Trauksmes cēlēju kontaktpunkta funkcijas plāno nodot KNAB 0 36

Līdz šim par trauksmes celšanas jautājumu koordinēšanu Latvijā ir atbildējusi Valsts kanceleja.

Grozījumi arī paredz, ka KNAB turpmāk nodrošinās mācības kontaktpersonām un atbildīgajām personām trauksmes celšanas jomā, kā arī izskatīs tos trauksmes cēlēju ziņojumus, kuriem nav skaidri nosakāma kompetentā institūcija.

KNAB aģentūrai LETA pauda, ka ir gatavs pārņemt trauksmes cēlēju kontaktpunkta funkcijas, nodrošinot trauksmes celšanas sistēmas darbības nepārtrauktību. Šādām izmaiņām KNAB saskata vairākus būtiskus ieguvumus.

Kopš Trauksmes celšanas likuma stāšanās spēkā KNAB ir otra lielākā kompetentā institūcija, kura visbiežāk saņem ziņojumus, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi. Pārsvarā trauksmes cēlēji ziņo KNAB par valsts amatpersonu iespējamu atrašanos interešu konfliktā. Tādējādi KNAB jau ir uzkrāta pieredze trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanā, kā arī izpelnīta sabiedrības uzticība, kas veicina gatavību ziņot par darbavietās novērotiem iespējamiem pārkāpumiem, pauž birojā.

KNAB arī izceļ, ka tam kā tiesībaizsardzības iestādei ir plašākas pilnvaras pretlikumību atklāšanā, kas var uzlabot trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanas un pārkāpumu atklāšanas efektivitāti.

Papildus KNAB jau uztur ziņotājiem ērtu un drošu infrastruktūru, tostarp tiešsaistes ziņošanas platformu "Ziņo KNAB!", kas ļauj iesniegt trauksmes cēlēju ziņojumus, skaidro birojā.

Valsts kancelejā aģentūru LETA informēja, ka vienlaikus KNAB pārņems arī tīmekļvietni "trauksmescelejs.lv", kurā arī turpmāk varēs elektroniski iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumus.

No 2019. gada līdz 2024. gadam KNAB iesniegti 324 ziņojumi, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi. 106 no tiem atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem. Valsts kanceleja šajā laikā galvenokārt saņemtos ziņojumus pārsūtījusi citām kompetentajām institūcijām un pati izskatījusi deviņus ziņojumus.

Paredzams, ka izmaiņas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.