Polijas prezidents uzsver ciešas eiroatlantiskās sadarbības un ASV klātbūtnes nozīmi reģiona drošībā 0 38

Sarunās ar Latvijas prezidentu Edgaru Rinkēviču galvenās tēmas bijušas drošība un infrastruktūra. Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas attiecas uz infrastruktūras projektiem, tostarp "Via Baltica" un "Rail Baltica". Viņa ieskatā, projektu attīstībai vajadzīga Polijas un Baltijas valstu kopīga iesaiste.

Puses apsprieda hibrīdkaru un spiedienu uz valstu austrumu robežām, kas saistīts ar Baltkrievijas un Krievijas radīto apdraudējumu. Pēc viņa paustā, Viduseiropas, Austrumeiropas un Baltijas valstis uzņemas lielu atbildību par Eiropas drošību.

Polija aizsardzībai atvēl 5% no iekšzemes kopprodukta, atzīmēja Polijas politiķis un pauda gandarījumu par Latvijas lēmumu aizsardzībai atvēlēt līdzīgu budžeta daļu.

Polijas prezidents informēja, ka ir ielūdzis Latvijas prezidentu piedalīties sanāksmē, kas veltīta Baltijas jūras drošībai, kurā tiks apspriests arī ielūgums Polijai piedalīties G20 dalībvalstu samitā.

Abu prezidentu kopīgajā preses konferencē Navrockis sprieda, ka Polijas un Latvijas attiecības balstās ciešās vēsturiskajās saitēs un kopīgā pieredzē, kas veidojušas pamatu šodienas savstarpējai izpratnei un sadarbībai.

Viņš norādīja, ka kopš stāšanās amatā viņš bieži satiek Latvijas prezidentu Edgaru Rinkēviču, un šīs tikšanās dažādos formātos apstiprina ciešo sadarbību. Navrockis norādīja uz Polijas karavīru klātbūtni Ādažos, kas simbolizē abu valstu kopīgo atbildību par drošību.

Sarunās skarti arī elektroenerģijas un Eiropas Savienības jautājumi, ekoloģiskā un enerģētikas problemātika, kā arī Baltijas valstu pieslēgšanās Eiropas elektrotīkliem. Polijas prezidents norādīja, ka reģionā vēl daudz darāmā.

Ekonomisko attiecību jomā prezidents atzīmēja, ka divpusējais tirdzniecības apgrozījums sasniedz trīs miljardus eiro gadā, un Polija ir viens no svarīgākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem.

Viņš pateicās Latvijas prezidentam par atbalstu Latvijas poļu kopienai, tostarp jautājumos par radio raidījumiem un poļu valodas mācīšanu Latvijas skolās. Navrockis norādīja, ka 45 000 Latvijas poļu var rēķināties ar prezidenta atbalstu.

Noslēgumā viņš pauda pārliecību, ka Polija un Latvija paliks sabiedrotie un draugi arī nākamajās desmitgadēs.

Ceturtdien ar Polijas prezidentu tikās arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

"Latvija un Polija ir ļoti tuvi sabiedrotie. Mūsu valstis vieno kopīga atbildība par reģiona drošību, cieša sadarbība Eiropas Savienības ārējās robežas aizsardzībā, kā arī kopīga nākotnes vīzija Eiropas Savienībā un NATO," uzsvēra Siliņa.

Latvijas premjere un Polijas prezidents pārrunāja ilgtermiņa investīcijas drošībā un aizsardzībā, tostarp enerģētiskajā neatkarībā no Krievijas. Siliņa atzina, ka Polija bija svarīgs sabiedrotais un atbalsts Baltijas valstīm, kad tās atslēdzās no BRELL. "Cieši sadarbojamies arī nelegālās migrācijas apkarošanā un kopīgi koordinējam palīdzību Ukrainai," akcentēja Siliņa.

Viņa arī atzīmēja, ka Latviju un Poliju vieno arī ekonomiskās, vēsturiski cilvēciskās un kultūras saites. "Mums Latvijā ir liela poļu kopiena, un tā ir svarīga saikne starp mūsu valstīm," teica premjere.