Likumdevējam neatrodot risinājumu, nākotnē vēl kādā krimināllietā varētu izveidoties problēma ar arestētu kapitāldaļu pārvaldīšanu, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina jaunais ģenerālprokurors Armīns Meisters.
Jau ziņots, ka darbs pie grozījumiem likumā par arestēto kapitālsabiedrību kapitāla daļu uzraudzīšanu sākās 2022. gada sākumā, kad valdība slēgtā sēdē izskatīja ziņojumu par bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") lietā arestētās mantas pārvaldīšanu un novērtēšanu. Tolaik policija bija sākusi kriminālprocesu par Rūdolfa Meroni rīcību, pārvaldot Lemberga mantu. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" oktobrī vēstīja, ka policija šogad izbeigusi izmeklēšanu pret Meroni par Lemberga krimināllietā arestētās mantas nenodošanu Nodrošinājuma valsts aģentūrai.
Tomēr vairāku gadu laikā Tieslietu ministrija (TM) neizdevās panākt starpinstitūciju saskaņojumu izstrādātajam normatīvajam aktam, lai to varētu izskatīt Ministru kabinetā un virzīt uz Saeimu ierastajā kārtībā.
"De facto" oktobrī ziņoja, ka Lemberga un Meroni turpmāko gadu sadarbību var rezumēt, izmantojot 2007. gada nogalē prokuratūrā tapušus dokumentus par aresta uzlikšanu mantai. Vienā no lēmumiem uzskaitītas daļas ārzemju uzņēmumos un arī miljonus dolāru vērtas prasījumu tiesības, kas, prokuratūras ieskatā, tieši vai pastarpināti pieder Lemberga ģimenei. Dokumentā konstatēts, ka manta tajā brīdī atradās Meroni pārvaldībā, tādēļ viņam tā arī tika uzticēta glabāšanā.
Jaunums ir tas, ka šogad noslēgta Valsts policijas izmeklēšana atklāj, ka Lemberga krimināllietā minētā manta ārvalstīs nemaz nav arestēta. Proti, aresta lēmums nav atzīts attiecīgajās jurisdikcijās.
Vaicāts par apsūdzētā Lemberga aktīviem, ko nodeva glabāšanai Meroni, ģenerālprokurors ceturtdien "Krustpunktā" atbildēja, ka tālajā pagātnē ķeroties klāt pie jautājuma risināšanas, nevienam īsti neesot bijis priekšstats, kā netaustāmās vērtības kādam nodot atbildīgā glabāšanā. Risinājums, kas Lemberga lietā tika panākts, faktiski esot bijis kompromiss, lai vispār visam nebūtu jāatceļ arests.
Patlaban tas ir radījis virkni jautājumu un problēmu, turklāt pats būtiskākais ir tas, ka visu šo gadu laikā Kriminālprocesa likumā nav iekļauts risinājums, sacīja Meisters. Viņš uzskata, ka nevis prokuratūra vai tiesa, bet likumdevējs nav izpildījis mājasdarbu par risinājuma atrašanu.
Ja šāda situācija izveidotos citās lietās, prokurors būtu spiests improvizēt, jo prokuratūra nevarot nodrošināt kontroli pār to, kas notiek tālāk ar arestēto mantu citās valstīs, īpaši, ja tās ir akcijas, vērtspapīri un tamlīdzīgas netaustāmas lietas, ko nevar nodot glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai vai iesaldēt bankas kontā.
Tā joprojām ir problēma, līdz ar to, ja nav sakārtota normatīvā bāze, tad nav iespējams saukt pie atbildības personu, kura šo situāciju ir izmantojusi, skaidroja ģenerālprokurors.
Lemberga lietā prokuratūra pat nevarot identificēt, kas ar šo mantu kurā brīdī ir noticis un kāds patlaban tai ir statuss. Meistera viens no mājasdarbiem būšot runāt ar Lemberga lietā apsūdzību uzturošo prokuroru, lai gan prokuratūra neko vairs nevarot izmainīt, jo Lemberga lieta atrodas Augstākajā tiesā (AT). Prokuratūra gaidot tiesas lēmumu, un viens no šiem jautājumiem esot arī par rīcību ar mantu.
Tāpat Meisters atgādināja, ka kriminālprocess, kas bija sākts saistībā ar darbībām ar arestēto mantu, ir izbeigts, un viņš no prokuroriem nav saņēmis kādas ziņas, ka tas būtu atjaunojams, jo persona vienkārši nav pārkāpusi neeksistējošu likumu.
"Tāpēc jautājums ir sarežģīts un tā ir rūgta pieredze, bet, nu, skatīsimies, kā sprieduma izpildes stadijā vispār būs iespējas starptautiski risināt un saprast, kas ir arestēts un kā valsts var atgūt to visu," uzsvēra Meisters.
Viņš pauda cerību, ka pie jautājuma sakārtošanas varēs atgriezties sadarbībā ar Saeimas Juridisko komisiju. Risinājums iepriekš Saeimā tika meklēts, taču Meisters diskusijās nav piedalījies un viņam neesot zināmi iemesli tolaik piedāvātā risinājuma neieviešanai.
"To visu ir iespējams atkal celt galdā un meklēt šo risinājumu, jo, vērtējot 21. gadsimtu un visus iespējamos mantas nobēdzināšanas un atsavināšanas veidus, es teiktu, ka noteikti kādā lietā vēl varētu šāda problēma būt," uzsvēra Meisters.
Kā ziņots, AT pērn ir ierosināja kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Lembergam piespriests četru gadu cietumsods un mantas konfiskācija.
Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance Lembergu atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja viņam piemēroto cietumsodu.
Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā. Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007. gada 14. marta līdz 2007. gada 10. jūlijam un no 2021. gada 22. februāra līdz 2022. gada 25. februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007. gada 10. jūlija līdz 2008. gada 22. februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas jeb divus gadus.
Ja šāds spriedums stāsies spēkā, Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu.
Daļā apsūdzību Lembergu attaisnoja.
Arī Lemberga dēlam Anrijam Lembergam tiesa lēma samazināt cietumsodu, piespriežot vienu gadu un 11 mēnešus aiz restēm. Tāpat tiesa viņam piesprieda mantas konfiskāciju.
Kādreizējam Aivara Lemberga biznesa partnerim Ansim Sormulim tika piespriests mazāks sods nekā pirmajā instancē, proti, brīvības atņemšanu uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem. Sodā ieskaitīja arī viņa aptuveni mēnesi ilgo atrašanos apcietinājumā 2007. gadā. Arī Sormulim piemērota manta konfiskācija.
Atstāt komentāru