Kurina krāsni, daudziem cilvēkiem rodas kārdinājums vienlaikus atbrīvoties arī no sadzīves atkritumiem. Tomēr tas var novest pie nopietnām sekām — gan videi, gan pašiem cilvēkiem.
Ieslēgt kamīnu vai uzsildīt krāsni — tieši tā daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām silda savas mājas aukstajā laikā. Valsts vides dienests (VVD) atgādina: atkritumu dedzināšana kamīnā vai krāsnī ne tikai nav ieteicama veselības kaitējuma dēļ, bet arī ir aizliegta ar likumu.
„Lielākā daļa šādu atkritumu satur plastmasu. Parādās nepatīkama smaka, jo nenotiek pilnīga sadegšana. Krāsns nav paredzēta atkritumu dedzināšanai — tā ir paredzēta noteikta veida kurināmā izmantošanai,” sacīja Valsts vides dienesta operatīvās koordinācijas centra direktors Elmars Jasiņskis.
Atkritumu dedzināšana krāsnī, ugunskurā vai kamīnā — tostarp plastmasas un gumijas izstrādājumiem, kā arī mēbelēm, kas pārklātas ar krāsu, laku vai līmi — piesārņo apkārtējo vidi.
„Visbiežāk gaisā izdalās kancerogēnas vielas un smagie metāli, kad tiek dedzināti priekšmeti, kurus nevajadzētu likt kamīnā vai krāsnī,” komentēja Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāve Sandija Snīkere.
Nedomājiet, ka šīs vielas vienkārši aizlido caur skursteni — un uz to viss beidzas.
„Tās nosēžas uz zemes apkārtnē — pagalmā vai kaimiņu dārzā — un piesārņo augsni. Un tur aug ābeles vai zemenes, kas visu to uzsūc. Vielas un ķīmiskās savienojumi, kas iznāk caur skursteni nepilnīgi sadegušā veidā, nonāk apritē, un mēs pēc tam paši tās saņemam atpakaļ — ar pārtiku vai caur elpošanu,” piebilda Elmars Jasiņskis.
Apdraudējums jūsu un kaimiņu veselībai — tas ir tikai viens risks. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) norāda, ka atkritumu dedzināšana arī palielina ugunsgrēka rašanās risku mājā.
„Šīs vielas nenodedzina pilnībā. Pirmkārt, tās var bojāt pašu apkures ierīci. Turklāt skursteņi un caurules ļoti ātri aizsērē un pārklājas ar plastmasas atlikumiem. Pēc tam skursteņa tīrītājs tos nevar kārtīgi notīrīt — viss pielīp. Iztīrīt praktiski nav iespējams, vieglāk ir izjaukt skursteni un uzbūvēt jaunu. Ja pēc tam ilgi kurinās vai iekritīs dzirkstele, caurule var aizdegties,” uzsvēra VUGD ugunsdrošības normu uzraudzības pārvaldes vadītājs Džintars Lagzdiņš.
Valsts vides dienests atgādina, ka par atkritumu dedzināšanu var tikt piemērots arī naudas sods.
„Fiziskām personām — līdz 1000 eiro, juridiskām — līdz 2800 eiro,” uzsvēra Elmars Jasiņskis.
Lai gan kontrolēt, ko tieši savās krāsnīs dedzina privātpersonas, praktiski nav iespējams, speciālisti uzsver: apkures ierīču bojājumi, skursteņa tīrīšanas neiespējamība vai pat ugunsgrēks galu galā izmaksās ievērojami dārgāk nekā atkritumu izvešana un šķirošana.
Atstāt komentāru