Pētījumā kritizē latviešu valodas kursu pieejamību jauniebraucējiem 0 49

Kā galvenās problēmas pētījumā izcelta sadrumstalota informācija par kursiem, nepietiekams piedāvājums ārpus Ukrainas civiliedzīvotāju mērķgrupas un ierobežota iespēja turpināt mācības nākamajos valodas līmeņos.

Eksperti iesaka izveidot vienotu tiešsaistes platformu, paplašināt klātienes kursus reģionos, stiprināt pedagogu sagatavotību un ciešāk sasaistīt valodas apguvi ar ikdienas dzīvi un darba vidi.

Pētījumā uzsvērta arī nepieciešamība uzlabot latviešu valodas kursu kvalitāti, kā arī norādīts uz pedagogu trūkumu un vajadzību stiprināt skolotāju profesionālo sagatavotību darbam ar dažādu valodu un kultūru pārstāvjiem. Tāpat ieteikts nodrošināt individuālāku pieeju mācībām veidot kursu pēctecību, jo patlaban daļai jauniebraucēju pēc A1 līmeņa nav iespēju turpināt mācības nākamajos līmeņos pie viena pakalpojuma sniedzēja.

Kā būtiska problēma izcelta kursu nepietiekamā pieejamība - vietu skaits bieži ir ierobežots, gaidīšanas rindas var ilgt vairākus mēnešus, īpaši jauniebraucējiem no trešajām valstīm un Eiropas Savienības.

Lai gan valodas kursi uzlabo latviešu valodas prasmi, jauniebraucēji ikdienā salīdzinoši maz lieto latviešu valodu, secināts pētījumā. To veicina ne tikai darba vide starptautiskos uzņēmumos, bet arī sabiedrības paradums pāriet uz angļu vai krievu valodu, īpaši Rīgā. Tomēr šāda prakse, lai arī balstīta viesmīlībā, ierobežo iespējas latviešu valodu praktizēt ikdienas situācijās.

Motivāciju apgūt un lietot latviešu valodu mazina arī plašās jauniebraucēju kopienas, kas izveidojušās Rīgā un citās lielākajās pilsētās.

Vienlaikus pētījums rāda, ka valodas kursi būtiski uzlabo prasmes - gandrīz visi respondenti atzinuši, ka pēc kursu pabeigšanas biežāk izmanto latviešu valodu. Aptuveni 74% plāno turpināt mācības, galvenokārt lai sasniegtu B līmeni pilnvērtīgākai iekļaušanās darba tirgū un sabiedrībā.

Latviešu valodas lietojuma veicināšanai būtiska ir arī vietējo iedzīvotāju iesaiste, norādīts pētījumā. Tāpēc nepieciešami mērķtiecīgi pasākumi latviešu valodas lietojuma veicināšanai ikdienas situācijās, tostarp darba devēju iesaiste, sociāli informatīvas kampaņas un valodas lietošanas iespēju paplašināšana ārpus kursiem.

Latvijā pēdējo piecu gadu laikā izveidojušās vairākas izteiktas jauniebraucēju grupas pēc izcelsmes reģiona, norādīts ziņojumā, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Lielāko daļu veido Ukrainas pilsoņi - valstī ieceļojuši vairāk nekā 33 000 cilvēku. Otru lielāko grupu veido iebraucēji no Krievijas un Baltkrievijas - vairāk nekā 6000 personu.

Būtisks skaits jauniebraucēju ieradies arī no Dienvidāzijas - Indijas, Šrilankas un Pakistānas, kā arī no Vidusāzijas valstīm, tostarp Uzbekistānas. Mazākā skaitā pārstāvēti iebraucēji no Eiropas Savienības valstīm un citām Āzijas valstīm.

Pētījumā, kas tika īstenots pērn, veiktas 50 intervijas ar jauniebraucējiem no dažādiem reģioniem. Papildus aptaujāti arī desmit eksperti - pedagogi, kursu organizētāji un institūciju pārstāvji.