Samazinās to mājsaimniecību skaits, kas plāno savas finanses 0 39

Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums1 atklāj, ka pēdējos gados sarucis Latvijas mājsaimniecību īpatsvars, kas plāno savas finanses un seko līdzi tam, lai izdevumi nepārsniedz regulāros ienākumus. Ja 2017. gadā 55 % aptaujāto mājsaimniecību norādīja, ka budžetu plāno visu laiku, tad šogad to piekopj jau mazāk nekā puse jeb 45 %. Vēl trešdaļa (34 %) savu finanšu plānošanai pievēršas neregulāri, pēc nepieciešamības. Astoņu gadu laikā teju dubultojies respondentu skaits, kas salīdzinoši drosmīgi atzīst – savu budžetu neplāno un neseko līdzi kā ienākumiem, tā arī izdevumiem – šādu viedokli šogad pauž 14 % respondentu.

“Pētījuma dati šķietami liek secināt, ka cilvēki jūtas brīvāki savā rīcībā ar naudu. Proti, plānotāju skaits mazinās, neplānotāju – palielinās. Tomēr – vai tas liecina par labu dzīvi? Dati rāda visai neviennozīmīgu ainu,” situācijas problemātiku iezīmē Evija Kropa, Finanšu pratības jomas vadītāja.

Vai tiešām budžetu neplāno tikai turīgie?

Labās dzīves faktora ietekmi uz budžeta neplānošanu no vienas puses apstiprina aptaujas dati pa vecuma grupām – vismazāk plānošanai pievēršas respondenti vecumā no 40 līdz 49 gadiem, kad vairums aptaujāto pēc statistikas datiem ir nostabilizējušies savas karjeras ceļā un sasnieguši arī darba mūža augstāko atalgojuma līmeni. Kūtrāk budžeta plānošanai pievēršas vīrieši (pastāvīgi budžetu plāno 43 % vīriešu un 48 % sieviešu), kuri visbiežāk saņem statistiski lielāku atalgojumu nekā sievietes.

Tajā pašā laikā, analizējot pētījuma datus, atklājas, ka ienākumu lielums nav aizvietotājs finanšu disciplīnai. Iedzīvotāju atbildes pēc ienākumu līmeņa segmentiem uzrāda, ka vismazākais pastāvīgo budžeta plānotāju īpatsvars (41 %) ir izteikti mazo ienākumu (līdz 550 eiro mēnesī) mājsaimniecību vidū, kamēr pārējos segmentos tas ir vidēji 47 %.

Budžeta neplānošanai ir vairākas ēnas puses, kas tieši skar attiecības ar tuviniekiem. Proti, tie, kas budžetu plāno retāk, pēdējo 6 mēnešu laikā salīdzinoši biežāk saskārušies ar situācijām, kad nav spējuši tikt galā ar ikmēneša izdevumiem, daudzkārt par naudu strīdējušies ar tuviniekiem, biežāk izjutuši vainas apziņu par naudas tērēšanu nesvarīgām lietām, kā arī vairāk izjutuši satraukumu un nemieru par naudu. Tāpat aptaujas rezultāti rāda, ka strīdu biežums ar partneri par naudas tēmu ir krietni lielāks tiem, kas budžetu neplāno – jārēķinās, ka par naudu nāksies strīdēties vairākas reizes nedēļā vai pat katru dienu. Savukārt tie, kuri regulāri plāno savu budžetu, retāk saskārušies ar negatīvām emocijām, ko izraisa neapdomīga naudas tērēšana.

Cītīgākie budžeta plānotāji ir jaunieši (18–29 gadi) un seniori (60–74 gadi), tātad cilvēki, kuriem darba mūža ienesīgākie gadi vēl tikai priekšā vai arī jau aiz muguras. Pētījuma dati arī parāda vēl kādu sakarību: jo augstāka izglītība, jo vairāk seko līdzi savām naudas lietām, turklāt dara to regulāri, kas arī ir efektīvākā budžeta plānošanas pieeja ilgtermiņā.

“Kā visās dzīves jomās, tā arī budžeta plānošanā svarīgākā lieta ir līdzsvars. Tas nozīmē gan rūpes par ienākumu plūsmu, gan pārdomātiem tēriņiem. Strādājot tikai ar vienu no diviem mainīgajiem, nevaram īstenot pilnu veselīgas un sabalansētas budžeta plānošanas potenciālu. Izdevumus var samazināt tikai līdz zināmai robežai, savukārt visu nopelnīto neapdomīgi iztērēt, neko nenovirzot drošības spilvenam, arī nav ilgtspējīga pieeja. Un ir nepareizi domāt, ka budžeta plānošana ir nepieciešama tikai lielākiem ienākumiem. Vienlīdz svarīgi tas ir arī izteikti mazo ienākumu segmentā, kur katram iztērētajam vai ietaupītajam eiro ir daudz lielāka ietekme uz ģimenes budžetu,” tā Evija Kropa.

Izaicinājums – nepaļauties uz budžeta plānošanu galvā

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem visbiežāk piekoptā budžeta plānošanas metode ir atmiņā, prātā, bez īpaši izveidotas sistēmas – šādu metodi izvēlējušies 48 % respondentu. Vien katrs ceturtais (25 %) sava un ģimenes budžeta plānošanai izmanto pašu veidotus rakstveida uzskaites rīkus, tos kombinējot vai arī pilnībā aizstājot ar elektronisko uzskaites sistēmu (20 %). Katrs desmitais (9 %) izmanto speciāli šim mērķim izveidotu mobilo aplikāciju, bet 7 % izvēlas bankas piedāvāto budžeta plānošanas rīku.

Finanšu uzskaiti galvā visbiežāk (59 %) īsteno 50–59 gadus vecie respondenti, savukārt elektroniski – datorā vai viedierīcēs – visbiežāk plāno jaunākie (līdz 40 gadu vecumam) iedzīvotāji (32 %).

“Budžeta plānošanā svarīga ir ikdienas finanšu pārvaldīšana, tomēr ne mazāk svarīga ir arī izvēlētā pieeja. Vienas pareizās metodes nav, jo kādam ļoti labi strādās vecā, labā kladīte, savukārt kādam citam – mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas ar mākoņpakalpojumiem, iespējām budžetu pārvaldīt kopīgi ar ģimenes locekļiem vai izdevumu kategorizēšanas automatizēšana. Tomēr finanšu plānošana galvā, paļaujoties vien uz sajūtām un atmiņu, nav uzskatāma par nopietnu. Nereti mūsu priekšstati par tēriņu paradumiem, apmēriem un to ietekmi uz budžetu patieso ainu iegūst vien tad, kad tos pienācīgi un redzami uzskaitām un ieskatāmies patiesībai acīs. Citādi nākas rēķināties ar neparedzētiem iztrūkumiem, nepilnīgu sava budžeta potenciāla apgūšanu, kā arī nesasniegtiem mērķiem un lielāku nedrošību,” uzsver Evija Kropa.