Narkotiku kontroles padome lemj pastiprināt digitālās vides uzraudzību 0 39

Šodien, 11.decembrī, notika Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes sēde, kurā tiesībsargājošās iestādes un veselības nozares eksperti iepazinās ar aktuālajām narkotisko un psihotropo vielu aprites tendencēm, kā arī izskatīja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ekspertu ieteikumus Latvijai par atkarību ārstēšanas un rehabilitācijas sistēmu.

Valsts ieņēmumu dienests un Valsts policija informēja par pieaugošu narkotisko vielu izņemšanas skaitu un svaru. 2025. gada deviņos mēnešos policija veikusi 2857 vielu un prekursoru izņemšanas, kas ir par 9,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Visbiežāk izņemtās vielas ir marihuāna, psihotropie medikamenti, amfetamīns, kokaīns un jaunie sintētiskie opioīdi. Valsts policija slēgusi interneta platformas, kurās darbojās automatizēti boti, kas piedāvā narkotiku iegādi un nosūtīja norādes uz slēptuvēm. Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde šogad identificējusi 45 Telegram grupas, kas izveidotas narkotiku izplatīšanai, un uzsākusi 17 kriminālprocesus, kuros aizturētas 30 personas. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde šogad uzsākusi 173 kriminālprocesus (2024. gadā tikpat visa gada laikā), bet izņemti 780 kg narkotiku.

Tiesībsargājošās iestādes uzsvēra, ka turpina stiprināt kiberdrošības kapacitāti un uzturēt ciešu sadarbību ar starptautiskajām institūcijām un Eiropolu. Padome nolēma, ka narkotisko vielu pieejamības ierobežošanas pasākumi digitālajā vidē turpmāk tiks padziļināti izskatīti, sagatavojot priekšlikumus pieejamības ierobežošanai. Vienlaikus Padome arī konceptuāli atbalstīja Valsts ieņēmuma dienesta un Tieslietu ministrijas sniegto priekšlikumu, kas arī diskutēts Tieslietu ministrijas Krimināllikuma darba grupā un paredz noteikt vienlīdzīgu regulējumu uz robežas un iekšzemē pārvietojot vai glabājot narkotiskās, psihotropās vielas, abos gadījumos piemērojot tikai administratīvo atbildību. Šobrīd šķērsojot robežu un glabājot narkotiskās, psihotropās vielas tiek piemērota kriminālatbildība, savukārt valsts iekšienē – administratīvā atbildība. Kā norādīja Valsts ieņēmumu dienests, Valsts policija, tad šobrīd šim procesam tērē ievērojamus cilvēku, finanšu un laika resursus. Izvēloties palikt pie esošā rīcības scenārija, liels resursu apjoms arvien tiks virzīts tādu nodarījumu atklāšanai un izmeklēšanai, kuru smagums, kaitējums un radītais apdraudējums pēc būtības nav samērīgs ar tā noteikto kvalifikāciju Krimināllikumā.

Konceptuāli tika atbalstīta pieeja, ka naloksona saturošu medikamentu pieejamība jāpaplašina sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Ieslodzījuma vietu pārvaldi un Valsts probācijas dienestu. Šī iniciatīva primāri tiktu mērķēta uz ieslodzītajiem un probācijas klientiem kā vienu no augstākā riska grupām. Veselības ministrija plāno veidot darba grupu iesaistot minētās iestādes , kuras ietvaros tiku spriests par iespēju pilotprojekta ietvarā ieviest naloksona sākotnēji tikai konkrētām mērķa grupām (probācijas dienesta klientiem), tai skaitā meklējot iespējamos finansējuma avotus.

PVO izvērtējums par atkarību ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumiem nepilngadīgajiem Latvijā norāda uz sistēmiskiem izaicinājumiem. PVO eksperti rekomendē turpmāk koncentrēties uz: elastīgām, individualizētām programmām, pakalpojumu pārvirzīšanu no stacionārās ārstēšanas uz kopienā balstītiem risinājumiem, pēcaprūpes stiprināšanu, bez kuras jebkura ārstēšana palielina recidīva risku, profilakses stiprināšanu skolās un sabiedrībā kopumā. Latvijai nepieciešama koordinēta, uz pierādījumiem balstīta sistēma, kas aptver profilaksi, ārstēšanu, rehabilitāciju un ilgtermiņa atbalstu. PVO pauda atbalstu jau VM noteikto prioritāšu īstenošanai un finansējuma nodrošināšanu trīs galvenajiem komponentiem - mobilais psihiatriskais dienests, multidisciplinārs ambulatorais dienests atkarību ārstēšanai un agrīna intervence un rehabilitācija. Atkarību ārstēšanā veselības pakalpojumos būtu jāiesaista psihologi, sociālie darbinieki un vienaudžu mentori.

Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padome atver visas iesaistītās puses, jo efektīva narkotiku politikas īstenošana prasa vienotu redzējumu, starpinstitūciju sadarbību un ieguldījumus uz cilvēku vajadzībām orientētus veselības aprūpes pakalpojumos. Līdz ar to padomes uzmanības lokā ir jautājumi ne tikai par narkotisko vielu pieejamības ierobežošanu, bet arī palīdzības sniegšanu tiem, kuri nonākuši atkarības slazdā, nodrošinot pieejamus, uz pierādījumiem balstītus pakalpojumus un ilgtermiņa atbalstu.