SPKC sācis regulāru mirstības datu sniegšanu Eiropas mirstības monitoringa tīklā 0 21

Līdz ar to Latvija pievienojas 27 Eiropas valstīm un reģioniem, kas nodrošina "savlaicīgu un vienotu mirstības uzraudzību sabiedrības veselības drošības stiprināšanai", pauž centrā. Operatīvā mirstības statistika EuroMOMO tīklam tiek iesniegta katru nedēļu.

Tīklu atbalsta Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs un Pasaules Veselības organizācija, bet tehnisko uzturēšanu nodrošina "Statens Serum Institut" no Dānijas.

Centrā skaidro, ka EuroMOMO mērķis ir stiprināt Eiropas Savienības spēju "savlaicīgi reaģēt uz sabiedrības veselības apdraudējumiem, nodrošinot kvalitatīvu un salīdzināmu mirstības uzraudzību". Tīkla ilgtermiņa vīzija ir paplašināt sadarbību, piesaistot papildu dalībvalstis un attīstot savlaicīgas mirstības uzraudzības metodes, kas palīdzētu labāk veikt riska novērtēšanu un koordinēt atbildes pasākumus pārrobežu veselības krīzēs.

Lai gan statistikas dati ir pieejami visās Eiropas valstīs, krīžu situācijās vai tūlītēju veselības apdraudējumu gadījumā tie bieži nav savlaicīgi pieejami, skaidrots EuroMOMO tīmekļvietnē.

Jaunu slimību vai epidēmiju draudu apstākļos, piemēram, pandēmiskas gripas vai Covid-19 gadījumā, lēmumu pieņēmējiem ir nepieciešami operatīvi mirstības dati, lai novērtētu situācijas nopietnību un pieņemtu atbilstošus sabiedrības veselības pasākumus. Tā kā daudzi sabiedrības veselības apdraudējumi nepazīst valstu robežas, būtiska ir starptautiska, vienota pieeja mirstības datu apkopošanā.

Īpaši nozīmīgs mirstības monitorings kļūst gripas vai citu pandēmiju laikā. Smagas pandēmijas apstākļos tas var būt viens no uzticamākajiem rādītājiem, kas ļauj sekot pandēmijas gaitai un tās ietekmei uz sabiedrības veselību gadījumos, kad citas uzraudzības sistēmas nespēj pilnvērtīgi darboties veselības aprūpes sistēmas pārslodzes dēļ.

Šādi dati ir būtiski, lai lēmumu pieņēmēji varētu izvērtēt pandēmijas ietekmi dažādās vecuma grupās un reģionos, kā arī pieņemt lēmumus par veselības aprūpes resursu prioritizēšanu, tostarp pretvīrusu līdzekļu un vakcīnu izmantošanu, skaidrots tīkla mājaslapā.

Mirstības monitorings ir nozīmīgs arī ekstremālu vides apstākļu ietekmes novērtēšanā, piemēram, karstuma viļņu, stipra sala periodu vai citos gadījumos.

EuroMOMO vietnē minēts, ka pēdējo gadu klimata notikumi vairākās Eiropas valstīs ir izraisījuši paaugstinātas mirstības periodus, un līdzīgas situācijas nākotnē var atkārtoties. Savlaicīga šo faktoru ietekmes izvērtēšana ir būtiska, lai mērķtiecīgi aizsargātu riska grupas.

Vienlaikus EuroMOMO uzsver, ka mirstības monitoringa metodoloģija ir sarežģīta, un pastāv risks, ka valstis varētu dalīties savstarpēji nesalīdzināmos datos, ja tiek izmantotas atšķirīgas pieejas. Vienotas metodoloģijas trūkums nopietnu pārrobežu veselības krīžu gadījumos būtiski ierobežo šī informācijas avota izmantošanu. Tāpēc, pēc EuroMOMO vērtējuma, vienota pieeja mirstības datu apkopošanā un analīzē ir būtisks priekšnosacījums savlaicīgai veselības apdraudējumu ietekmes izvērtēšanai Eiropas mērogā.