Jauns pavērsiens augstskolu akreditācijā: mazāk pārbaudījumu, bet rektori iebilst 0 40

Valdības sēdē, kur tika apstiprināti labojumi likumā par augstākajām izglītības iestādēm, ko virzīja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), galvenās debates bija par akreditācijas termiņiem un noteikumu stingrināšanu administratīvo aktu pārkāpumu gadījumā. Likumprojekts tālāk tiks nodots Saeimai.

Pēc jaunās sistēmas augstskola vai koledža tiks vērtēta kopumā: tās vadība, resursi, pasniedzēju kvalifikācija, iekšējie kvalitātes procesi un atbalsta mehānismi studentiem. Tas nozīmē vienu akreditācijas procedūru visai iestādei, nevis vairākas atsevišķas vērtēšanas katram studiju virzienam.

Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde valdības sēdē uzsvēra jaunās modeļa finansiālos ieguvumus — augstskolu izdevumi būtiski samazināsies. Piemēram, Latvijas Universitātes iepriekšējās akreditācijas izmaksas bija 100 000 eiro, bet pēc jaunās sistēmas tās samazināsies līdz 20 000 eiro.

Melbārde norādīja, ka jau panākta kopīga vienošanās ar iesaistītajām pusēm par likuma grozījumiem, tomēr daži noteikumi paliek nesaskaņoti. Tas attiecas uz akreditācijas termiņiem: ja augstskola atbilst prasībām, akreditācija tiek piešķirta uz septiņiem gadiem, bet iestādēm, kam nepieciešami uzlabojumi — uz trim gadiem. Ja augstskola divas reizes pēc kārtas saņem triju gadu akreditāciju, nākamajā pārbaudē tai vai nu tiks piešķirta pilna akreditācija, vai tā netiks akreditēta vispār.

IZM uzskata, ka šāda pieeja vajadzētu motivēt augstskolas un koledžas pašām uzlabot izglītības kvalitāti un pārvaldību. Tomēr Rektoru padome iebilst. Jaunā modelis arī dos mācību iestādēm lielāku autonomiju kvalitātes nodrošināšanā, vienlaikus pastiprinot valsts lomu uzraudzībā. Ministrija iegūs tiesības iniciēt neplānoto akreditāciju gadījumā, ja augstskola pārkāpj normatīvos aktus — iepriekš tas bija iespējams tikai būtisku pārkāpumu gadījumā.