Sestdien Latvija, tostarp Rīga, nonāca apledojuma varā. Mitrs sniegs un lietus pie nulles temperatūras pārvērta ielas, pagalmus un ietves par slidotavu, raksta Otkrito.lv.
Oficiāli Rīgas dome agri no rīta ziņoja: no nakts ceļa segumi tiek kaisīti ar pretslīdes maisījumu, strādā desmitiem tehnikas vienību, ietves vēsturiskajā centrā apstrādā mobilās brigādes. Tomēr realitātē šī diena daudziem iedzīvotājiem kļuva par kritienu, slīdēšanu un nervozām ziņām sociālajos tīklos.
Ņemot vērā esošos laikapstākļus galvaspilsētā, Rīgas dome paziņoja, ka:
- no nakts ceļa segumi intensīvi tiek kaisīti ar pretslīdes maisījumu;
- no agra rīta uz ceļiem strādāja 41 tehnikas vienība;
- 38 tehnikas vienības, kas apkalpo ietves, bija jāiznāk darbā no plkst. 12.00 — laikā, kad tiek gaidīta vislielākā apledojuma iespējamība;
- vēsturiskajā centrā ietves, kuru garums ir 162 kilometri, kaisa četras mobilās brigādes, pirmkārt, tur, kur ir vislielākais gājēju plūsmas apjoms.
Pašvaldība uzsver, ka ietvju tīrīšana un kaisīšana tiek veikta centralizēti: pēc snigšanas ietves tiek tīrītas līdz 1,5 metru platumam un apstrādātas ar pretslīdes materiālu. Ietves pie pagalmiem, kā iepriekš, jānotīra un jākaisa īpašniekiem vai apsaimniekotājiem. Nekustamā īpašuma īpašnieki, kuru zemes gabali robežojas ar ietvēm, var saņemt 50 kilogramus bezmaksas smilšu, bet apsaimniekotājiem un māju īpašniekiem ieteicams uzraudzīt jumtu stāvokli un tīrīt tos no sniega un ledus.
Uz papīra sistēma izskatās loģiski. Bet praksē zīmējas pavisam cita aina.
«Mums nevienam nav darīšana ar parastajiem mirstīgajiem»
Vienā no Rīgas grupām sociālajos tīklos zem ieraksta par negadījumu pagalmā, kas notika uz apledojuša ceļa, izcēlās dzīvīga diskusija. «Mums nevienam nav darīšana ar parastajiem mirstīgajiem. Augstākajiem vienmēr ir viens atbildes variants: mēs negaidījām šādus laikapstākļus,» raksta dalībnieks.
Daļa lietotāju ir pārliecināti, ka atbildības sistēma ir izveidota tā, ka beigās vainīgs paliek parastais cilvēks — vadītājs vai gājējs: «Cik forši savu atbildību uz citiem pārlikt! Sliktam dejotājam, kā teikts, vienmēr kaut kas traucē,» komentē cits dalībnieks, atgādinot par nepieciešamību pašiem novērtēt ceļa stāvokli.
Vēl viens komentētājs atceras sarunu ar policistu pēc bīstamas situācijas uz «melna ledus»: «Man policists teica: tā ir jūsu problēma, jūs nesatvērāt stūri. Mani argumenti par melno ledu un dienestu bezdarbību nekur nenonāca… Jābūt uzmanīgiem uz ceļiem ziemā, viss atkarīgs tikai no jums un jūsu spējas vadīt auto.»
Pagalmi un ietves: kas par ko patiesībā atbild
Viens no vissmagākajiem jautājumiem ir pagalmu ceļi. Daļa iedzīvotāju ir pārliecināti: šeit pašvaldība mazgā rokas. «Man šķiet, ka viņi nenes atbildību par ceļiem pagalmā. Mums ir cita apsaimniekošanas firma, viņi noteikti nenes,» raksta komentētājs. «RNP atbild par ietvi, nevis ceļiem automašīnām, diemžēl,» precizē cits anonīms dalībnieks.
«Es lidoju ar kājām uz augšu»: rīdzinieki dusmojas - pilsēta pārvērtusies par slidotavu, pat pašā centrā
Tajā pašā laikā ir piemēri pretējai pieredzei — kur sētnieki iznāk agri un dara visu, ko var: «Viss atkarīgs no sētniekiem. Mums pagalmā pus deviņos jau ceļu kaisa sētnieks. Un tas nebija vienīgais viņas iznākums pagalmā,» stāsta Natālija.
«Sētnieki strādā, ietves kaisa, vismaz mūsu pagalmos. Bet man šķiet, ka brauktuve — nav viņu atbildības zona. Šodien es nekur nebraucu laika apstākļu dēļ,» atzīstas Svetlana.
Tomēr daudzi komentāri apraksta pretēju ainu: «Ietves neviens nekaisa, kur nu vēl par ceļiem. Visas pakāpieni bija ledus, vakar vēl darba dienā,» dalās viena no dalībniecēm. «Jā, tas ir šausmīgi! Grūti noturēties uz kājām. Īpaši slideni uz bruģa. Uz asfalta nav tik slideni, mēs gājām pa brauktuvi līdz mašīnai,» raksta cita. «Izgāju no mājas un uz bruģa ar kājām uz augšu un uz leju, piezemējos uz muguras,» stāsta vēl viena iedzīvotāja.
Ir arī sūdzības par pašu tīrīšanas organizāciju: «Nav tagad sētnieku, kas atbild par ietvēm, par sniega tīrīšanu. Tagad ir mobilās brigādes, kas nāk reizi nedēļā un izskatās, ka strādā,» uzskata Jekaterina.
Cits lietotājs aizstāv darbiniekus: «Sētniekiem patiešām ir daudz darba, vairāki objekti, sniegs, ir arī jāmazgā kāpnes. Un tas ir sētnieki biežāk sievietes, nevis vīrieši! Par niecīgu samaksu kāds tīra, kā var, un daudziem tas ir vienalga. Paši nokaisiet, un nebūs jāgaida nevienam,» raksta lietotājs.
Gājēji: kritieni pie durvīm un uz pakāpieniem
Pēc komentāriem redzams: apledojums vispirms skāris gājējus. Cilvēki masveidā ziņo par kritieniem: «Es jau paspēju nokrist,» īsi atzīstas viens no anonīmajiem dalībniekiem. «Šodien ir ļoti bīstami. Nav jāiet nevienā citā reizē, ja nav tiešām steidzami. Grūti nokļuvu darbā, vienkārši ledus visur uz ietvēm, un tas ir pats centrs,» raksta cita.
Vēl viena rīdziniece stāsta: «Es nokritu, izejot no Gulbja laboratorijas uz viņu trim pakāpieniem, dēls nokrita ceļā uz treniņu. Tīrs slidotava. Vismaz būtu nokaisījuši ar kaut ko.» Daži atzīmē, ka apledojuma dēļ burtiski «gāja izkāpjot»: «Izgāju ar suni, un mēs abi gājām „izkāpjot”. Mums pagalmā ir nokaisīts, bet uz ielām — šausmas!», «Skatos pa logu, kā cilvēki krīt, šausmas… Vienkārši ledus,» raksta cita iedzīvotāja, kura galu galā izlēma palikt mājās.
Daļa komentētāju atceras, ka gadījumā, ja nokrīt uz neiztīrītas teritorijas, var prasīt kompensāciju: «Nedēļas sākumā lasīju rakstu: ja jūs nokritāt ledus dēļ, neiztīrītā ceļa dēļ, jāizsauc ātrā palīdzība un policija, lai fiksētu kritienu, pēc tam var prasīt apsaimniekošanas firmai, kas jāizmaksā zaudējumi,» atgādina Karina.
Vadītāji, sētnieki un ziemas riepas
Fona pagalmā notikušajiem negadījumiem rodas jautājums: kas ir vainīgs, ja mašīnu aiznes? Daži ir pārliecināti — komunālie dienesti, citi — vadītājs. «Nu, tātad jautājums nav par to, ka nepieciešamas ziemas riepas, ka dzīvojamā zona un jābrauc ļoti lēni, kontrolējot mašīnu? Sētnieki ir vainīgi?» jautā anonīms dalībnieks. «Ātrumam bija jābūt piemērotam, nevis uzreiz gāzi grīdā. Mums ziemā pagalmā labi, ja divas reizes ziemā nokaisa. Slidens ir neiedomājams, bet neviens neieskrēja sienā,» raksta lietotājs. «Autors, nu šeit jau ir tīri jūsu atbildība un nav jāliek uz citiem. Jūs redzējāt ceļa stāvokli,» stingri rezumē cits dalībnieks.
Daži piedāvā attiekties uz notikušo filozofiski: «Sakiet „paldies, ka ar naudu” un priecājieties, ka lēti izsprukuši no lielākām nepatikšanām,» raksta Ilona.
Apsaimniekošanas uzņēmumi: «ne sāls, ne smiltis nepalīdz»
Atsevišķa diskusiju daļa ir māju apsaimniekošanas pozīcija. Iedzīvotāji vienā no mājām tieši paziņoja, ka apstākļos «ledus lietus» zināmās metodes ir mazefektīvas: «Mums māju apsaimniekošana teica, ka tādos apstākļos, kad bija „ledus lietus”, neiedarbojas pretslīdes metodes, ne sāls, ne smiltis nepalīdz. Tāpēc pieļauju, ka RNP jums šodien maz ko palīdzētu,» raksta Jekaterina.
Šajā fonā komentāri par sētniekiem, kas kaisa ietvi zem lietus, izklausās gandrīz ironiski: «Paga… uz ielas līst lietus, skatos pa logu, bet sētnieki staigā un kaisa ar smiltīm ietvi. Pilnīgi jau…?» — brīnās Latvijas iedzīvotāja.
Sabiedriskais transports, kavējumi un izvēle palikt mājās
Apledojums skāris ne tikai pagalmus un ietves, bet arī transporta grafikus. Viena no vilciena pasažierēm dalās ar savu pieredzi: «Es devos ar vilcienu Jūrmala-Rīga, vilciens kavējās par 40 minūtēm, bet tagad viss vagons sēž stacijā Lielupē jau 20 minūtes un gaida, kad dosimies. Dīvaina diena, acīmredzot, visiem šodien,» raksta Elena.
Nav brīnums, ka daudzi galu galā izvēlējās sabiedrisko transportu vai vispār palika mājās: «Es tāpēc devos ar sabiedrisko transportu, nu ļoti slideni,» skaidro viena no dalībniecēm. «Šodien es izvēlējos būt mājās, skatīties seriālus… Skatos pa logu, kā cilvēki krīt, šausmas,» atzīstas cita.
