Sieviešu mirstības līmenis Latvijā joprojām ir satraucoši augsts, īpaši vecuma grupā no 30 līdz 44 gadiem, kur tas divreiz pārsniedz vidējo eiropiešu rādītāju, raksta Diena.
Saskaņā ar Eurostat datiem 2023. gadā Latvija ieņēma otro vietu ES sieviešu mirstības ziņā - 14,45 mirušo uz tūkstoti sieviešu, atpaliekot tikai no Bulgārijas ar 14,53. Ja ņem vērā, ka daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo ārvalstīs un oficiāli neformē pārcelšanos, Latvijas rādītājs ar 14,33 mirtēm uz tūkstoti sieviešu izvirza valsti pirmajā vietā ES.
Sieviešu mirstība pārsniedz vidējo eiropiešu līmeni (10,6 uz 1000) par 36%, bet zema Latvijas sieviešu dzīves ilguma notur valsti starp ES ārpusniekiem.
Mirstība pieaug jau no jaunā vecuma: sievietēm vecumā no 20 līdz 24 gadiem rādītājs ir par 79% augstāks nekā vidēji ES - visaugstākais Eiropā. Vecuma grupā no 30 līdz 44 gadiem Latvijas sievietes mirst divreiz biežāk nekā vidēji ES, ieņemot pirmo vietu Eiropas Savienībā. 2022. gadā šajā grupā nomira 1,25 sievietes uz tūkstoti, kamēr vidējais rādītājs ES ir 0,62.
No 2011. līdz 2023. gadam Latvija stabilā veidā bija līdere sieviešu mirstībā vecumā no 30 līdz 44 gadiem (vidēji 1,26 uz tūkstoti). Vislabvēlīgākā situācija ir Norvēģijā, Zviedrijā, Itālijā, Slovēnijā, Spānijā, Luksemburgā, Šveicē un Kiprā, kur rādītājs ir zem 0,5.
Situācija sievietēm vecumā no 50 līdz 54 gadiem joprojām ir smaga. 2022. gadā Latvija atkal bija pirmajā vietā ES ar koeficientu 4,66 mirstības uz tūkstoti sieviešu, gandrīz divreiz augstāks nekā vidēji ES (2,32).
Fakti liecina: sievietes vecumā no 20 līdz 55 gadiem atrodas paaugstināta riska zonā priekšlaicīgas nāves. Valsts mediji daudzus gadus klusēja par šo problēmu, koncentrējoties uz vardarbību pret sievietēm, kura ieguldījums mirstībā ir minimāls: 2023. gadā - 0,04% no visām nāvēm, bet salīdzinājumam, ceļu satiksmes negadījumi paņēma 6,7 reizes vairāk dzīvību.
Latvijai nepieciešama kompleksa nacionālā stratēģija priekšlaicīgas sieviešu mirstības samazināšanai, ar uzsvaru uz jaunām un vidēja vecuma sievietēm. Galvenais mērķis - uzlabot dzīves kvalitāti un ilgumu, lai pietuvotos vidējam ES līmenim un izkļūtu no augstas mirstības valstu skaita.
