«Bite Latvija» drošības risinājums ceturtajā ceturksnī bloķējis aptuveni 660 000 krāpniecisku zvanu 0 56

Krāpniecisko zvanu skaits 2025. gada ceturtajā ceturksnī bija četras reizes lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn, sasniedzot līdz šim augstāko intensitātes līmeni ceturkšņa laikā.

Uzņēmuma drošības pakalpojums "Antivīruss Plus" fiksējis, ka digitālajā vidē kibernoziedznieki uzbrūk katrai trešajai mobilajai ierīcei.

"Bite Latvija" iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš norāda, ka šāds pieaugums ir bezprecedenta rādītājs, kas liecina par krāpnieku organizētību un stratēģisku pieeju.

Eriņš prognozē, ka nākamgad telefonkrāpniecībā pieaugs dažādu hibrīdkampaņu izmantošana, savukārt ar iedzīvotāju modrību, lai izvairītos no kiberdraudiem, nākotnē vairs nepietiks.

"Bite Latvija" atzīmē, ka šā gada trešajā ceturksnī tika bloķēts gandrīz 181 000 krāpniecisku zvanu, kas bija divas reizes vairāk nekā tajā pašā periodā 2024. gadā. Savukārt ceturtā ceturkšņa dati parāda, ka krāpnieku aktivitāte aug, turklāt tā ir lielāka nekā pērn gada nogalē.

Šā gada deviņos mēnešos "Bite Latvija" drošības risinājums "Antivīruss Plus" novērsis kopumā vairāk nekā 116 miljonus kiberapdraudējumu, kas ir no vairāk nekā 408 000 ļaunprātīgu domēnu.

Uzņēmumā min, ka nākamgad vairāk būs mākslīgā intelekta veidoti zvani un krāpšanas hibrīdkampaņas. Numuru viltošana patlaban ir krāpnieku galvenais instruments - telefonkrāpnieki visbiežāk izmanto Latvijas numurus, jo cilvēki tiem uzticas vairāk nekā ārvalstu numuriem. Proti, saņemot zvanu no Latvijas numura, ir daudz lielāka iespējamība, ka zvana adresāts tam atbildēs, nekā tad, ja zvans tiek veikts no kādas ārvalsts numura.

Eriņš norāda, ka līdzās numuru viltošanai augstā līmenī ir arī tā dēvētie sociālās inženierijas zvani, kuros krāpnieki, piemēram, steidzina cilvēkus veikt maksājumus vai iebiedē, stāstot par tuvinieka nelaimi, kādēļ nepieciešams finansiāls atbalsts. Papildu tam šogad strauji pieaug ar mākslīgo intelektu radītas krāpniecības metodes, tostarp balss klonēšana un dziļviltojumi - tie ir automatizēti robotzvani, kā arī zvani, kuros tiek imitēta kāda cilvēka balss un sarunas stils, padarot tos grūti atpazīstamus.

Tāpat viņš atzīmē, ka telefonkrāpnieku aktivitāte nākotnē pieaugs, un nākamgad arvien biežāk būs ar mākslīgā intelekta palīdzību radītas krāpniecības metodes, kā arī krāpšanas hibrīdkampaņas, kurās vienā shēmā tiek apvienoti krāpnieciski zvani un īsziņas, tā radot upurim papildu uzticamības iespaidu un pastiprinot psiholoģisko spiedienu. Piemēram, krāpnieks sākotnēji var nosūtīt īsziņu valsts iestādes vai bankas vārdā ar aicinājumu veikt maksājumu. Tad seko zvans no krāpnieka, kurš uzdodas par bankas drošības dienesta vai valsts iestādes pārstāvi, lai pilnībā maldinātu cilvēku un panāktu vēlamo rīcību.

Vienlaikus arī digitālajā vidē apdraudējumu intensitāte saglabājas augsta - šogad deviņu mēnešu laikā uzbrukumi veikti no vairāk nekā 507 000 unikālu ierīču, kas izmantotas kā ļaunprātīgu darbību avoti.

"Bite Latvija" norāda, ka detalizētāka "Antivīruss Plus" novērsto apdraudējumu analīze rāda, ka 56% uzbrukumu veido ļaunatūras - kaitīgas programmatūras kā "Trojas zirgi", kas, nonākot ierīcē, bojā tās darbību vai zog datus. Vēl 18,3% uzbrukumu saistīti ar "Command and Control" centriem, kas ļauj noziedzniekiem attālināti kontrolēt inficētas ierīces, savukārt 12,2% gadījumu konstatēta pikšķerēšana, cilvēkus dažādos veidos vilinot nonākt viltotās vietnēs. Mazāku daļu jeb 4,7% veido kriptovalūtas ieguves uzbrukumi, kuros hakeri izmanto lietotāju ierīces, lai iegūtu kriptovalūtu, 8,5% - bīstamas internetvietnes, kas tiek izmantotas krāpniecībai vai datu zādzībai, kamēr spams veido mazāk nekā 1% no kopējā uzbrukumu apjoma.

Uzņēmumā atzīmē, ka iedzīvotāju piesardzība joprojām ir izšķiroša, gan izvairoties no telefonkrāpniecības, gan personīgās kiberdrošības riskiem. Piemēram, ja rodas šaubas par zvana autentiskumu, saruna nekavējoties jāpārtrauc un personīgie dati nekādā gadījumā nav jāsniedz. Uz zvaniem no nepazīstamiem ārvalstu numuriem drošāk ir vispār neatbildēt. Savukārt, izmantojot mobilās ierīces, noteikti nevajadzētu lejupielādēt un atvērt nezināmus failus vai apmeklēt saites, kas tiek atsūtīti aizdomīgās īsziņās vai e-pastos. Rūpīgi jāizvērtē, kādām ierīces funkcijām tiek ļauts piekļūt dažādām mobilajām lietotnēm.

Latvijā nepieciešams pilnveidot esošo regulējumu, ļaujot mobilo sakaru operatoriem aktīvāk iesaistīties iedzīvotāju aizsardzībā pret krāpnieciskām īsziņām un zvaniem. Pārņemot Lietuvas praksi, mobilo sakaru operatori Latvijā varētu stiprināt iedzīvotāju aizsardzību pret krāpniecības mēģinājumiem, veicot īsziņu satura automatizētu pārbaudi un paplašinot ienākošo zvanu bloķēšanas iespējas, norāda Eriņš.

Jau ziņots, ka "Bite Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 183,75 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 12,5% vairāk nekā 2023. gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 1% un bija 33,712 miljoni eiro.

Kompānija reģistrēta 2005. gadā, un tās pamatkapitāls ir 44 miljoni eiro. "Bite Latvija" vienīgais īpašnieks ir Lietuvas "Bite group", kas pieder globālam aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumam "Providence Equity Partners".