«Progresīvie» vēršas Ģenerālprokuratūrā par LTV raidījumā izskanējušo informāciju kokrūpnieku lietā 0 68

Runa ir par 17. decembra Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" izskanējušo informāciju, ka Zemkopības ministrijas izstrādātā un uz Ministru kabineta sēdi izskatīšanai virzītā 2024. gada 25. jūnija informatīvā ziņojuma datnes autors ir Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas izpilddirektors, proti, ministrijas pārraugāmās nozares pārstāvis, Kristaps Klauss.

"Šis apstāklis rada aizdomas, ka tā vietā, lai ministrija, kuras kompetencē ir valdībā izskatāmo nozares dokumentu sagatavošana un secinājumu izdarīšana, sagatavo dokumentus, tā paļaujas uz NVO gatavotām dokumentu sagatavēm un dokumenti ir tikuši virzīti vismaz ar spēcīgu lobētāju ietekmi," teikts Ģenerālprokuratūrai nosūtītajā vēstulē.

Tāpat raidījumā izskanēja apgalvojums, ka jautājums par koksnes pārdošanas cenu noteikšanu diviem komersantiem AS "Latvijas valsts meži" (LVM) 2025. gada 10. marta akcionāru sapulces darba kārtībā ticis iekļauts tieši pēc zemkopības ministra Armanda Krauzes (ZZS) rīkojuma.

Kā ziņots, "Progresīvie" 21. novembrī lūdza Ģenerālprokuratūru izvērtēt iespējamu prettiesisku darbību, bet 26. novembrī vērsās pie Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) un finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV), aicinot ierosināt disciplinārlietu.

Tāpat ziņots, ka valdība 16. decembrī atbalstīja dienesta pārbaudes komisijas izveidi saistībā ar atbalstu kokrūpniekiem.

Tiek skaidrots, ka komisija izveidota, lai nodrošinātu vispusīgu valdībā skatīto un atbalstīto informatīvo ziņojumu tiesiskuma izvērtēšanu. Ziņojumu "Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu" valdība skatīja 2023. gada 19. decembrī, bet informatīvo ziņojumu "Par koksnes tirgus stabilizācijai VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) piegādes ieviesto cenu korekciju rezultātu" - 2024. gada 25. jūnija sēdē.

Komisijas sastāvā iekļauts Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš, kurš būs komisijas priekšsēdētājs.

Tāpat komisijā būs arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Raivis Bremšmits, Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Šmite, Valsts kancelejas direktora vietnieks valsts attīstības un starpnozaru pārvaldības jautājumos, Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs Pēteris Šmits un Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta Jurista eksāmena nodrošināšanas nodaļas vadītāja Ilze Ziemane.

Komisijas locekļi ir piekrituši dalībai komisijā.

Pēc jautājumu saņemšanas no partneriem, tajā skaitā premjeres Evikas Siliņas (JV), saistībā ar atbalstu kokrūpniekiem, zemkopības ministrs Krauz nolēma vērsties Ģenerālprokuratūrā. Viņš lūdzis prokuratūrai izvērtēt iespējamās amatpersonu prettiesiskas rīcības un lēmumu tiesiskumu saistībā ar valdības 2023. gada 19. decembra un 2024. gada 25. jūnija lēmumiem par koksnes cenu korekcijām LVM atbilstoši brīvā tirgus cenām.

Vienlaikus arī partija "Progresīvie" ir vērsusies Ģenerālprokuratūrā par Zemkopības ministrijas (ZM) virzīto atbalstu kokrūpniekiem. "Progresīvie" jau iepriekš norādīja, ka ir jāizvērtē, vai ZM prasītais atbalsta mehānisms kokrūpniekiem bija izdevīgākais sabiedrībai, prasot ZM sniegt skaidrojumus.

Ģenerālprokuratūrā sākta pārbaude, lai izvērtētu, vai amatpersonas, lemjot par atbalstu kokrūpniekiem, ir rīkojušās atbilstoši likuma prasībām.

Tāpat ziņots, ka LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš oktobrī nolēma atkāpties no amata. Putniņš aģentūrai LETA komentāru šajā jautājumā nesniedza.

Vienlaikus TV3 raidījums "Nekā personīga" oktobrī vēstīja, ka viņš no amata, visticamāk, atkāpies politiska spiediena dēļ - atkāpšanās varētu būt saistīta ar valdības lēmumu izrādīt pretimnākšanu kokrūpniekiem, kuri LVM izsolēs uz trim gadiem nosolījuši līgumus par samērā augstām cenām.

Raidījums norādīja, ka Putniņa vadītajai valdei iepriekš prasīja pārskatīt noslēgtās vienošanās un samazināt cenas, taču LVM atteicās to darīt, norādot, ka tā būtu līdzekļu izšķērdēšana.

Siliņas vadītā valdība kokrūpniekiem labvēlīgo lēmumu pieņēma, neskatoties uz to, ka iepriekšējos gados kokrūpnieku nozare bija guvusi rekordlielu peļņu, atzīmēja raidījums.

"Nekā personīga" minēja, ka 2023. gadā lielākie kokrūpnieki sāka celt trauksmi, ka Krievijas karš Ukrainā sabremzējis būvniecības aktivitāti reģionā. Tā ietekmē samazinājās zāģmateriālu noiets un cenas kritās. Tas visvairāk ietekmēja lielos eksportētājus, kuri LVM izsolēs bija nosolījuši trīs gadu skuju koku zāģbaļķu līgumus par augstām cenām. Nozari pārstāvošās asociācijas vērsās pie LVM, piedāvājot noteikt "konkurētspējīgu cenu", bet LVM vadība atteicās to darīt, skaidrojot, ka tas būtu ne tikai nesaimnieciski, bet arī pretlikumīgi.

LVM atbildes vēstulē, kuru parakstījis Putniņš un pārējie valdes locekļi, skaidrots, ka šāds lēmums miljonos eiro samazinātu LVM ieņēmumus un, tā rīkojoties, tiktu izšķērdēti valsts līdzekļi. Tas esot jāvērtē arī Eiropas Savienības līguma kontekstā, jo var tikt uzskatīts kā valsts atbalsts, kas kropļo konkurenci.

Taču 2023. gada nogalē Krauze un ministrijas toreizējais valsts sekretārs, vienlaikus arī valstij piederošo LVM akciju turētājs, tagadējais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs valdībai iesniedza informatīvo ziņojumu par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu, kurā, kā min raidījums, tika mēģināts panākt iespaidu, ka nozarē ir ārkārtas situācija, Latvijas zāģētavas konkurencē augsto resursu cenu dēļ zaudē Ziemeļvalstīm, tāpēc tirgus stabilizācijai LVM jau noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem faktiski jādod atlaides.

Vienlaikus, pēc raidījumā vēstītā, tam iebilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), norādot, ka problēmas biznesā kokrūpniekiem ir tikai vienu gadu, bet iepriekšējie gadi meža nozares produkcijas eksportētājiem nesuši rekordlielu peļņu: 2021. gadā - 201 miljonu eiro un 2022. gadā - 102 miljonus eiro, kā arī, ka sagaidāmā krīze ir tikai prognoze. Tāpat tika izteiktas bažas, ka ar šādu cenu samazinājumu ilgtermiņa līgumos tiek atbalstīti tikai lielie kokrūpnieki, nevis visa nozare.

Ņemot vērā Krauzes vadītās ministrijas ziņojumu, valdība uzdeva nodrošināt, ka no 2024. gada 1. janvāra LVM zāģbaļķu piegāžu ilgāka termiņa līgumos ar komersantiem piemēro, nevis viņu nosolītās, bet krietni mazākās vidējās svērtās zāģbaļķu cenas. Un lika ziņot, kādu iespaidu tas atstās uz LVM ieņēmumiem, un tika secināts, ka LVM peļņa ceturksnī samazinājās par 7,54 miljoniem eiro. Gada laikā peļņas samazinājums nav ticis vērtēts, taču raidījums norāda, ka šis zāģētavām labvēlīgais valdības lēmums LVM izmaksāja vairāk nekā 30 miljonus eiro.