Lai risinātu azartspēļu atkarību Latvijā, ir vajadzīga nacionāla stratēģija, aģentūru LETA informē Latvijā licencēto azartspēļu biedrība (LLAB).
Biedrība norāda, ka ir vajadzīga nacionāla stratēģija, kurā iekļauta datu uzskaite un monitorings, profilakse, ārstēšana, rehabilitācija, kā arī skaidri definēts atbildības sadalījums starp veselības, sociālo un izglītības sektoru. Tā var nodrošināt sistēmisku pieeju problēmas risināšanai.
Tāpat, pēc LLAB sacītā, ir vajadzīga apmācību programma speciālistiem reģionos. Nepieciešams plašāks anonīmo spēlmaņu grupu tīkls visā valsts teritorijā, ko var veicināt, piesaistot NVO un brīvprātīgos, kā arī plašāka profilakse skolās ar regulāru un metodiski pamatotu programmu palīdzību un sabiedrības informēšana par atkarības pazīmēm un atbildīgas spēles rīkiem.
Latvijā dati par azartspēļu atkarību ir pretrunīgi un fragmentēti, savukārt ārstēšanas un sociālās rehabilitācijas iespējas ir nepilnīgas un bieži nav pieejamas, atzīmē LLAB, atsaucoties uz veikto pārskatu.
Vienlaikus Latvijā nav vienota centralizēta datu reģistra par procesu atkarībām.
Valsts pārvaldē Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI) fiksē pašattiekušos personu skaitu, Veselības ministrija (VM) - pacientus e-veselībā, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) - aptauju datus, Labklājības ministrija (LM) - sociālās rehabilitācijas gadījumus, Nacionālais psihiskās veselības centrs (NPVC) un VSIA "Ģintermuiža" - ārstētos pacientus atsevišķās programmās. Atsevišķu grupu tikai personām ar azartspēļu atkarību tajos nav.
Centra "Marta" Liepājas nodibinājuma vadītāja Madara Lapsa norāda, ka nav neviena rīka vai institūcijas, kas skatītu visus datus kopsakarībā, analizētu pakalpojumu pieprasījumu un pieejamību, finanšu un cilvēku resursu pieejamību un pieejamo resursu izlietojumu. Korekta informācija par to, cik cilvēku Latvijā cieš no azartspēļu atkarības, nav pieejama, kas būtiski traucē un pat padara par neiespējamu politikas plānošanu un pakalpojumu koordinēšanu.
LLAB atzīmē, ka, līdzīgi kā 2022. gadā, arī 2025. gadā lielākajai daļai jeb 87% Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem nav problēmu ar azartspēlēm. Savukārt 7,5% respondentu ir zems riska līmenis attiecībā uz azartspēļu atkarības problēmu, 3,5% - vidējs, bet 2% iedzīvotāju ir augsts riska līmenis, kas varētu tikt interpretēts kā iespējama azartspēļu atkarība. Šis indekss aprēķināts, balstoties uz pētījumu centra SKDS aptaujas respondentu atbildēm uz vairākiem jautājumiem par rīcību un sajūtām, kuras varētu identificēt ar problēmām, kas saistītas ar spēlēšanu.
Aptaujas dati liecina, ka izplatītākā atkarība Latvijā ir alkoholisms, tā uzskata 56% respondentu. Pārliecība par to pakāpeniski pieaug - 2022. gadā tā uzskatīja 51%, bet 2023. gadā 53% respondentu. Kā nākamo izplatītāko problēmu uzskata narkotiku lietošanu - 17%, smēķēšanu nosauc 9% respondentu. Astoņi procenti kā izplatītāko atkarību nosauca azartspēles.
Efektīvākais un pieejamākais azartspēļu atkarības prevencijas rīks ir Pašattiekušos personu reģistrs, ko uztur IAUI. Reģistru ir izmantojušas 35 000 personas, kas pierāda, ka, ja palīdzības mehānisms ir pieejams, skaidri saprotams un anonīms, sabiedrība ir gatava to izmantot.
LLAB norāda, ka viens no lielākajiem šķēršļiem, kas liedz cilvēkiem ar atkarību vērsties pēc palīdzības, ir stigmatizācija un noliegums. VM azartspēļu atkarību dēvē par "slēpto slimību" un norāda, ka tā ir nepietiekami diagnosticēta, kas nozīmē, ka lielākā daļa cilvēku ar šo problēmu nemaz nenonāk veselības aprūpes sistēmā.
Cilvēki bieži vien neatpazīst savas atkarības problēmas un baidās par to runāt, līdz ar to palīdzību meklē tikai tad, kad situācija jau ir kļuvusi kritiska, skaidro LLAB. Būtisks šķērslis ir nevienmērīga palīdzības pieejamība reģionos un informācijas trūkums par azartspēļu atkarību. Sabiedrība nezina par rehabilitācijas un ārstēšanās iespējām, kā arī neprot atpazīt atkarības pazīmes.
SKDS aptaujas rezultāti liecina, ka 28% zinātu, kur vērsties pēc palīdzības, ja kāds cieš no procesu, tostarp azartspēļu, atkarības. Vienlaikus 63% respondentu piekrīt tam, ka procesu atkarība būtu jāuzskata par slimību un attiecīgi pret to jāizturas.
LLAB atzīmē, ka atbalsta iespējas cilvēkiem ar procesu, tostarp azartspēļu, atkarībām koncentrētas atsevišķās lielākajās pilsētās - Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, savukārt reģionos pakalpojumu pieejamība ir fragmentēta vai vispār nepastāv. Pašvaldībām nav speciālistu un resursu, turklāt informācijas trūkuma un stigmatizācijas dēļ cilvēki palīdzību arī nemeklē.
Sociālie darbinieki, psihologi un ārsti ir sagatavoti darbam ar alkohola un narkotiku lietošanas problēmām, bet procesu atkarībām ir pavisam cita dinamika, un vajadzīga specifiska metodika. Labklājības ministrijas (LM) izstrādātā metodika sociālajiem darbiniekiem vēl nav pilnībā ieviesta praksē. Rezultātā cilvēki ne vienmēr saņem palīdzību, kas atbilst tieši viņu problēmas specifikai, norāda LLAB.
Finansējums, kas ir paredzēts VM un LM budžetos azartspēļu atkarības ārstēšanai un sociālajai rehabilitācijai, sasniedz tikai dažus desmitus cilvēku gadā, atzīmē LLAB. VM budžetā periodā no 2022. līdz 2024. gadam azartspēļu atkarības ārstēšanai bija pieejami 312 000 eiro, e-veselības sistēmā šajā periodā reģistrēti 315 pacienti ar diagnozi pataloģiska tieksme spēlēt azartspēles vai riskanta uzvedība, kas saistīta ar azartspēlēm.
LLAB arī norāda, ka valsts budžetā personu ar atkarību sociālajai rehabilitācijai laikā no 2022. līdz 2024. gadam vidēji gadā tika piešķirti 200 000 eiro, un valsts finansēto rehabilitācijas pakalpojumu nodrošina vidēji 10 personām gadā.
Jau ziņots, ka trešdien, 12. novembrī, notika seminārs, kurā prezentēja pārskatu par azartspēļu atkarībām Latvijā, kā arī par ārstēšanas un sociālās rehabilitācijas pieejamību personām ar azartspēļu atkarību.
LLAB norāda, ka Latvijā ir veikta 43 pašvaldību aptauja saistībā ar azartspēļu atkarības prevencijas, ārstēšanas un sociālās rehabilitācijas jautājumiem, kā arī apkopoti dati no vairākām nevalstiskajām organizācijām un valsts institūcijām, kuru pārziņā ir azartspēļu atkarības ārstēšanas un sociālās rehabilitācijas jautājumi.
Pārskatu sagatavojusi LLAB sadarbībā ar centra "Marta" Liepājas nodibinājuma vadītāju Lapsu, pētījumu centru SKDS un socioloģi Diānu Kalniņu.
LLAB mērķis ir pārstāvēt nozari, uzturot konstruktīvu komunikāciju ar valsts pārvaldes institūcijām, sniegt nozares vienotu viedokli un priekšlikumus regulējuma izstrādes procesos. LLAB pārstāv nozares intereses un iestājas par atbildīgu spēles vidi, līdzsvarotu nozares regulējumu, kas neveicina ēnu ekonomiku nozarē, kā arī par godīgu konkurenci.
