem faktiski izcirstās koksnes apjoma konstatēšanā.

Lai gan nav pieejami dati, kas tieši norādītu uz atkritumu apsaimniekošanas plūsmu nesakritībām dažādos posmos, decentralizētā atkritumu apsaimniekošanas sistēma un uzraudzība rada paaugstinātus riskus. Pašvaldību rīcībā nereti nav ne cilvēku, ne tehnoloģisko, ne finanšu resursu, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību pār to, vai atkritumi to teritorijā tiek apsaimniekoti likumīgi un nepārkāpjot normatīvo aktu prasības, teikts izvērtējumā.

Vienlaikus jāņem vērā arī būtiskie ierobežojumi, ar kuriem saskaras uzraugošās iestādes nacionālajā līmenī. To rīcībā esošie cilvēku, tehnoloģiskie un finanšu resursi var nebūt pietiekami, lai veiktu visus nepieciešamos uzraudzības pasākumus un nodrošinātu precīzu iegūto resursu uzskaiti un dabas resursu plūsmu izsekojamību. Vienlaikus FID uzsver, ka, piemēram, Valsts vides dienests jau ir spēris soļus, lai mazinātu Valsts kontroles identificēto ievainojamību un nodrošinātu riskos balstītu uzraudzību dabas resursu ieguvē.

Pastāvošie tehniskie risinājumi iekšzemes atkritumu plūsmu uzskaitei un dabas resursu ieguves vietu uzraudzībai, kā arī procesuālie risinājumi, kas nosaka detalizētu sagatavošanās procesu un krājumu uzskaiti pirms un pēc dabas resursu ieguves, palīdz mazināt risku, kas saistīts ar neproporcionāli lielu dabas resursu neatļautu ieguvi.

Kopumā vairāku gadu garumā datos konstatējamās nesakritības starp ieguves un resursu izmantošanas rādītājiem par vairāk nekā diviem miljoniem tonnu kūdras un 10 miljoniem kubikmetru koksnes.

Vienlaikus FID uzsver, ka vairumā gadījumu ieguve, kas pārsniedz to apjomu, par kuru ir informētas kompetentās iestādes, nav saistāma ar noziedzīgām darbībām, bet var izrietēt no uzskaites un metodoloģijas atšķirībām. Turklāt, tā kā normatīvais regulējums nosaka, ka koksnes ieguve tiek uzraudzīta pēc platības, ne nocirstā apjoma kubikmetros, novirzes var būt dabiskas. FID arī uzsver ievainojamību, kas ir saistīta ar ierobežoto ainu par ik gadu nocirstā apjomu un iespējām ar šiem daudzumiem manipulēt.

Noteikt nelegālās atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu potenciālo tirgus daļu ir sarežģīti datu trūkuma dēļ. Tomēr salīdzinājums ar Igaunijas atkritumu apsaimniekošanas sektoru liecina par abu valstu uzņēmumu līdzīgo apgrozījumu un būtiski augstāko peļņu Latvijas uzņēmumiem.

Turklāt jebkādi pārkāpumi atkritumu apsaimniekošanas jomā var radīt būtisku kaitējumu videi piesārņojuma formā. Teritoriju sakopšanas izmaksas valstij izmaksā vairākas reizes vairāk nekā jebkādi potenciālie ieguldījumi uzraudzības spēju pilnveidošanai, secināji FID.