Labdarības fonds aicina ieviest nacionālu finansēšanas programmu bezsaimnieka kaķu sterilizācijai 0 25

Vairākās pašvaldībās bezsaimnieka dzīvnieku skaits turpina pieaugt. Liepiņa uzskata, ka, pirmkārt, ir jābūt vienotai izpratnei valstiskā līmenī par to, ka ielas kaķi nav norma - tie ir istabas dzīvnieki, kas cilvēku bezatbildības dēļ nonākuši uz ielas un tur savairojušies.

Otrkārt, katrai pašvaldībai ir jābūt ieinteresētai sabiedrības izglītošanā un sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām un brīvprātīgajiem šo koloniju ierobežošanā.

Liepiņa skaidro, ka, lai gan pašvaldībām ir tieša atbildība par bezsaimnieka dzīvnieku populācijas kontroli, ir pašvaldības, kas dažādu iemeslu dēļ ilgstoši nav noslēgušas līgumus ar dzīvnieku patversmēm un citiem pakalpojumu sniedzējiem, "faktiski atstājot problēmas risināšanu uz nevalstisko organizāciju un sabiedrības pleciem".

Fondā norāda, ka risināt bezsaimnieka kaķu pārprodukcijas problēmu kavē pašvaldību ierobežotie resursi un nesakārtotā pārvaldība. Tā kā pašvaldībām nav pienākuma veikt bezsaimnieka kaķu uzskaiti, tām trūkst informācijas par ielas kaķu skaitu, tāpēc lēmumi bieži tiek pieņemti "bez objektīvas situācijas izpratnes un balstās pieņēmumos, nevis datos".

Liepiņa uzsver, ka problēma ir samilzusi - par to fondu informējot dzīvnieku aizsardzības biedrības no visas Latvijas. "It kā jau tā tiek risināta, jo pašvaldības dzīvnieku palīdzības pozīcijai ik gadu atvēl noteiktu budžetu, taču tas ir pārāk mazs," atzīst fonda vadītāja.

Viņasprāt, atbildīgajiem darbiniekiem šis budžets ir jāsadala ne tikai ielas kaķu ķeršanai, transportēšanai un sterilizācijai, bet arī citām vajadzībām, piemēram, notriektu dzīvnieku savākšanai, suņu un kaķu izķeršanai, uzņemšanai patversmē un uzturēšanai.

Dzīvnieku aizsardzības biedrības un patversmes, kam ir sadarbības līgumi ar pašvaldībām, spēj reaģēt tikai uz izsaukumiem, nevis plānveidīgi risināt problēmu savā teritorijā. Liepiņa skaidro, ka tādējādi problēma netiek risināta mērķtiecīgi - faktiski tiek tikai "apdzēsti ugunsgrēki". Šāds scenārijs ilgtermiņā noved pie piešķirtā budžeta neefektīvas izlietošanas, pauž fonda vadītāja.

Tā kā ar pieejamo budžetu pašvaldībām ir iespējams tikai "apdzēst ugunsgrēkus", citas dzīvnieku aizsardzības biedrības un brīvprātīgie "metas palīgā, jo nespēj vienaldzīgi noskatīties".

"Vietējās biedrības no privātajiem un ziedotāju līdzekļiem apmaksā sterilizāciju, koordinē dzīvnieku izķeršanu un aprūpi, kā arī runā ar sabiedrību," situāciju raksturo Liepiņa.

Taču fonda vadītāja vērš uzmanību, ka ar pašvaldību un brīvprātīgo centieniem nav gana, lai pilnībā apturētu bezsaimnieka kaķu nekontrolētu vairošanos.

Kamēr netiks ieviesta vienota sistēma valsts mērogā un nemainīsies sabiedrības attieksme pret kaķu sterilizāciju, Latvijā turpināsies cīņa ar sekām, kas "finansiāli un emocionāli ir daudz smagāk nekā problēmas sakārtošana pamatos", norāda Liepiņa.

Latvijas normatīvie akti paredz, ka patversmes drīkst nonāvēt dzīvniekus, kuriem 14 dienu laikā nav pieteicies saimnieks. Piecpadsmitajā dienā beidzas pašvaldības piešķirtais finansējums, un dzīvnieks ir vai nu jāuztur par ziedotāju līdzekļiem, kā daudzas patversmes to dara, vai arī to ir ļauts nogalināt.

Liepiņa norāda, ka var ķerties klāt likuma grozīšanai, kas aizliegtu izmantot nonāvēšanu kā instrumentu dzīvnieku pārprodukcijas mazināšanai, bet, ja valstī kopumā netiks sakārtota sistēma, "pēc kāda laika dzīvnieki sadzims atkal".

Kā ziņots, šobrīd fonds "Sofi" īsteno pilotprojektus, lai ierobežotu kaķu nekontrolētu vairošanos un veicinātu atbildīgu izturēšanos pret mājdzīvniekiem. Patlaban fondam ir aktīvas divas šādas programmas.

"Sofi" bezsaimnieka kaķu sterilizācijas programma jau darbojusies Limbažu novadā, un šobrīd tā tiek turpināta Kuldīgas novadā, atbalstot Latvijas pašvaldības sistemātiski risināt ielas kaķu pārprodukcijas problēmu.

Savukārt Latgalē izveidota pilotprogramma, lai mazinātu saimnieka kaķu ietekmi uz bezsaimnieka kaķu nekontrolētu vairošanos. Tiek palīdzēts Daugavpils un Augšdaugavas novadu iedzīvotājiem no sociālā riska grupām bez maksas sterilizēt savu kaķi, jo arī nesterilizēti saimnieka kaķi veicina ielas kaķu koloniju veidošanos. Diemžēl daļa iedzīvotāju nemaz nezina, ka kaķim, kurš dodas ārpus mājām, ir obligāti jābūt sterilizētam - to nosaka likums, akcentē Liepiņa. Viņa atzīst, ka Latgalē situācija ar ielas kaķiem ir vissliktākā.

Fonds pakāpeniski turpinās savas programmas arī citos Latvijas novados, lai palīdzētu cīņā ar ielas kaķu pārprodukciju, taču uzsver - kamēr valsts mērogā nebūs vienotas pieejas gan seku likvidēšanā, gan sabiedrības izglītošanā, šī būs "cīņa bez uzvaras".

Labdarības fonds "Sofi" ir organizācija, kuras galvenais mērķis ir sniegt atbalstu dzīvniekiem, jo īpaši tiem, kas nonākuši bezpalīdzīgā stāvoklī, un palīdzēt uzlabot to labklājību ilgtermiņā.