Viedo pārvaldību un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars solīja pārstrādāt piedāvāto dabas aizsardzības plānu aizsargājamajām jūras teritorijām, aģentūrai LETA paziņoja ministra komunikāciju padomniece Sabīne Spūrke.
Ņemot vērā iesaistīto pušu, tostarp zvejnieku un ūdenssporta pārstāvju, paustās domas par plānā iekļautajiem priekšlikumiem attiecībā uz aizsargājamajām jūras teritorijām un to aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, sabiedriskā apspriešana par plānu ir apturēta.
Saistībā ar to pašreizējā dabas aizsardzības plāna priekšlikumi netiks tālāk virzīti, un darbs pie plāna izstrādes tiks turpināts.
Kā aģentūrai LETA pavēstīja Limbažu novada pašvaldībā, Salacgrīvā notikušajā dabas aizsardzības plāna sabiedriskajā apspriešanā piedalījās Limbažu novada pašvaldības vadība, vietējie iedzīvotāji, piekrastes zvejnieki un citi interesenti. Daudzi ieradās, lai izteiktu bažas par to, kā plānotie ierobežojumi varētu ietekmēt viņu ikdienas darbības un dzīvi.
Zvejnieks no Kuivižiem Jānis Krumiņš uzsvēra, ka jaunais plāns apdraud piekrastes zvejniecību. «Ja tiks pieņemts jūras aizsardzības plāns, tas nodarīs būtisku kaitējumu visiem zvejniekiem, jo visos aktīvākajos makšķerēšanas vietās atrodas šie rezervāti, un mēs principā vairs nevarēsim zvejot,» viņš skaidroja, piebilstot, ka, ja ierobežojumi stāsies spēkā, nāksies ievērojami tālāk transportēt no ierastajām vietām visas laivas un lielos zvejas rīkus, kas pēc viņa domām ir nepraktiski.
Zvejnieku kopienas pārstāvji norādīja, ka šāds plāns apdraud ilgstošas vietējās kopienas tradīcijas. Daudziem zvejniecības amatniecība tiek nodota no paaudzes paaudzei, un jaunās aizsargājamās zonas nozīmē ne tikai daudzu iedzīvotāju ienākumu zudumu, bet arī reģiona kultūras un dzīvesveida izzušanu.
Sabiedrība "Mazjūras zvejnieki" aicināja palīdzēt saglabāt cilvēku piekļuvi jūrai un Latvijas nacionālo bagātību — piekrastes zvejniecību. Līdz 18. decembrim tā aicina sūtīt vēstules Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) ar iebildumiem pret jebkādu piekrastes zvejai aizliegto zonu iekļaušanu nākotnes jūras teritoriju aizsardzības plānā, kā arī pret ūdens atpūtas ierobežojumiem laivošanai, tostarp motorizētām un ar vēju vadāmām laivām.
Sabiedrība skaidro, ka sadarbojoties ar Hidroekoloģijas institūtu un BIOR institūtu, DAP plāno lielākajā daļā piekrastes izveidot sezonālu rezervātu no 15. marta līdz 31. augustam, aizliedzot jebkādas darbības, tai skaitā piekrastes zveju, burāšanu, veikbordu un jebkādu līdzīgu aktivitāti uz ūdens. Galveno aizlieguma iemeslu min lielu šajā periodā ligzdojošo putnu skaitu. «Kā zvejnieki, burātāji un ūdensslēpotāji kaitē tiem? Skaidras atbildes nav. Tas nav pētīts. Bet putnus it kā vajag saudzēt, jo klimata izmaiņu dēļ to skaits šeit pieaug un tiem traucēt nedrīkst,» sabiedrība norāda savā aicinājumā.
Sabiedrība "Mazjūras zvejnieki" aicina visus interesentus piedalīties nākamajā sabiedriskajā apspriešanā par nākamo dabas aizsardzības plānu, kas notiks 16. decembrī plkst. 13.00 Kolkas līvu namā.
Kā ziņots, decembra sākumā DAP birojā Salacgrīvā notika sabiedriskā apspriešana par dabas aizsardzības plānu aizsargājamajām jūras teritorijām.
Kā aģentūrai LETA sacīja DAP projekta "Life Reef" vadītāja Ilze Sabule, dabas aizsardzības plāna uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības intereses un saimniecisko darbību, saglabājot dabas vērtības un ņemot vērā iespējas netraucētai attīstībai.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru