Par pedagogu trūkumu un izglītības sistēmas sabrukuma draudiem programmā «Nacionālo interešu klubs» kanālā TV24 runāja Kaspars Spunde, Rīgas domes deputāts un bijušais vēstures skolotājs, Evija Papule, izglītības eksperte, un Anita Petterkopa, vispārējās izglītības nodaļas vadītāja Rīgas domes Izglītības pārvaldē, raksta LA.LV.
Daudzās skolās skolotāji aiziet, nespējot tikt galā ar notiekošo. Spunde dalās pieredzē: vēstures skolotājs, pilns entuziasma, uzsāka darbu 1. septembrī, bet pēc pusotras nedēļas teica direktoram: «Viss, atvainojiet, es vairs nevaru»...
Skolu direktori atzīmē, ka skolotāju pieejamība ir kritiskā līmenī, pat lielajās pilsētās.
Papule uzsver: «Latviešu valodas skolotājus dienā ar uguni nevar atrast. Slodze — 32 kontaktstundas, kā vecajos laikos. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) sapnis par līdzsvarotu slodzi ir sabrucis, jo vienkārši nav skolotāju.»
Viņa piebilst, ka vecākā paaudze piekrīt esošajai situācijai, kamēr jaunie vienkārši pamet skolas, jo šāda slodze vairs nav pieņemama. Līdzīga situācija var skart arī mūzikas skolotājus un matemātikas skolotājus.
Petterkopa atzīmē, ka Rīga uzsāka mācību gadu ar vairāk nekā 100 vakancēm, tagad brīvas ir 82. Galvenā problēma — latviešu valodas un matemātikas skolotāji, kā arī asistentu trūkums. Tas apgrūtina reformu īstenošanu, pat ja valsts piešķir papildu līdzekļus, jo nav kadru, kas varētu tos īstenot.
Čiekurkalna pamatskola ir kļuvusi par piemēru ilgstošas latviešu valodas skolotāju trūkuma sekām. Iepriekšējā direktore atzina, ka vairs nespēj nodrošināt kvalitatīvu izglītības procesu, tāpēc skola bija gatava pievienoties citai.
Viņa arī uzsver, ka pedagogu pārvilināšana ir pamatīgi nepareizs pieejas veids. Daudzi skolotāji no Rīgas ir aizgājuši strādāt Mārupē un citos pašvaldību centros Rīgas apkārtnē, kur viņiem maksā vismaz par 200 eiro vairāk.
Jaunie skolotāji, savukārt, bieži izvēlas alternatīvu — strādāt tiešsaistē kā privātie pasniedzēji. Tas ir vienkāršāk un prasa mazāku atbildību par gala rezultātu, atšķirībā no skolas procesa.
Tajā pašā laikā Papule uzsver, ka skolu direktori, lai nodrošinātu izglītības kvalitāti, vairs nepieņem darbā visus pēc kārtas, lai tikai aizpildītu vietu. Vakantās vietas netiek aizpildītas izmisuma dēļ. «Dažreiz nāk cilvēki no citām jomām, kuri domā, ka var strādāt skolā, bet direktori — vismaz pēc manas pieredzes, tādus nepieņem darbā.»
