Pašlaik nav iespējams ar pietiekamu precizitāti noteikt, cik augstskolu absolventu no trešajām valstīm patiesībā turpina strādāt Latvijā, jo pieejamie dati sniedz atšķirīgas ciparus.
Par to ziņots Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas pētījumu centra pētījumā "Ārvalstu studentu integrācija un nodarbinātības iespējas Latvijā".
2024/2025. mācību gadā Latvijas augstskolās mācījās 66 952 studenti, tostarp 15 % ārvalstnieku. Starp šiem studentiem vairāk nekā puse, proti, 6 575 cilvēki, bija trešo valstu pilsoņi, kuri dzīvo Latvijā ar pagaidu uzturēšanās atļauju mācībām.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu trešo valstu studentu skaits pieauga par trim procentpunktiem. Kopš 2015. gada dinamika bija pozitīva, izņemot pandēmijas periodu no 2020. līdz 2022. gadam, kad mācību iespējas bija ierobežotas.
Lielākā daļa trešo valstu studentu ierodas no Indijas, Uzbekistānas un Šrilankas. Latvijas universitātes konkurē galvenokārt šaurā valstu grupā. Tas nozīmē, ka interese par mācībām Latvijā ir koncentrēta dažās konkrētās valstīs, norāda pētnieki. Kopš 2017. gada visstraujāk pieauga studentu skaits no Indijas, pēc tam sekoja Uzbekistāna un Šrilanka.
Ārvalstu studentu koncentrācija dažādās universitātēs ir atšķirīga. Visvairāk trešo valstu studentu bija Rīgas Tehniskajā universitātē - 2606 cilvēki, kas veido apmēram 85 % mobilitātes studentu. Rīgas Stradiņa universitātē lielākā daļa studentu ir no ES valstīm, bet trešo valstu studenti veido tikai 10 %, proti, 322. Latvijas Universitātē trešo valstu studenti veidoja apmēram pusi no kopējā ārvalstu studentu skaita - 316 cilvēkus.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024. gadā Latvijas augstskolas pabeidza 878 trešo valstu pilsoņi. Visvairāk absolventu bija no Indijas (298), Uzbekistānas (143), Ukrainas (99) un Šrilankas (79). Vismazāk ieradās no Krievijas, Azerbaidžānas un Turcijas, bet absolventu skaits no citām valstīm bija mazāks par 17 cilvēkiem.
Pētniekuprāt, dati par to, cik trešo valstu studenti patiesībā pabeidz mācības un paliek strādāt Latvijā, sniegtu vērtīgu informāciju par programmu efektivitāti, studentu motivāciju un patiesajiem mācību mērķiem. Nav iespējams ar pietiekamu precizitāti aprēķināt trešo valstu studentu daļu, kuri uzsāk mācības Latvijā un tās pabeidz.
Ziņojumā arī norādīts uz atšķirībām dažādos datu avotos par to, cik trešo valstu pilsoņu turpina strādāt Latvijā pēc mācību beigām. Pētnieku piesardzīgās aplēses liecina, ka tas varētu būt no 30 līdz 40 % absolventu no trešajām valstīm.
Dati no "Eurostat" rāda, ka 2024. gadā 270 trešo valstu pilsoņi mainīja uzturēšanās atļaujas statusu no mācībām uz darbu. Tomēr šo datu interpretācija var būt ierobežota: daži studenti turpina mācības maģistrantūrā vai doktorantūrā vai maina statusu citu iemeslu dēļ, piemēram, laulības dēļ.
- gadā 283 trešo valstu pilsoņi uzsāka darbu Latvijā tūlīt pēc mācību beigām, bet vēl 139 saņēma darba atļauju. Tādējādi kopumā apmēram 43 % absolventu palika Latvijā, lai strādātu vai meklētu darbu, aprēķinājuši pētnieki. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem šis rādītājs ir aptuveni tāds pats - apmēram 48 % 2023. gadā un 58 % 2022. gadā.
Lielākā daļa no viņiem strādā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sektorā, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā. Tomēr, salīdzinot ar Latvijas absolventiem, trešo valstu pilsoņi biežāk strādā mazāk kvalificētās profesijās, teikts ziņojumā.
Atstāt komentāru